Culturelab Autortiesības, Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Kultūras mantojums, Notikumi LV

Ekonomikas policija arestē e-bibliotēkas serverus

2010.gada 18.martā Ekonomikas policijas izmeklētāji lēmuši arestēt biedrības „Ideju forums” e-bibliotēkas serverus, tādējādi paralizējot e-bibliotēkas darbu. Bibliotēkas pārstāvji ir neizpratnē, kāpēc, pamatojoties uz atsevišķu grāmatizdevēju aizdomām par autortiesību pārkāpumiem, bija jāliedz iespēja piekļūt visiem e-bibliotēkas resursiem. Laikraksts “Diena” raksta, ka, pretēji e-bibliotēkas izveidotāja Edmunda Vanaga teiktajam, Latvijas grāmatizdevēju asociācijas (LGA) izpildirektore Dace Pugača un Lietišķās informācijas dienesta (LID) izpildirekotre Aiva Vīksna apgalvo, ka autoratlīdzība nav saņemta, kā arī izdevumi no interneta vietnes netika laikus izņemti.

Esošais EP izmeklētājas O. Brinkmanes, bez izmeklēšanas tiesneša piekrišanas pieņemtais lēmums, liedz pieeju bibliotēkai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuriem tā primāri ir veidota un kuriem nav nekāda sakara ar minēto izdevēju prasību.  „Ideju forums” norāda, ka tā tiesībsargājošo iestāžu lēmums ir nelikumīgs un tiks pārsūdzēts. Turpināt lasīšanu “Ekonomikas policija arestē e-bibliotēkas serverus” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūrpolitika

Kultūras ministrija veicina profesionālās mākslas pieejamību reģionos

Kultūras ministrija (KM) noslēgusi nodomu protokolu ar Ventspils pilsētas domi par sadarbību profesionālās mākslas pieejamības veicināšanā. Jau iepriekš „Culturelab” rakstīja, ka līdzīgu līgumu KM noslēgusi ar Liepājas pašvaldību, kā arī plāno šādu sadarbību veidot ar Zemgales reģiona pilsētām Jelgavu un Jēkabpili. Vizītes laikā Daugavpilī, šāds nodomu protokols parakstīts arī ar Daugavpils domi.

Nodomu protokoli paredz sadarboties profesionālās mākslas pieejamības veicināšanā, lai dotu iespēju iedzīvotājiem tuvāk savai dzīvesvietai iepazīties ar Kultūras ministrijas pārraudzībā esošo kapitālsabiedrību: Valsts SIA “Latvijas Nacionālais teātris”, “Latvijas Nacionālā opera”, “Jaunais Rīgas teātris”, “Latvijas Leļļu teātris”, “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris”, “Valmieras drāmas teātris”, “Dailes teātris”, “Daugavpils teātris”, “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris”, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, “Liepājas simfoniskais orķestris” un “Latvijas koncerti”  izrādēm un koncertprogrammām. Kultūras ministrs Ints Dālderis informējis, ka atbalstu ministrija nodrošinās tikai tām pašvaldībām, kurās ir sakārtota kultūras infrastruktūra: kolektīviem ir telpas, ir vietas koncertiem, pašvaldības atbalsts.

Kultūras ministrija kā vienu no instrumentiem šī mērķa sasniegšanai min iespēju iekļaut viesizrādes reģionos kā obligātu nosacījumu ikgadējos finansēšanas līgumos ar KM pārraudzībā esošajām kapitālsabiedrībām. Savukārt nodomu protokols ar Daugavpils pašvaldību paredz ministrijas atbalstu Daugavpils teātrim, Rīgas teātru viesizrādes un citu radošo kolektīvu koncertus Daugavpilī.

Ventspils pašvaldība līdz šim ir bijusi samērā aktīva, nodrošinot profesionālās mākslas viesizrādes savas pilsētas iedzīvotājiem. Nodomu protokols liecina, ka no Kultūras ministrijas puses apņemšanās paredz finansēt vienu minēto kapitālsabiedrību viesizrādi divos gados.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Kultūras mantojums, Kultūrpolitika

Kultūras sadarbības projekti Zemgalē

Zemgalē kultūras jomā risinājumi tiek meklēti sadarbībā – var lasīt Zemgales Plānošanas reģiona mājas lapā. Ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu zemgalieši jau tagad sekmīgi ievieš vērienīgu projektu, kā ietvaros izstrādāti pieci tematiski tūrisma maršruti ar vairāk nekā 100 amatniecībā centrētiem objektiem Zemgalē un Ziemeļlietuvā. Bez tam Latvijas pusē vien top deviņi jauni amatniecības centri. Tāpat turpinās projekta „Atraktīvu un pieejamu muzeju attīstība Zemgalē un Ziemeļlietuvā” ieviešana, kā rezultātā Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Jēkabpilī un Viesītē uzlabosies muzeju infrastruktūra, darbinieki apgūs jaunas apmeklētājus izglītojošas programmas, ieviesīs mūsdienīgas tehnoloģijas. Bet minētās pārrobežu sadarbības programmas projektu trešajam konkursam ir iesniegti vēl divi projekti „Radošo industriju attīstība Latvijas – Lietuvas pierobežas reģionos” un „Sadarbība kultūras norišu sekmēšanai Latvijas – Lietuvas pierobežas reģionos”. Pirmais no tiem paredz radošo darbnīcu izveidi pie jaunatnes centriem, mūzikas un mākslas skolām Aizkraukles, Ozolnieku, Pļaviņu, Rundāles novadā un Jelgavā, bet otrs – kultūras darbinieku profesionālo pilnveidi, mākslas kolektīvu jauna repertuāra apguvi un dažādu sadraudzības pasākumu rīkošanu Zemgalē un Ziemeļlietuvā. Turpināt lasīšanu “Kultūras sadarbības projekti Zemgalē” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūrpolitika

Kultūras ministrija noslēdz nodomu protokolu ar Liepājas pašvaldību

Kultūras ministrija un Liepājas pilsētas dome ir noslēgusi nodomu protokolu par sadarbību, lai veicinātu profesionālās mākslas pieejamību reģionos. Kultūras ministrija apņemas veicināt tās pārraudzībā esošo kapitālsabiedrību – teātru un koncertorganizāciju – viesizrādes Liepājā. Savukārt Liepājas pilsētas dome apņemas iespēju robežās sniegt atbalstu profesionālās mākslas pieejamībai Liepājā.

Kultūras ministrija kā vienu no instrumentiem šī mērķa sasniegšanai min iespēju iekļaut viesizrādes reģionos kā obligātu nosacījumu ikgadējos finansēšanas līgumos. Nodomu protokols ir spēkā līdz 2011.gada beigām.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

“Karoga” intervija: Kultūrkapitāls pret betona sienu

Par Valsts kultūrkapitāla fonda darbību 2010.gadā var izlasīt Delfos pārpublicētajā “Karoga” intervijā ar VKKF direktoru Edgaru Vērpi “Kultūrkapitāls pret betona sienu”. Vērpe stāsta par finansējuma sadalījumu starp nozarēm, kā arī par iecerētajām reformām attiecībā uz projektu sadalījumu starp nozarēm.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Pētījumi

Tapis pētījums par kultūras patēriņu 2009.gadā

Iedzīvotāju aptauja par kultūras patēriņu ir ikgadējs pētījums, kas tiek veikts, lai noskaidrotu kultūras patēriņa un līdzdalības tendences Latvijā.  Šāda veida kultūras izpēte uzsākta 2006. gadā, kad pirmoreiz Latvijā tika realizēts visaptverošs pētījums par iedzīvotāju ieradumiem kultūras patēriņā un iedzīvotāju viedokļiem par dažādiem kultūras aspektiem. Pētījums par 2009.gada kultūras patēriņu tapis pēc Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) pasūtījuma. Par pētījuma rezultātiem diskusija aizsākta SAK ideju platformā internetā SAKi.

Salīdzinot rezultātus ar iepriekšējos gados iegūtajiem, novērojams, ka visbūtiskāk pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri pēdējā gada laikā vismaz reizi skatījušies LTV raidījumu „100 gr kultūras” (salīdzinot ar 2007.gadu, pieaugums par 7%). Vēl Latvijas iedzīvotāji 2009.gadā vairāk nekā 2007.gadā lasa grāmatas, apmeklē baznīcu un spēlē azartspēles ārpus mājas.

Pārējās kultūras aktivitātēs iesaistīto īpatsvars ir vairāk vai mazāk, bet samazinājies, salīdzinot ar 2007.gadu. Visbūtiskāk – par 9% – samazinājies to cilvēku skaits, kuri apmeklē izklaides, atrakciju parkus, par 7% – to, kuri skatījušies filmas kinoteātros, kā arī to, kuri apmeklējuši teātra izrādes. Par 6% samazinājies to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri vismaz reizi pēdējā gada laikā ir devušies ceļojumā pa Latviju, un to, kuri ir apmeklējuši muzejus. Turpināt lasīšanu “Tapis pētījums par kultūras patēriņu 2009.gadā” →