Liepājā seminārs pulcē 85 kultūras darbiniekus no Kurzemes

Liepājas Kultūras pārvaldes organizētajā seminārā (05.03.2009.) par starptautisko kultūras sadarbību piedalījās 85 kultūras darbinieki no visas Kurzemes. Līdzīgu semināru Vidzemes kultūras darbiniekiem jau janvārī rīkoja “Culturelab”, kopējās diskusijās un lekcijās arī pulcējot lielu dalībnieku skaitu – ap 70 Vidzemes kultūras darbiniekus.

Liepājas seminārā starptautisku projektu veidošanas pieredzē dalījās Latvijas Jaunā teātra institūta direktore Gundega Laiviņa, bet par iespējām stāstīja Francijas Kultūras centra direktors Žans – Luiss Lepretrs un Ziemeļvalstu ministru padomes kultūras padomniece Ginta Tropa.

Semināra ierosmes pamatā – latviski tulkotā un izdotā Dragana Klaiča grāmata – ceļvedis starptautiskai sadarbībai kultūrā “Iztēle bez robežām”.

Rēzeknes kultūras darbinieki aizstāv koncertzāles celtniecību

Rēzeknes kultūras darbinieki un radošo profesiju pārstāvji vērsušies pie pilsētas pašvaldības deputātiem un sabiedrības, aicinot neatteikties no Rēzeknes koncertzāles projekta īstenošanas, ziņo laikraksts “Diena“. Pret tās būvniecību kā nelietderīgu ekonomiskās krīzes apstākļos publiski iebilduši vairāki domes opozīcijas deputāti (Saskaņas centrs). Rēzeknes kultūras darbinieki uzskata, ka, par spīti apkārt valdošajām politiskajām kaislībām, Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra jeb Rēzeknes koncertzāles izveide nav politisks jautājums — tā ir ekonomiski pamatota investīcija reģiona attīstībā ar milzīgu ietekmi uz sabiedrības garīgo attīstību.

Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs ir pašreiz lielākais iecerētais Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kultūras ministrijas un pašvaldības finansētais projekts Latgalē. Tā būvniecības izmaksas tiek lēstas ap 16—18 miljoniem latu, no kuriem līdz sešiem miljoniem latu tiks finansēts no Eiropas, 1,5 miljoni — no valsts, bet pašvaldības līdzfinansējums būs 9—11 miljoni latu, kurus tā paredzējusi aizņemties Valsts kasē. Līdz 30.aprīlim rēzekniešiem Kultūras ministrijā jāiesniedz projekta ekonomiskais pamatojums un skiču projekts. Centra būvniecību paredzēts pabeigt līdz 2012.gadam, tas ietver ne tikai modernu akustisko koncertzāli, kādas Rēzeknei līdz šim nav bijis, bet arī konferenču, kino un izstāžu zāles, dzimtsarakstu nodaļu, kafejnīcu un telpas profesionālo mūzikas kolektīvu darbam. Turpināt lasīšanu “Rēzeknes kultūras darbinieki aizstāv koncertzāles celtniecību”

Rīga un Ventspils apstiprina budžetus

Rīga un Ventspils ir apstiprinājušas pašvaldības budžetus 2009. gadam. Ventspils pilsēta plāno 2009. gadā pabeigt vairākus vērienīgus kultūras objektus, savukārt Rīgā ir apdraudēta Rīgas Kultūras aģentūras turpmākā darbība. Turpināt lasīšanu “Rīga un Ventspils apstiprina budžetus”

Kultūras un tūrisma attīstībai pilsētās – 10,5 miljoni latu

Eiropas Reģionālā attīstības fonda projektu konkursa pirmajā atlases kārtā tika iesniegti 23 projektu pieteikumi no visām 16 uzaicinātajām pilsētām par kopējo summu 62,2 miljoni latu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) atbalstīja 19 projektus par kopējo summu 53,7 miljoni latu.

Lielākais atbalsts paredzēts ielu rekonstrukcijai (39 milj. Ls). Savukārt pašvaldību īpašumā esošu kultūras un tūrisma reģionālās un valsts nozīmes objektu rekonstrukcijai – vairāk nekā 10,5 miljoni Ls (10 616 875 Ls), bet bērnu un jauniešu izglītības un brīvā laika pavadīšanas infrastruktūras attīstībai – 4 miljoni lati.

Piesaistot ES atbalstu, pilsētām tiek dota iespēja piedāvāt inovatīvus risinājumus to konkurētspējas un izaugsmes sekmēšanai, kā arī pašām izvēlēties projektus, kas būtu nozīmīgi pilsētu attīstībai. Kopumā pilsētām šajā projektu konkursā ir pieejami 209,2 miljoni latu, tai skaitā, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 177,8 miljonu latu apmērā un nacionālais publiskais finansējums 31,4 miljonu latu apmērā.

Krīze – iespēja vai drauds?

Nepieciešamība samazināt valsts pārvaldes izdevumus liek visām valsts un pašvaldību struktūrām pārskatīt līdzšinējo darbību. Krīze ir iespēja mainīt katras (arī kultūras) organizācijas struktūru, lai labāk sasniegtu mērķus. Tomēr to izmanto reti kurš. Lielākoties pašvaldību un valsts kultūras iestādēs algas tiek samazinātas visiem solidāri, tiek ņemti bezalgas atvaļinājumi, samazinātas darbības programmas un pasākumu plāni, bet nedaudzie mēģinājumi mainīt struktūru vai to “optimizēt” saskaras ar protestiem. Viens no piemēriem – Cēsu pilsētas mēģinājums pārtraukt finansiālu atbalstu četriem pašdarbības kolektīvu vadītājiem. Turpināt lasīšanu “Krīze – iespēja vai drauds?”

Pašvaldību tēriņi kultūrai 2009. gadā

Kultūra nav pašvaldību prioritāte 2009. gadā, liecina “Culturelab” apkopotā informācija par vairāku pilsētu kultūras budžetiem. Piemēram, Rēzeknes budžets kopumā sarūk par 24%, savukārt kultūrai, atpūtai un sportam atvēlētais finansējums ir par 43% mazāks nekā 2008. gadā. Cēsu pilsētas budžets samazināts par 28%, savukārt kultūrai, atpūtai un reliģijai – par 40%. No pieejamās informācijas par pilsētu budžetiem, Rēzeknei un Cēsīm ir krasākais līdzekļu samazinājums kultūrai. Valmiera kultūrai tērēs par 28.9% mazāk nekā pērn, Liepājas kultūras pārvaldes budžets samazināts par 21%. Vismazākais kopējais pašvaldības budžeta samazinājums ir Kuldīgā (8.5%) un Jūrmalā (14.3%). Rīgas pilsētas budžetu plānots apstiprināt tikai februāra beigās.

Tomēr pašvaldības atradušas iespēju atbalstīt vairākus rekonstrukciju projektus, kam piešķirts Eiropas fondu finansējums. Valmierā plānots turpināt realizēt gan Eiropas Komisijas atbalstītos projektus (Valmieras bibliotēkā), gan uzsākt Valmieras Novadpētniecības muzeja projektu „Vecpilsētas ainava pie Gaujas – Valmieras vēsturiskā centra revitalizācija”, pašvaldības līdzfinansējuma nodrošināšanai piesaistot kredīta līdzekļus 20 750 latu apmērā. Daugavpils pašvaldība nav pilnībā atteikusies ne no viena no sāktajiem projektiem. Daži no lielajiem projektiem ir saistīti ar kultūras infrastruktūras atjaunošanu – tāds ir arī Vienības nama rekonstrukcijas projekts. Cēsīs tiks veikta Kultūras centra rekonstrukcija.

Savukārt, Gulbenē plānota pilsētas kultūras centra renovācija. Kuldīgas Dome 2009. gadā plāno īstenot Latvijā unikālu ieceri – bijušo Kuldīgas sinagogas ēku kompleksu pārbūvēt par mūsdienīgu, plašai sabiedrībai pieejamu kultūras un informācija vietu – Kuldīgas novada Galveno bibliotēku. Projektu domā īstenot līdz 2010. gada beigām.

Lasiet raksta turpinājumu par pilsētu plānotajiem tēriņiem kultūrai. Turpināt lasīšanu “Pašvaldību tēriņi kultūrai 2009. gadā”