Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Radošās industrijas

Teātru un koncertorganizāciju saņemtie ziedojumi 2009.gadā

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatus var valsts kultūrkapitālsabiedrību saņemtajiem un izlietotajiem ziedojumiem 2009.gadā. Pēc sniegtajiem datiem var gūt ieskatu, cik veiksmīgi krīzes gadā ziedojumus ir piesaistījuši teātri un koncertorganizācijas.

Mūzikas jomas organizācijām, kā arī daļai no teātriem ar ziedojumu piesaisti nav veicies, nelielas ziedojuma summas piesaistījis Daugavpils teātris (400 latus) un Jaunais Rīgas teātris (3288 latus). Nedaudz veiksmīgāks šajā jomā bijis viens no lielajiem Rīgas teātriem – Dailes teātris (18 580 lati). Savukārt krīzes apstākļiem ievērojamus līdzekļus izdevies piesaistīt Latvijas Nacionālajam teātrim (104 644 lati) un Latvijas Nacionālajai operai (203 096 lati).

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika, Pētījumi

Piedāvājums mainīt kultūras finansēšanas kārtību Lielbritānijā

Lielbritānijas brīvā tirgus un sociālo politiku analīzes institūts „The Adam Smith Institute” un autors Deivids Roklifs (David Rawcliffe) veikuši kritisku un interesantu analīzi par Anglijas Mākslas padomes (Arts Council England) pašreizējo kārtību finansējuma sadalē mākslai un kultūrai. Sistēma, kas vismaz 76% no finansējuma sadala kā tiešas dotācijas producentiem un kultūras institūcijām, autoraprāt ir neefektīva. Lai arī apšaubāms ir autora piedāvātais jauninājums: finansējumu dalīt nevis institūcijām, bet kā kuponus iedzīvotājiem, kas varētu izvēlēties, kur, kad un kādu mākslu baudīt, tomēr problēmu analīze norāda uz vairākām būtiskām problēmām, kas raksturīgas arī citām (tostarp Latvijai) valstīm, sadalot publisko finansējumu kultūras jomā.

Viena no galvenajām problēmām ir lielās birokrātijas izmaksas, centralizēti piešķirot finansējumu. Anglijas Mākslas padomes gadījumā no katras mākslai piešķirtās mārciņas birokrātijas izdevumiem tiek tērēta viena desmitā daļa. Otra autora uzrādītā problēma – ģeogrāfiski nevienlīdzīgi pieejamā kultūra. Proti, pārrēķinot piešķirto finansējumu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, Londonas iedzīvotāji saņem 24 mārciņas uz vienu iedzīvotāju, savukārt citviet valstī – mazāk par 2 mārciņām. Turpināt lasīšanu “Piedāvājums mainīt kultūras finansēšanas kārtību Lielbritānijā” →

Culturelab Autortiesības, Kultūra un ekonomika, Pētījumi, Radošās industrijas

Cik pelna rakstnieki Francijā?

Franču literārais žurnāls „Lire” publicējis rakstu, kas uzskatāmi analizē, cik pelna grāmatu autori, cik izdevēji un izplatītāji.

Piemēram, par grāmatu, ko veikalā var nopirkt par 20 eiro, autors saņem no 1,60 līdz 2,40 eiro, savukārt grāmatnīca un izplatītāji kopā saņem vairāk par pusi no grāmatas cenas (attiecīgi 6,60 un 4,40 eiro). Izdevējam tiek no 3,40 līdz 5 eiro, tipogrāfijai 2 eiro, bet valstij 1,10 eiro. Papildus šiem ieņēmumiem autori no izdevēja saņem honorāru, kas svārstās no 800 eiro (rakstniekam iesācējam) līdz honorāram 30 000 eiro apmērā. Populāro autoru honorāri rakstāmi, pievienojot vismaz vienu nulli.

Culturelab Autortiesības, Kultūra un ekonomika, Kultūras līdzdalība, Radošās industrijas

Autori dibinās paši savu autortiesību biedrību

Neesot mierā ar pašreizējo Latvijas autoru tiesību pārvaldību, vairāki sabiedrībā atzīti autori paši dibinās savu Autoru tiesību biedrību, raksta portāls „Apollo”.

„Darbu aprite tiek kavēta un nepamatoti ierobežota, jo nepastāv vienotas un skaidras sistēmas, kā izmantotos darbus reģistrēt, uzskaitīt un aprēķināt atlīdzību autoriem par to izmantojumu. Autori netiek informēti par viņu darbu izmantojuma statistiku un darbu izmantotājiem nav skaidrības, vai viņu samaksātā atlīdzība nonāk līdz pašiem autoriem,” tā šie autori pamato jaunas biedrības dibināšanu.

Jaundibināmā organizācija aicinās pavērt jaunu perspektīvu uz autortiesību jautājumu. Tās dibinātāji norāda, ka autoriem ir tiesības ne tikai saņemt taisnīgu atlīdzību par darbu izmantošanu, bet arī tiesības būt lasītiem un uzklausītiem, nevis uzstāties tukšā auditorijā. Turpināt lasīšanu “Autori dibinās paši savu autortiesību biedrību” →

Culturelab Autortiesības, Kultūra un ekonomika, Radošās industrijas

AKKA/LAA pērn savākusi vairāk nekā trīs miljonus latu autoratlīdzībām

Autoru biedrība “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas autoru apvienība” (AKKA/LAA) 2009. gadā autoriem savākusi atlīdzību 3 300 729 latu apmērā, kas ir par 8 % mazāk nekā 2008. gadā, portālam “Delfi” pavēstīja AKKA/LAA pārstāvji.

Kopējā biedrības saņemtā atlīdzība autoriem un citiem tiesību īpašniekiem ir 3 637 350 latu, kas ir par 16% mazāk nekā 2008. gadā. 2009. gada nogalē AKKA/LAA administrēja 4080 Latvijas autoru un vairāk nekā četru miljonu ārzemju autoru mantiskās tiesības.

“Pērn gada rezultāti ir ļoti labi, ņemot vērā straujo ekonomikas lejupslīdi gan Latvijā, gan arī citur pasaulē, un vispārējo ekonomisko recesiju. Šī recesija gan radīja augstus depozīta procentus bankās, tāpēc visu autoru nauda 2009. gadā deva lielākus augļus nekā iepriekš, un autoru reālos ienākumus samazināja tikai par 8 %,” gada rezultātus vērtē AKKA/LAA padome. “Laikā, kad cilvēku ienākumi strauji krītas, autori tomēr saņems sev pienākošos atlīdzību ar mazākiem samazinājumiem nekā citi.” Turpināt lasīšanu “AKKA/LAA pērn savākusi vairāk nekā trīs miljonus latu autoratlīdzībām” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Notikumi LV

Rīga 2014.gadā sadarbosies ar Ūmeo

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs kopā ar Siguldas domes priekšsēdētāju Uldi Mitrēvicu apmeklējis Zviedrijas pilsētu Ūmeo – Rīgas partnerpilsētu 2014.gada kultūras galvaspilsētas statusā. Sigulda 2014.gadā ir Rīgas kā kultūras galvaspilsētas partnerpilsēta Latvijā.

Delfi raksta, ka vizītes laikā Ušakovs un Mitrēvics tikās ar Ūmeo pilsētas galvu Mariju Luīzi Rēnmarku, lai pārrunātu jautājumus par visu trīs pilsētu sadarbību 2014.gada pasākumos un to sagatavošanā. Turpināt lasīšanu “Rīga 2014.gadā sadarbosies ar Ūmeo” →