Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūras infrastruktūra

Kultūras un tūrisma attīstībai pilsētās – 10,5 miljoni latu

Eiropas Reģionālā attīstības fonda projektu konkursa pirmajā atlases kārtā tika iesniegti 23 projektu pieteikumi no visām 16 uzaicinātajām pilsētām par kopējo summu 62,2 miljoni latu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) atbalstīja 19 projektus par kopējo summu 53,7 miljoni latu.

Lielākais atbalsts paredzēts ielu rekonstrukcijai (39 milj. Ls). Savukārt pašvaldību īpašumā esošu kultūras un tūrisma reģionālās un valsts nozīmes objektu rekonstrukcijai – vairāk nekā 10,5 miljoni Ls (10 616 875 Ls), bet bērnu un jauniešu izglītības un brīvā laika pavadīšanas infrastruktūras attīstībai – 4 miljoni lati.

Piesaistot ES atbalstu, pilsētām tiek dota iespēja piedāvāt inovatīvus risinājumus to konkurētspējas un izaugsmes sekmēšanai, kā arī pašām izvēlēties projektus, kas būtu nozīmīgi pilsētu attīstībai. Kopumā pilsētām šajā projektu konkursā ir pieejami 209,2 miljoni latu, tai skaitā, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 177,8 miljonu latu apmērā un nacionālais publiskais finansējums 31,4 miljonu latu apmērā.

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūras mantojums, Radošās industrijas

Vācu autori un izdevēji pret “Google grāmatu meklēšanu”

Vācijas rakstnieku asociācija, Vācijas literāro kolekciju biedrība un Vācijas autoru un izdevēju asociācija plāno vērsties tiesā pret “Google Book Search”  – Grāmatu meklēšanas programmu. Kopš 2004. gada “Google” ir ievadījis datubāzē ap 7 miljoniem grāmatu no Amerikas bibliotēkām bez autoru piekrišanas. “Google” plāno šīs digitālās kopijas piedāvāt internetā par maksu, fragmenti pieejami par brīvu jau pašlaik. Turpināt lasīšanu “Vācu autori un izdevēji pret “Google grāmatu meklēšanu”” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras mantojums, Kultūrpolitika

Krīze – iespēja vai drauds?

Nepieciešamība samazināt valsts pārvaldes izdevumus liek visām valsts un pašvaldību struktūrām pārskatīt līdzšinējo darbību. Krīze ir iespēja mainīt katras (arī kultūras) organizācijas struktūru, lai labāk sasniegtu mērķus. Tomēr to izmanto reti kurš. Lielākoties pašvaldību un valsts kultūras iestādēs algas tiek samazinātas visiem solidāri, tiek ņemti bezalgas atvaļinājumi, samazinātas darbības programmas un pasākumu plāni, bet nedaudzie mēģinājumi mainīt struktūru vai to “optimizēt” saskaras ar protestiem. Viens no piemēriem – Cēsu pilsētas mēģinājums pārtraukt finansiālu atbalstu četriem pašdarbības kolektīvu vadītājiem. Turpināt lasīšanu “Krīze – iespēja vai drauds?” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūrpolitika

Pašvaldību tēriņi kultūrai 2009. gadā

Kultūra nav pašvaldību prioritāte 2009. gadā, liecina “Culturelab” apkopotā informācija par vairāku pilsētu kultūras budžetiem. Piemēram, Rēzeknes budžets kopumā sarūk par 24%, savukārt kultūrai, atpūtai un sportam atvēlētais finansējums ir par 43% mazāks nekā 2008. gadā. Cēsu pilsētas budžets samazināts par 28%, savukārt kultūrai, atpūtai un reliģijai – par 40%. No pieejamās informācijas par pilsētu budžetiem, Rēzeknei un Cēsīm ir krasākais līdzekļu samazinājums kultūrai. Valmiera kultūrai tērēs par 28.9% mazāk nekā pērn, Liepājas kultūras pārvaldes budžets samazināts par 21%. Vismazākais kopējais pašvaldības budžeta samazinājums ir Kuldīgā (8.5%) un Jūrmalā (14.3%). Rīgas pilsētas budžetu plānots apstiprināt tikai februāra beigās.

Tomēr pašvaldības atradušas iespēju atbalstīt vairākus rekonstrukciju projektus, kam piešķirts Eiropas fondu finansējums. Valmierā plānots turpināt realizēt gan Eiropas Komisijas atbalstītos projektus (Valmieras bibliotēkā), gan uzsākt Valmieras Novadpētniecības muzeja projektu „Vecpilsētas ainava pie Gaujas – Valmieras vēsturiskā centra revitalizācija”, pašvaldības līdzfinansējuma nodrošināšanai piesaistot kredīta līdzekļus 20 750 latu apmērā. Daugavpils pašvaldība nav pilnībā atteikusies ne no viena no sāktajiem projektiem. Daži no lielajiem projektiem ir saistīti ar kultūras infrastruktūras atjaunošanu – tāds ir arī Vienības nama rekonstrukcijas projekts. Cēsīs tiks veikta Kultūras centra rekonstrukcija.

Savukārt, Gulbenē plānota pilsētas kultūras centra renovācija. Kuldīgas Dome 2009. gadā plāno īstenot Latvijā unikālu ieceri – bijušo Kuldīgas sinagogas ēku kompleksu pārbūvēt par mūsdienīgu, plašai sabiedrībai pieejamu kultūras un informācija vietu – Kuldīgas novada Galveno bibliotēku. Projektu domā īstenot līdz 2010. gada beigām.

Lasiet raksta turpinājumu par pilsētu plānotajiem tēriņiem kultūrai. Turpināt lasīšanu “Pašvaldību tēriņi kultūrai 2009. gadā” →

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Kultūras darbinieki prasa pamatot KM apvienošanu ar IZM

Atklātā vēstulē augstākajām valsts amatpersonām 600 kultūras darbinieki aicina nepieļaut Ministru prezidenta virzīto Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas apvienošanu, jo šis lēmums ilgtermiņā radīs nopietnu kaitējumu ne tikai kultūras, bet arī izglītības nozarei. Turpināt lasīšanu “Kultūras darbinieki prasa pamatot KM apvienošanu ar IZM” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika

VKKF piešķir naudu projektiem

VKKF padome ir pārskatījusi 2009. gadā prioritāri atbalstāmās programmas, kā arī mērķprogrammas “Valstiski nozīmīgi pasākumi” ietvaros atbalstāmos projektus. VKKF pieejamais finansējums 2009. gada 1. ceturksnī ir Ls 209 876, tā izmaksa iespēju robežās tiek plānota saskaņā ar programmu un projektu norises kalendārajiem grafikiem. Atbalstīto projektu saraksts izlasāms VKKF mājas lapā.

Projektu finansēšanu konkursos plānots uzsākt no 2009. gada aprīļa.  Esošās finansiālās situācijas dēļ šobrīd nav iespējams apstiprināt projektu konkursu un mērķprogrammu konkursu grafikus, VKKF iesaka sekot informācijai VKKF mājas lapā. Pieteikumi Radošo braucienu atbalsta programmā notiek saskaņā ar šīs programmas konkursa nolikumu.

VKKF visus līdzekļus novirzīs “procesa nepārtrauktības nodrošināšanai”. Par tālāko finansējumu skaidrības nav, – ziņo laikraksts “Diena”, piedāvājot VKKF nozares ekspertu komisiju priekšsēdētāju komentārus par izvirzītajām prioritātēm, dalot nozaru finansējumu.