Kultūra lauku teritorijās III: Maizes māja

travelers-of-the-year-savova-portrait_60585_600x450
http://travel.nationalgeographic.com/travel/travelers-of-the-year/nadezhda-savova/

Turpinot stāstu par kultūras nozīmi lauku teritoriju attīstībā, minēsim piemēru par to, kā Nadežda Savova Bulgārijā, pussabrukušā mājā ar vietējo iedzīvotāju atbalstu un iesaistīšanos izveidoja vietējo kultūras centru, vienlaikus attīstot sociālo uzņēmējdarbību.

Nadežda Savova, kas tolaik strādāja UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma jomā un studēja Prinstonas Universtitātē ASV, mantoja Bulgārijā, Gabrovā vecmāmiņas māju. Viņa nolēma kopā ar brīvprātīgajiem šajā mājā sākt cept maizi – izveidoja Maizes māju un vienlaikus arī kultūras centru. Jau iepriekš, dzīvojot Brazīlijā, viņa konstatēja, ka māksla var nojaukt robežas starp dažādām sabiedrības grupām – bagātajiem un nabagiem, veciem un jauniem u.tml. Brazīlijā, piemēram, ir tradīcijas pārdot ēdienus uz ielas un tos pērk visi, neatkarīgi no sociālā stāvokļa.

Uz viņas atjaunoto vecmāmiņas māju nāca vietējie iedzīvotāji un kopā cepa maizi. Izrādījās – tas ir lielisks veids, kā cilvēkiem sapazīties un sarunāties, kamēr cepas maize, nodarboties ar dažādām mākslinieciskām aktivitātēm. Šī māja pārvērtās par vietējās sabiedrības kultūras centru un arī maizes ceptuvi. Vēlāk arī citās valstīs cilvēki ieinteresējās par šo ideju un tagad jau ir izveidojies maizes māju sadarbības tīkls, kurā darbojas maizes mājas 12 valstīs 5 kontinentos: Brazīlijā, Bulgārijā, Ēģiptē, Itālijā, Izraēlā, Korejā, Peru, Rumānijā, Krievijā, Dienvidāfrikā, Lielbritānijā.

Video stāsts: Social entrepreneurship: Nadezhda Savova at TEDxBG

Kultūra lauku teritorijās II

RuralCitu valstu piemēri liecina, cik nozīmīgi un dažādi kultūras lomu izprot citviet. Lielbritānijā lauku kultūras organizāciju pārstāvji aizsāka iniciatīvu “Pārmaiņas laukos” un izveidoja Lauku kultūras forumu. Viņi uzskatīja, ka kultūrpolitikas ietekmēšana sākas no konkrētas rīcības, varbūt pirmajā brīdī tieši nesaistītas ar lēmumu pieņēmējiem. Šajā gadījumā – Lauku kultūras forums sāka identificēt “neredzamo kultūru” laukos – vākt datus, veikt pētījumu par kultūras ekonomisko ietekmi lauku teritorijās, krāt argumentus, lai tālāk jau diskutētu ar politikas veidotājiem. Līdzīgi kā Latvijā, arī Lielbritānijā lauku sabiedrību piemeklēja nozīmīgas pārmaiņas – gan cilvēku migrācija, gan būtiskas izmaiņas lauksaimniecībā. Meklējot atbildes uz pārmaiņām lauku sabiedrībā un agrārajā politikā, šīs iniciatīvas pārstāvji kultūru skatīja plašākā kontekstā kā integrētu sastāvdaļu politikas plānošanas procesos – reģionālā attīstībā, lauksaimniecībā, vides politikā u.c. Viņu apskatītās jomas iekļauj tūrismu, pārtiku, atjaunojamos resursus, vidi, māksliniekus rezidentus, arhitektūru, dizainu.

Galvenā motivācija šai iniciatīvai: kultūras pārstāvji reģionos ir gatavi reaģēt uz jaunajā prasībām pēc pārmaiņām lauksaimniecībā, reģionu ekonomikā, piedāvājot ilgtspējīgus risinājumus. Tomēr tika secināts, ka valsts ieguldījums reģionu kultūrā ir minimāls. Piemēram, pilsētās attīstījās politika, kas atbalstīja radošās industrijas. Iniciatīva “Pārmaiņas laukos” cīnījās, lai līdzvērtīgs ieguldījums radošo industriju attīstībā notiktu arī laukos.

Cits pētījums, ko ir veikusi Starptautiskā mākslas padomju un aģentūru federācija, – “Cultural Development in Rural and Remote Areas”,  norāda uz vairākiem aspektiem mākslas un kultūras ieguldījumam lauku teritorijās. Tiek norādīts, ka arī laukos māksla var būt nozīmīgs ienākumu avots vietējām sabiedrībām, kā arī kultūra un māksla var būt veiksmīga stratēģija, kā daudzveidot vietējo uzņēmējdarbības struktūru. Lielbritānijā māksla un kultūra tiek uztverta kā nozīmīgs līdzeklis, lai veidotu vietējās sabiedrības, sniegtu ieguldījumu veselības jomā, uzlabotu apkārtējo vidi (ar arhitektūras un dizaina palīdzību).

Savukārt Kanādā veiktais pētījums “Developing and Revitalizing Rural Communities Through Arts and Culture”  norāda, ka lauku sabiedrības ir pārmaiņu situācijā: novecošana, migrācija, resursu noplicināšanās, ierobežotas ekonomiskās un sociālās iespējas, dzīves sadārdzināšanās. Visas šīs problēmas varam tiklab attiecināt arī uz Latviju. Kā galvenais kultūras ieguldījums lauku teritoriju un sabiedrību attīstībā tiek atzīta vietējās kultūras attīstība (uzsverot kultūras sociālo lomu) un kultūras loma ekonomiskajā attīstībā (sākot ar festivālu ekonomisko ietekmi un beidzot ar radošo biznesu lomu ekonomikas dažādošanā). Laukiem tiek piesaistīti arī t.s. radošie rezidenti – mākslinieki, dizaineri, arhitekti un citu profesiju pārstāvji, kas var dzīvot laukos un strādāt attālināti.

Kultūra lauku teritorijās I

Lai gan Latvijā arvien biežāk skan viedoklis par iedzīvotāju, darba vietu, infrastruktūras un pakalpojumu koncentrēšanos pilsētās un to tuvumā, interesanti ir paskatīties, kā citviet Eiropā skatās uz kultūras lomu lauku teritoriju attīstībā. Aizsākam rakstu sēriju par kultūras un mākslas lomu lauku teritoriju attīstībā.

Kā tiek minēts pētījumā “Latvijas lauku telpas attīstība un tās iespējamie nākotnes scenāriji”, lauki parasti tiek definēti ar izslēgšanas principu – lauki ir tās teritorijas, kas atrodas ārpus pilsētām. Šajā pētījumā kultūras joma nav minēta kā viens no scenārijiem, ar kā palīdzību varētu attīstīties lauku teritorijas. Tomēr, lai arī reizumis kultūra paliek ārpus plānošanas dokumentiem, runājot par lauku teritoriju attīstību, tomēr kultūras nozarei Latvijā ir liela nozīme. Par to liecina kaut vai lielais skaits cilvēku, kas līdzdarbojas dažādās amatiermākslas norisēs kultūras centros (piemēram, dati par 2010. gadu liecina, ka pilsētās amatiermākslas kolektīvos darbojas 1,5% iedzīvotāju, mazpilsētās – 4,9%, bet lauku teritorijās – 4% iedzīvotāju). Tāpat arvien pieaugoša loma kultūrai ir gan tūrisma attīstībā, gan vietas identitātes veidošanā.

CreamOfTheCrop“Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030” uzsver, ka arī Latviju skars neizbēgamā urbanizācijas tendence. Tomēr tiek pieminēti arī lauki – kā vieta, kas “paralēli lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas produkcijas ražošanai, nodrošina rekreācijas iespējas pilsētu iedzīvotājiem, kvalitatīvu dzīves telpu pilsētās strādājošajiem, kā arī teritorijas nelauksaimnieciskai uzņēmējdarbībai. Attīstot lauku tūrismu un citus alternatīvos nodarbes veidus, it sevišķi e-darba iespējas, izmantojot lauku viensētas arī kā brīvdienu un vasaras mājas, jāveicina Latvijai raksturīga dzīvesveida ar vēsturisko apdzīvojuma struktūru, kultūrainavu un tradīcijām saglabāšana.”

Tiesa – Latvijas plānošanas dokumentos pārāk daudz neatrast par konkrētām stratēģijām, kā laukus plānots iedzīvināt un atdzīvināt. Tā teikt – slīcēju glābšana pašu slīcēju rokās. Tāpēc rakstu sērijas turpinājumā – par citu valstu pieredzi, kāda var būt kultūras un mākslas loma lauku teritoriju attīstībā.

Foto: Arts Council England: Case Studies in Good Practice in Arts Development in Rural Areas of the North West of England.

KickStarter – starptautiska radošo projektu finansiālā atbalsta platforma

KickStarter ir starptautiska interneta platforma, kurā tūkstošiem projektu mūzikas, kino, mākslas, dizaina, tehnoloģiju, izdevējdarbības un citās radošajās jomās popularizē savas idejas un ieceres, piesaistot finansējumu no atbalsītājiem.

Atbalstītāji atbilstoši sava ieguldījuma apmēram pretī saņem vai nu piemiņas veltes vai arī atsauci uz savu ieguldījumu izveidotajos kultūras produktos (grāmatās, diskos u.c.) u.tml., tādējādi veiksmīgi realizējot crowdsourcing principu, savācot mākslas projektam nepieciešamo finansējumu no daudziem sīkiem ziedojumiem vai sponsorējumiem. Ja netiek savākts nepieciešamais skaits atbalstītāju norādītā projekta finansējuma summas segšanai, tad ziedojumi netiek pieņemti ne no viena. Tāpēc atbalstītāji var būt droši, ka viņu ziedojums tiks izmantots lietderīgi un projekta iecere tiks īstenota.

Jau 1,8 milj. cilvēku ir atbalstījuši 20 000 projektus par kopējo summu 200 milj. dolāru.  Sekmīgi īstenoti tādi projekti kā dokumentālo filmu, mūziklu, grāmatu izveide, atbalsts mūzikas instrumentu iegādei vai koncerttūrēm, festivālu organizēšana, izrāžu tapšana u.c.

Saistībā ar Latviju tika atbalstīts projekts grupas “Freak Owls” dalībai Positivus festivālā, savācot nepieciešamos 1400$, bet pašreiz līdzfinansējums tiek meklēts multidisciplinārā mākslinieka Gvena El-Lina  dalībai Aizputes mākslas rezidenču centrā Serde.

Lielbritānijā darbojas Digitālais Izpētes un Attīstības fonds kultūrai

Ne tikai Lielbritānijā, bet arī Latvijā un citās valstīs, valdība labprāt atbalsta inovācijas, tā kā tās sniedz potenciālu augstākas pievienotās vērtības radīšanai ekonomikā.

Par inovācijām mākslas un kultūras jomā tomēr tiek maz runāts. Nav īpaši skaidrs, vai tas būtu sociāli vēlams un kā novērtēt veikto inovāciju rezultātus. Viens no pionieriem šai darbības laukā, veicinot digitālās inovācijas kultūras jomā, ir Lielbritānijā izveidotais Digitālais Izpētes un Attīstības fonds mākslai un kultūrai. Fonds tapis sadarbības rezultātā starp Anglijas Mākslas padomi, Humanitāro Zinātņu Izpētes padomi (AHRC) un sabiedrisko organizāciju Nesta. Fonda mērķis ir savienot trīs sektorus – kultūras organizācijas, tehnoloģiju kompānijas un akadēmiskos pētniekus (lai rezultātā – no jau realizētajiem digitālajiem inovāciju projektiem varētu mācīties arī citas kultūras organizācijas, kas tieši nav piedalījušās fonda projektos).

Kultūras organizācijas Lielbritānijā tika aicinātas iesniegt pieteikumus fondam, lai testētu izveidotos tehnoloģiskos risinājumus jauniem biznesa darbības modeļiem un jauniem veidiem dialoga veidošanai ar auditoriju. Projekti ietver sociālo mediju un lietotāju radīta satura, mobilo un spēļu aplikāciju, apmācību un izplatīšanas resursu pielietojumu. Pirmajā kārtā, sadalot 0,5 milj mārciņu fonda finansējuma, ir atbalstīti astoņi projekti.

Notingemas mākslas galerija sadarbībā ar tehnoloģiju kompāniju Artfinder un Birmingemas universitāti veido interneta portālu, kurā galerijām un māksliniekim būs iespējams mainīt un pārdot mākslas darbus, kā arī audtorijai balsot, kļūstot par virtuāliem mākslas kuratoriem. Continue reading “Lielbritānijā darbojas Digitālais Izpētes un Attīstības fonds kultūrai”

Vai kultūras būves sekmē vietējās ekonomikas attīstību?

Žurnāls “The Economist” publicējis kritisku rakstu par mākslas būvju lomu vietējo teritoriju revitalizācijā un apkārtnes ekonomikas attīstībā, uzsverot, ka jaunu mākslas centru būvniecība Lielbritānijā ir sasniegusi maksimumu un drīzumā tiks izbeigta.

Ideja par to, ka māksla spēj atdzīvināt vietējo ekonomiku, ir populāra ASV kopš 80-jiem gadiem. Pēc Gugenheima muzeja sekmīgas atvēršanas rūpnieciskajā spāņu ostas pilsētā Bilbao šī ideja kļuva populāra arī Eiropā, bieži vien presē un starptautiskās konferencēs atsaucoties uz Bilbao efektu (arī mūsu pašreizējā kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende vairākkārt atsaukusies uz Bilbao pieredzi; kā arī Helēnas Demakovas laikā uz Bilbao devās vesela Latvijas delegācija, ieskaitot vairāku pilsētu mērus, smelties pieredzi kā panākt strauju pilsētas izaugsmi).

Lielbritānijas valdība tikmēr, sākot no 1995.gada, kultūras rekonstrukcijas projektos ir ieguldījusi 1,5 miljardus mārciņu, kopā ar pašvaldībām radot simtiem jaunu kultūras infrastruktūras objektu, īpaši laikmetīgās vizuālās mākslas jomā.

Daži daiļrunīgi piemēri apliecina mākslas būvju spēju ģenerēt ienākumus – piemēram, Turner Contemporary galeriju nelielajā piekrastes pilsētā Margeitā Anglijā kopš tās atvēršanas apmeklējuši 425 tūkstoši apmeklētāju. Tate Modern mākslas muzejs Londonā bija trešā apmeklētākā vieta Lielbritānijā, sekmējot arī apkārtējā Southwerk rajona revitalizāciju. Lowry mākslas centrs Salfordā ir kalpojis ostas teritorijas attīstībai.

Tomēr ir bijušas arī neveiksmes. Šefīldas Populārās mūzikas centru, kura celtniecībā tika ieguldīti 11 milj mārciņu no nacionālās loterijas līdzekļiem, nācās slēgt zemās apmeklētības un parādu dēļ. Daudzfunkcionālo centru Rietumu Bromvičā atvēra novēloti un tikai daļēji pabeigtu pēc 60 milj mārciņu ieguldījuma tā tapšanā. Pie tam lielie ieguldījumi greznajās būvēs nebūt nesola bagātīgus centru ienākumus – Quad mākslas centrs Derbijā saskaras ar nopietnām finanšu plūsmas problēmām, pašvaldībai samazinot nākamo gadu dotāciju.  Continue reading “Vai kultūras būves sekmē vietējās ekonomikas attīstību?”

Igaunijas kultūras darbinieki dalās pieredzē par Kultūrkapitāla fondu un Radošas personas likumu

2012. gada 8. martā LR Kultūras ministrija (KM) organizēja sadarbības vizīti Igaunijas Kultūras ministrijā par trim tēmām – Igaunijas Valsts Kultūrkapitāla fonda darbības pieredzi un nākotnes stratēģiju, Radošas personas likumu un radošajām industrijām. Latvijas Kultūras ministriju Igaunijā pārstāvēja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile, Valsts Kultūrkapitāla fondu pārstāvēja VKKF Padomes priekšsēdētājas vietniece Zanda Redberga un Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Arno Jundze, Latvijas Radošo savienību padomi pārstāvēja Haralds Matulis. LRSP ģenerālsekretārs Haralds Matulis īsā pārskatā stāsta par KKF un Radošas personas likuma darbību Igaunijā, kas tieši skar Radošo savienību padomes aktivitātes Latvijā, jo LRSP vairākkārt uzsvērusi nepieciešamību pārņemt Igaunijas pieredzi, atgriezties pie VKKF iepriekšējā finansējuma modeļa – piesaistes tabakas un alkohola akcīzes nodoklim un azartspēļu nodevai, kā arī aktīvi strādāt pie mākslinieka statusam un sociālajām garantijām veltītas likumdošanas.

Igaunijas Kultūrkapitāla fonda vadītājs Rauls Altme (Raul Altmäe) informēja, ka 2012. gadā fonda budžets ir 22 miljoni eiro. Atšķirībā no Latvijas KKF šajā finansējumā gan ietilpst arī sporta finansējums ap 1,5 milj eiro un kultūras būvju celtniecības izmaksas ap 5 milj eiro. Sākot ar 2012. gadu, Igaunijas KKF ir pieņēmis jaunu stratēģiju – lai nedublētu Kultūras ministrijas finansējumu, tad ilggadīgi atbalstītos, valstiski nozīmīgos projektus, piemēram, kultūras periodikas izdošana vai dalība Venēcijas biennālē, pārcelt uz Kultūras ministrijas budžetu, KKF finansējumu atstājot primāri individuāliem projektiem un sēklas kapitālam jaunām, novatoriskām iniciatīvām. Continue reading “Igaunijas kultūras darbinieki dalās pieredzē par Kultūrkapitāla fondu un Radošas personas likumu”