Kultūras ministres 100 dienas

Valdības pirmajās 100 dienās kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende publiskajā telpā ir pamanīta – sākotnēji tika apšaubīta viņas kompetence kultūras jomā, vēlāk plašu mediju uzmanību izraisīja ministres sākotnējais lēmums nepagarināt līgumu ar Latvijas Nacionālās operas direktoru Andreju Žagaru. Valdības simts dienu priekšvakarā Tirgus un sociālo pētījumu aģentūra Latvijas fakti ir veikusi aptauju, kurā kultūras ministre vērtēta ar mīnuss zīmi: viņas darbību pozitīvi vērtē 23.2%, negatīvi vērtē 28.8%, nav viedokļa 26.7%, bet par šādu politiķi nav dzirdējis 21.3% aptaujāto.

Kā trīs nozīmīgākās jomas, kurās ministres veikums ir redzams publiski, jāmin radošo industriju izvirzīšana kultūrpolitikas priekšplānā, kultūras budžeta jautājums un centieni sakārtot kultūras pārvaldības jautājumus.

Kultūras un radošās industrijas
Kultūras ministre nav vairījusies no sava viedokļa izteikšanas, varbūt reizēm arī pārsteidzīgi un nesagatavoti. Jau no pirmajām dienām savā amatā ministre skaidri paudusi viedokli par kultūras ekonomisko lomu, kā arī akcentējusi, ka īpašu uzmanību veltīs kultūras un radošajām industrijām. Pirmajos darbības mēnešos Jaunzeme-Grende ir paguvusi piedalīties Britu padomes organizētā vizītē Londonā, nolūkā iepazīsties ar Lielbritānijas pieredzi radošo industriju sektora attīstībā.

Būtu gan ieteicams kritiski apskatīt Lielbritānijas pieredzi, jo tā principiāli atšķiras no Latvijas gan mēroga ziņā, gan angļu valodas izplatības ziņā, ar ko mazā latviešu valoda nekādi nevar sacensties. Kultūras industrijas aptver ļoti plašu kultūras nozaru spektru: dizainu, kino, izpildītājmākslu, vizuālo mākslu, mūziku izdevējdarbību, televīziju, radio un interaktīvos medijus, reklāmu, datorspēles un interaktīvās programmatūras, kultūras mantojumu, kultūras izglītību, atpūtas, izklaides un citas kultūras darbības.  Daļa no šīm nozarēm nemaz nav Kultūras ministrijas pārraudzībā. Continue reading “Kultūras ministres 100 dienas”

Diskusija par mākslinieku sociālajām garantijām

Latvijas Radošo savienību padome aktualizē tēmu par sociālajām garantijām radošo profesiju pārstāvjiem un atbilstošas likumdošanas nepieciešamību, rīkojot publisku diskusiju 2012.gada 9.janvārī Latvijas Mākslinieku savienībā (11.novembra krastmalā 35). Eduarda Liniņa vadībā no plkst. 16. 30-18.00 notiks publiskā diskusija par radošas personas juridisko statusu, kurā piedalīsies LMS valdes priekšsēdētājs Igors Dobičins, dzejniece Liāna Langa, kinorežisore, žurnāliste Kristīne Želve, Latvijas Profesionālo aktieru apvienības vadītājs Januss Johansons, LRSP valdes priekšsēdētāja Ieva Struka, pārstāvot radošo darbinieku viedokli, un LR Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, LR Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, kā arī LR Finansu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna, pārstāvot valsts pārvaldi.

Diskusijas tēma ir sociālās garantijas un sociālais nodrošinājums radošo profesiju pārstāvjiem jeb dažādās kultūras nozarēs strādājošajiem. Pamatā ir runa par t.s. brīvmāksliniekiem – tādiem cilvēkiem, kas nav pastāvīgās darba attiecībās kā darba ņēmēji, kuru ienākumi ir neregulāri un nelieli, bet kuri rada Latvijas kultūrā nozīmīgas un paliekošas vērtības. Tie ir literāti, mākslinieki, kino nozarē strādājošie, liela daļa mūziķu u.c. Šobrīd zināmā valsts aizsardzībā ir tikai pensionētas kultūras un mākslas izcilās personības, kuras saņem VKKF mūža stipendiju Ls 100 mēnesī, tomēr jau trešo gadu mūža stipendiju programma ir apturēta un jauni pretendenti netiek pieņemti.

Diskusijas mērķis ir aktualizēt šo problēmu publiski, apspriest akūtākos jautājumus un izlemt par labākajiem risinājumiem. Igaunijā ir pieņemts likums par “Radošo savienību un radošo personu statusu”, kas paredz kultūras nozares organizācijām (nevalstiskām) nelielu valsts dotāciju, par kuru tās var sniegt īslaicīga bezdarba gadījumā pabalstu saviem biedriem brīvmāksliniekiem un citos gadījumos.

Kultūra un kultūrpolitika 2012

Gadu mijā ierasta ir cilvēku vēlme ielūkoties nākotnē, arī “Culturelab” apkopojis dažus nākotnes pareģojumus, kas pēc starptautisku ekspertu domām ietekmēs kultūras un kultūrpolitikas jomu ne vien 2012.gadā, bet arī nākamajās desmitgadēs. Kopsavelkot nākotnes prognozes, galvenās pārmaiņu sfēras būs vairākas.

Mākslas un kultūras nozares
Ekonomiskā krīze turpinās ietekmēt mākslas jomas tradicionālajā, institucionālajā izpratnē (vizuālās mākslas, skatuves mākslas, muzeji, kultūras mantojums, bibliotēkas u.c.). Lai gan starptautiskas institūcijas cenšas analizēt krīzes sekas kultūras jomā, tomēr vēl nav skaidras prognozes, kā pēc būtības mainīsies kultūras finansēšanas modelis nākotnē. Ekonomikas profesors un vairāku grāmatu par kultūras ekonomiku autors Deivids Trosbijs (David Throsby) uzskata, ka nākotnē mazināsies krasā robežšķirtne starp sabiedrisko un privāto sektoru kultūras jomā. Arī Eiropas Padomes Kultūras un kultūras un kultūras un dabas mantojuma direktorāta vadītājs Roberts Palmers (Robert Palmer) domā, ka nozīmīgas pārmaiņas skars kultūras pārvaldības modeļus, arvien vairāk kultūras pārvaldībā iesaistot nevalstisko sektoru, tostarp iekļaujot arī komerciālās intereses kultūras industriju jomā. Trosbijs ir pārliecināts, ka ieņēmumu avoti kultūras jomā dažādosies, mākslinieki arvien vairāk attīstīs savus uzņēmumus vai būs pašnodarbinātie, nevis pastāvīgi algoti darbinieki, un viņu karjera attīstīsies pēc “portfolio karjeras” principiem.  Pats galvenais izaicinājums kultūras organizācijām būs atrast līdzsvaru starp finansiālo stabilitāti un kultūras misiju.
Lielbritānijas Zinātnes, tehnoloģijas un mākslas fonds NESTA (the National Endowment for Science, Technology and the Arts, UK) prognozē, ka 2012.gads būs “pūļa finansējuma” (crowdfunding) gads, kad triumfēs šis finansējuma modelis, kas ļauj demokrātiskā veidā iesaistīties plašam sabiedrības lokam.

Jaunās tehnoloģijas
Kultūras nozares un kultūras politiku turpinās ietekmēt arī straujas tehnoloģiju pārmaiņas. Trosbijs atgādina, ka jaunās tehnoloģijas mudina meklēt jaunus biznesa modeļus (apvienošanās, izmaiņas patēriņa veidos, sociālo mediju lomas pieaugums). Arī Palmers ir pārliecināts, ka kultūras politiku ietekmēs izmaiņas vērtību sistēmā un pārmaiņu procesi kultūras ražošanā un izplatīšanā. Rakstnieks, pētnieks un kopienu mākslas eksperts Fransuā Matarasso (François Matarasso) uzskata, ka tehnoloģijas turpinās nojaukt robežas gan starp mākslas žanriem, gan profesionālo un amatiermākslu, gan starp producentiem un mākslas patērētājiem (termins “prosumer” apvieno vārdus “consumer” un “producer”). Tomēr viņš atgādina, ka jauno tehnoloģiju būtiskākā ietekme ir nevis tehniska rakstura, bet gan saturiska – tiek paplašinātas radošuma un sadarbības robežas.

Kultūrpolitikas sadarbība ar citām nozaru politikām
Eksperti ir vienisprātis, ka turpināsies kultūrpolitikas sadarbība ar citu nozaru politikām. Kultūra tiek uztverta plašākā kontekstā – uzsverot tās saistību ar labklājību, veselību, sociālo iekļaušanu, tāpat kultūra veicina pilsētvides un reģionu atjaunošanos, tā ir nesaraujami saistīta ar attīstības procesiem. Kultūras ekonomiskā loma tiek stiprināta Eiropas Savienības politikas līmenī (piemēram, jaunā programma “Radošā Eiropa”), kā arī Latvijas kultūras ministre rosina kultūru skatīt plašākā kontekstā un ne tikai kā patērējošu nozari. Lai gan vienlaikus daudzviet Eiropā skan trauksmes zvani un pētnieki norāda, ka jāatceras kultūras sākotnējā vērtība, nevis tā jāvērtē tikai samaksāto nodokļu kontekstā. Arī Trosbijs atgādina, ka kultūrpolitikas veidotājiem reālistiski jānovērtē radošā sektora ieguldījums attīstībā, nodarbinātībā un citās jomās, tomēr kultūrpolitikā jāmēģina atrast līdzsvars strap tradicionālo mākslas un kultūras lomu un tās “jaunajiem uzdevumiem” citās nozarēs. Viņš uzskata, ka efektīva kultūras politika atzīs gan kultūras un mākslas (komerciālās un nekomerciālās kultūras) ekonomisko ieguldījumu, gan kultūras vērtības fundamentālo nozīmi sabiedrībā un attīstīs kultūras politiku kā vienu no valdības pamatfunkcijām, savstarpēji sadarbojoties vairāku nozaru – kultūras, mantojuma, izglītības, labklājības, ekonomikas, pilsētu un reģionālās attīstības – ministrijām. Continue reading “Kultūra un kultūrpolitika 2012”

Jauns pētījums par kultūras mecenātismu un sponsorēšanu Eiropā

Ne tikai Latvijā aktuāls ir jautājums par lielāka finansējuma piesaisti kultūrai tieši no privātā sektora, ko vairākkārt ir uzsvērusi mūsu kultūras ministre Ž.Jaunzeme- Grende, sakot, ka “vairāk līdzekļu jācenšas iegūt no sponsoriem un mecenātiem”. Arī Eiropas Savienībā pēc Eiropas parlamenta pasūtījuma nesen tapis plašs pētījums par privāto investīciju piesaistīšanu kultūras sektoram.

Pētījumā aplūkoti mehānismi (nodokļu atvieglojumi, loterijas, banku programmas u.c. – kopā aplūkoti 16 dažādi mehānismi), ar kuru palīdzību valsts varētu stimulēt privātās sponsorēšanas pieaugumu. Rūpīgāka analīze par kultūras sponsorēšanas un ziedošanas praksi ir veikta par piecām ES valstīm: Itāliju, Nīderlandi, Poliju, Slovēniju un Lielbritāniju. Piedāvāts arī kultūras sponsorēšanas un mecenātisma prakses salīdzinājums ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Kā uzsver Austrumeiropas kultūras finansēšanas pētījumu centrs Budapeštas observatorija, tad viens no būtiskiem pētījuma secinājumiem ir tas, ka krīzes laikā privātais finansējums kultūrai krītas straujāk nekā publiskais (valsts, pašvaldību) finansējums. Līdz ar to kļūdaini būtu uzskatīt, ka privātais finansējums varētu aizstāt valsts (arī pašvaldību) kultūras budžeta noīsināšanu.

Ar pētījuma secinājumiem un priekšlikumiem angļu valodā var iepazīties šeit.

Kultūras un radošajām industrijām plānots lielāks atbalsts Eiropas Savienības līmenī

Kamēr Latvijas valdība plāno samazināt finansējumu kultūrai, Eiropas Komisija lēmusi Eiropas Savienības atbalstu kultūrai periodam no 2014.gada līdz 2020.gadam būtiski palielināt.

Jaunā ES kultūras atbalsta programma sauksies “Radošā Eiropa” (Creative Europe) un tās finansējums būs 1.8 miljardi eiro, kas būs par 37% vairāk nekā pašreizējais atbalsts kultūrai Eiropas Savienības līmenī. Jaunā programma piešķirs vairāk nekā 900 miljonus eiro kino un audiovizuālajai jomai un ap 500 miljoniem eiro kultūrai. Eiropas Komisija arī plāno vairāk nekā 210 miljonus eiro ieguldīt jaunā finansiālā atbalsta programmā, kas garantētu mazajām kultūras organizācijām aizņēmumus bankā, kā arī novirzīt 60 miljonus eiro sadarbības projektiem politikas jomā, arī atbalstot novatoriskas pieejas auditorijas attīstīšanā un biznesa modeļu veicināšanā.

Šo Eiropas Komisijas piedāvājumu izskatīs Padome, kurā ietilpst 27 dalībvalstis, un lēmumu pieņems Eiropas Parlaments, izskatot 2014.-2020.gada budžeta gala versiju.

Finansējuma samazinājums kultūrā skars tikai LNB

Ministru kabinetā apstiprinātie valsts 2012.gada budžeta konsolidācijas un deficīta mazināšanas pasākumi ļauj finansējumu kultūras procesam saglabāt līdzšinējā līmenī.

„Ir panākts pats būtiskākais kultūras nozarei un tajā strādājošajiem – 2012.gada konsolidācija neskars kultūras procesu, netiks ietekmētas algas kultūras iestādēs strādājošajiem, no dienas kārtības ir noņemts jautājums par finansējuma izmaiņām kultūras augstākās izglītības iestādēm. Budžeta konsolidācijas sarakstā iekļautais punkts par finansējuma samazinājumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam faktiski nozīmē naudas plūsmu precizēšanu un maksājumu veikšanu 2013.gadā. Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecība turpināsies esošajā ritmā, ēkas nodošanas termiņi netiek pārskatīti un 2013.gada rudenī – pēc apjomīgo bibliotēkas krājumu pārvietošanas – Latvijas Nacionālā bibliotēka būs atvērta apmeklētājiem,” norāda kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

2012.gada valsts budžeta konsolidācijas un deficīta mazināšanas pasākumu sarakstā vienīgais, kas skar Kultūras ministrijas pārziņā esošos izdevumus, ir finansējums Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projektam.

Kultūras ministrija norāda, ka plānotais samazinājums par 2,5 miljoniem latu LNB projektam 2012. gadā nenozīmē samazinājumu projektam kopumā, bet gan šīs summas pārcelšanu uz 2013.gadu. Ņemot vērā, ka ir aizkavējusies LNB ārējo inženiertīklu pieslēgumu izveidošana, darbi ir pārcelti par 1 mēnesi un līdz ar to apmaksa 2,5 miljonu latu apmērā notiks nevis 2012.nogalē, bet 2013.gada sākumā.

Plānotās izmaiņas budžetā skars tikai projekta īstenošanai paredzēto naudas plūsmu, bet neietekmēs būvdarbu gaitu un bibliotēkas aprīkošanu. Jaunās bibliotēkas būvdarbi tiks pabeigti 2012.gada novembrī, taču turpināsies inženiersistēmu noregulēšana, bibliotēkas aprīkošana, apmēbelēšana, kā arī varēs uzsākt grāmatu krājuma pārvietošanu uz jaunajām telpām.

2013.gada rudens ir termiņš, kad jaunā bibliotēka vērs durvis pirmajam apmeklētājam. Pārcelšanās uz jaunajām telpām un grāmatu krājumu pārvietošana ir sarežģīts process, kas varētu ilgt apmēram 9 mēnešus. Šajā starpposmā bibliotēkas pakalpojumi iedzīvotājiem netiks pārtraukti.

Argumenti kultūrai – cilvēkam, sabiedrībai, attīstībai

Ņemot vērā, ka kultūras organizācijām, kas tiek finansētas no valsts un pašvaldības līdzekļiem, drīzumā būs jāpierāda savas darbības nepieciešamība, aizstāvot nākamā gada plānotos budžetus iecerētajiem pasākumiem, Culturelab ir apkopojis galvenos argumentus kultūrai – ko kultūra dod indivīdam, sabiedrībai, valstij, pilsētu un reģionu ekonomiskai izaugsmei.

Materiāls tapis, iedvesmojoties no Kanādas Radošo pilsētu apvienības veidotā resursa “Making the Case for Culture”, kur apkopoti galvenie argumenti kultūras plašākai ietekmei sabiedrības dzīvē, kas pamatoti ar konkrētu pētījumu datiem un Kanādas piemēriem.

Materiāls pieejams lejupielādei: Argumenti kulturai.

Amatiermākslas aizstāvjiem iesakam izmantot Culturelab senāk publicēto materiālu “33 atbildes – cik noderīga ir amatiermāksla?”, kas pārtulkots latviešu valodā no Lielbritānijas organizācijas Voluntary Arts Network veidotā materiāla.