Kultūras ekonomiskie argumenti

Ņemot vērā, ka jaunā kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende agrāk pārstāvējusi uzņēmēju intereses, nebūt nav brīnums, ka galdā tiek likti tieši ekonomiskie argumenti kultūras  finansējuma aizstāvībai.

Nedēļas garumā vairākās intervijās ministre par kultūru runāja kā ekonomikas sastāvdaļu, uzsverot, ka katrs kultūrā ieguldītais lats atmaksājas. Uzsvars, līdzīgi kā Eiropā, tiek likts uz radošajām industrijām (nākotnē kultūras atbalsta programmu Eiropas Savienībā paredzēts nodēvēt par “Creative Europe” – “Radošo Eiropu”, lielāku vērību piešķirot tieši radošo industriju atbalstam), piesaucot Bilbao efektu (grandiozas arhitektūras modernās mākslas muzejs Spānijā, kas veicināja tūristu interesi par Bilbao pilsētu). Ministresprāt, tādēļ arī Latvijā būtu jāceļ modernās mākslas muzejs.
Neiztrūkst salīdzinājumu ar Igauniju, kur radošo uzņēmēju atbalstam ieviesta speciāla ES programma “Creative Estonia” – “Radošā Igaunija”. Arī iepriekšējā kultūras ministre Sarmīte Ēlerte nesen nākusi klajā ar paziņojumu, ka Latvija radošo industriju attīstībā atpaliek no Igaunijas un Lietuvas.

Kā piemērs kultūras ekonomiskajam efektam Latvijā vairākkārt tiek nosauktas Cēsis un Cēsu Mākslas festivāls, kas pēc ministres Ž.Jaunzemes-Grendes vārdiem ir sekmējis to, ka cilvēki pārceļas dzīvot uz Cēsīm. Ministre 2.novembra raidījumā “100 g kultūras” min, ka “Cēsis ieguldot konkrētu naudas summu, ieguva 11 sakoptus objektus un 20 milj Eiropas naudas.” Culturelab būtu interesanti uzzināt šī piemēra detalizētāku izklāstu, īpaši tāpēc, ka ministre solījusi balstīties uz faktiem nevis mītiem.

Kultūras jomas pārstāvjiem savukārt iesakām apgūt ekonomisko terminoloģiju, jo, šķiet, tuvākā nākotnē varētu noderēt.

Intervijas ar Ž.Jaunzemi-Grendi aizvadītajā nedēļā radio un TV:
raidījums LTV “Jauna nedēļa” 01.11.11.,
raidījums LTV “100g kultūras” 02.11.11.,
raidījums “Kultūras Rondo” Latvijas Radio1 04.11.11.

Samazinās vai nesamazinās?

Pretrunīgas ziņas izskan par nākamā gada budžetu kultūrai. Biedrības “Laiks kultūrai”, kurā ir apvienojušies nacionālo kultūras institūciju vadītāji, diskusijā izskanēja bažas, ka kultūrai 2012.gadā tiks samazināts finansējums. Savukārt kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, tiekoties ar kultūras nozares pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām, solīja aizstāvēt 2012.gada budžetā kultūras jomas budžetu un neļaut to pakļaut jauniem konsolidācijas pārbaudījumiem.

Kultūras institūciju vadītāji ir satraukti par iespējamo kultūras budžeta samazinājumu 1,5 miljona latu apmērā, jo, kultūras budžets, salīdzinot ar 2008.gadu, jau ir samazināts apmēram par pusi. Vislielāko samazinājumu piedzīvojis Valsts Kultūrkapitāla fonds – par vairāk nekā 70 %.

Gan kultūras ministre, gan kultūras organizāciju vadītāji ir vienisprātis par kultūras nozīmi sabiedriskajos un ekonomiskajos procesos valstī. Ministre uzskata, ka, lai arī cik konservatīvas būtu nākamā gada tautsaimniecības attīstības prognozes, nenoliedzams ir kultūras nozares pienesums valsts ekonomikai. „Objektīvi pētījumi pierāda, ka katrs kultūrā investēts lats ļauj nopelnīt papildus pusotru latu. Nozare ar tās tiešo un pastarpināto pienesumu nodrošina 150% peļņu, taču tā būs zaudēta, ja kultūras procesam netiks nodrošināts valsts finansējums vismaz līdzšinējā apjomā. Pašlaik ir sasniegts kritiski zemākais līmenis budžeta dotācijām un jebkādas izmaiņas tajā būs apdraudējums nācijai, tās pastāvēšanai un vērtībām,” uzsver Ž.Jaunzeme-Grende.

Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis atgādina, ka Latvijas teātri un arī koncertiestādes ir pelnošas institūcijas. Ja šo institūciju darbībai valsts piešķirtais budžets ir 30%, tad visu pārējo šīs kultūras iestādes nopelna pašas un tos 30% apgrozāmos līdzekļus, kas piešķirti no valsts, ar nodokļiem atmaksā atpakaļ valstij, līdz ar to sanāk, ka valsts nav iedevusi nevienu santīmu.

Kā partiju plāni citās jomās var ietekmēt kultūru?

Saskaņā ar Latvijas Faktu veikto aptauju 2011.gada augustā nepieciešamo 5% barjeru iekļūšanai Saeimā pārvarētu Saskaņas Centrs (SC), Zatlera Reformu partija (ZRP), Vienotība, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”- “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (Nacionālā apvienība) un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).

Jau iepriekš “Culturelab” rakstīja par partiju kultūras programmām. Tagad ieskatījāmies šo partiju programmās, lai izprastu, kādas vēl reformas vai nodomi citās nozarēs varētu ietekmēt kultūras jomu tuvākajos gados.

Nodokļu politika
ZRP ir plānojusi atcelt samazināto PVN visās nozarēs, jo uzskata, ka nodokļu atlaides nozīmē zemākus ienākumus citiem un/vai augstākas cenas pārējai sabiedrībai. Šāds plāns skars tūrismu (viesnīcas), masu medijus (preses izdevumus) un grāmatniecību. Jāpiezīmē, ka 2009.gadā grāmatām piemērotais PVN jau tika palielināts no 5% uz 10%, bet 2011. gadā – uz 12%, un tas bija viens no iemesliem, kas pasliktināja Latvijas grāmatniecības stāvokli, turklāt nenesot papildus ieņēmumus budžetā no palielinātā PVN.

ZRP domā, ka daudz efektīvāk ir atbalstīt latviešu rakstniekus un tulkotājus tiešā veidā: “Mēs izmantosim lielu daļu no lielākiem budžeta ieņēmumiem (no samazinātās PVN likmes atcelšanas), lai piešķirtu grantus latviešu valodā rakstošiem autoriem un nozīmīgu tulkojumu veicējiem – caur īpašu Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammu. (..) Tāpat ar Kultūrkapitāla fonda projektu konkursu starpniecību grantu veidā piešķirsim daudz lielāku atbalstu tiem izdevējiem, kas izdod kultūras procesu veicinošu literatūru.”

Savukārt SC sola turpmākajos trīs gados “iesaldēt” pievienotās vērtības nodokļa likmes. Bet ZZS skaidri norāda, ka nepieļaus nodokļu palielināšanu grāmatām. Turpināt lasīšanu “Kā partiju plāni citās jomās var ietekmēt kultūru?”

Starptautiskie semināri un konferences kultūras menedžeriem

Tuvojoties rudenim, dažādās valstīs tiek organizēti vairāki liela mēroga pasākumi un konferences par aktuālo kultūrpolitikas jomā, kuriem interesanti pasekot vismaz virtuāli.

20.-21.oktobrī Briselē tiek organizēts Eiropas Kultūras forums par aktuālajiem kultūras jautājumiem globalizācijas un ekonomiskās krīzes kontekstā, kurā paredzams piedalīsies 800 dalībnieki no dažādām Eiropas valstīm. Ar konferences tēmām var iepazīties šeit, turpat pieejama bezmaksas reģistrācija.

Pavisam drīz notiek arī Eiropas kultūras kongress, kas Polijas prezidentūras ietvaros tiek rīkots Vroclavā 8.-11.septembrī. Konferencei izveidota saturīga mājas lapa, kurā publicēti daudz dažadi materiāli par kongresā apskatāmajām tēmām (kultūra un demokrātija, kultūra un vara, kultūra un ekonomika, kultūra sociālām pārmaiņām u.c.).

Eiropas kultūras centru asociācija 16.-18.novembrī Varšavā rīko starptautisku semināru ShortCut Europe Eiropas kultūras centru pārstāvjiem. Vien no tēmām ir kultūras centru loma postpadomju valstīs, Rietumu demokrātijās.

Melburnā, Austrālijā 3.-6.oktobrī notiks 5.Pasaules Mākslas un Kultūras samits. Samita sesijās tiks diskutēts par kultūras un mākslas saikni ar citām jomām (veselība, izglītība, radošās industrijas u.c.). Pēc samita kongrsa delegātu prezentācijas tiks ievietotas mājas lapā.

Lietuvas kultūras kontaktpunkts aicina piedalīties seminārā par starptautisko kultūras sadarbību Starpkultūru sadarbība un tās veiksmes faktori” 6.-7.oktobrī Viļņā. Dalība ir bez maksas. Pieteikumi tiek gaidīti līdz 5.septembrim.

Kavējas ES fondu finansējuma apguve kultūrai

Līdz jūnija beigām ministrijas ir izlietojušas ceturto daļu no šim gadam plānotajiem budžeta līdzekļiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, informē Finanšu ministrija (FM).

Līdz jūnija beigām budžeta izdevumu plāns ir izpildīts par 92,6%, tādējādi pirmajā pusgadā ministrijas ir apguvušas ~25% no gadam plānotā budžeta finansējuma ES fondu projektiem. Otrajā pusgadā apguve paredzama straujāka, taču ir svarīgi, lai ministrijas izvairītos no administratīvā sloga pēdējos gada mēnešos.

Vislielākās plāna neizpildes bijušas Izglītības un zinātnes ministrijai (6,4 miljonu latu apmērā jeb 14% no pārskata perioda plāna), Satiksmes ministrijai (2,8 miljonu latu apmērā jeb 5,7% no pārskata perioda plāna), Ekonomikas ministrijai (1,3 miljoni latu jeb 9,7% no plāna), Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai (1,2 miljoni latu jeb 4,7% no plāna), kā arī Kultūras ministrijai (0,8 miljoni latu jeb 26,8% no pārskata perioda plāna). Turpināt lasīšanu “Kavējas ES fondu finansējuma apguve kultūrai”

Atcelti noteikumi par kases aparātu lietošanu kultūras un brīvdabas pasākumos

Ministru kabinets (MK) ir apstiprinājis Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus noteikumos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību, nosakot visiem nodokļu maksātājiem atbrīvojumu kases aparātu lietošanā.

Grozījumi paredz, ka turpmāk visi nodokļu maksātāji par saņemto samaksu par ieejas maksu, inventāra nomu un citiem papildu pakalpojumiem sporta, kino, kultūras un izklaides pasākumos, par ieejas maksu muzejos, vēsturiskos objektos, botāniskajos dārzos, zooloģiskajos dārzos, rezervātos, brīvdabas objektos, kā arī par ieejas maksu un inventāra nomu atpūtas vietās brīvā dabā, atrakciju un atpūtas parkos varēs izsniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētu biļeti.

Šobrīd nodokļu maksātājiem jālieto kases aparāts, un saņemtā samaksa par ieejas maksu, inventāra nomu un citiem papildu pakalpojumiem kultūras, kā arī brīvdabas pasākumos jāreģistrē kases aparātā, savukārt apmeklētājiem jāizsniedz kases čeks. Atbrīvojums kases aparātu lietošanā (iespēja skaidrā naudā saņemtos maksājumus apstiprināt ar VID reģistrētu biļeti, tādējādi nelietojot kases aparātu) bija noteikts tikai valsts un pašvaldības budžeta iestādēm.

Tādējādi visiem nodokļu maksātājiem turpmāk tiks noteikts atbrīvojums kases aparātu lietošanā un par darījumiem saņemto samaksu kultūras un brīvdabas pasākumos varēs apliecināt ar VID reģistrētu biļeti. Grozījumu ietekmē samazināsies esošās netiešās izmaksas, jo ieejas maksa un samaksa par inventāra nomu nebūs jāpalielina, lai segtu izmaksas par kases aparātu iegādi, to lietošanu un apkalpošanu.

Noteikumu projektu skatīt MK mājas lapā.

UNESCO LNK: Latvija iestājas par kultūras un radošo izpausmju lomu ekonomikas attīstībā

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (UNESCO LNK) atzinīgi vērtē starp Kultūras ministriju (KM) un Ekonomikas ministriju noslēgto sadarbības līgumu par sadarbību radošo industriju jomā, uzskatot, ka tas ir būtisks apliecinājums skaidrai Latvijas nostājai, kas atzīst kultūras un radošo izpausmju lomu ekonomikas attīstībā, – norādīts UNESCO LNK vēstulē Kultūras ministrijai.

Vēstulē UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa atgādina, ka kultūras industriju attīstība ir viens no būtiskākajiem UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu mērķiem. Latvija šai Konvencijai pievienojās 2007. gada 3. maijā, apliecinot savu vēlmi un gatavību atbalstīt, noteikt un īstenot politiku un pasākumus, kurus tā uzskata par piemērotiem, lai aizsargātu un veicinātu kultūras izpausmju daudzveidību. Turpināt lasīšanu “UNESCO LNK: Latvija iestājas par kultūras un radošo izpausmju lomu ekonomikas attīstībā”