Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika

Starptautiskie semināri un konferences kultūras menedžeriem

Tuvojoties rudenim, dažādās valstīs tiek organizēti vairāki liela mēroga pasākumi un konferences par aktuālo kultūrpolitikas jomā, kuriem interesanti pasekot vismaz virtuāli.

20.-21.oktobrī Briselē tiek organizēts Eiropas Kultūras forums par aktuālajiem kultūras jautājumiem globalizācijas un ekonomiskās krīzes kontekstā, kurā paredzams piedalīsies 800 dalībnieki no dažādām Eiropas valstīm. Ar konferences tēmām var iepazīties šeit, turpat pieejama bezmaksas reģistrācija.

Pavisam drīz notiek arī Eiropas kultūras kongress, kas Polijas prezidentūras ietvaros tiek rīkots Vroclavā 8.-11.septembrī. Konferencei izveidota saturīga mājas lapa, kurā publicēti daudz dažadi materiāli par kongresā apskatāmajām tēmām (kultūra un demokrātija, kultūra un vara, kultūra un ekonomika, kultūra sociālām pārmaiņām u.c.).

Eiropas kultūras centru asociācija 16.-18.novembrī Varšavā rīko starptautisku semināru ShortCut Europe Eiropas kultūras centru pārstāvjiem. Vien no tēmām ir kultūras centru loma postpadomju valstīs, Rietumu demokrātijās.

Melburnā, Austrālijā 3.-6.oktobrī notiks 5.Pasaules Mākslas un Kultūras samits. Samita sesijās tiks diskutēts par kultūras un mākslas saikni ar citām jomām (veselība, izglītība, radošās industrijas u.c.). Pēc samita kongrsa delegātu prezentācijas tiks ievietotas mājas lapā.

Lietuvas kultūras kontaktpunkts aicina piedalīties seminārā par starptautisko kultūras sadarbību “Starpkultūru sadarbība un tās veiksmes faktori” 6.-7.oktobrī Viļņā. Dalība ir bez maksas. Pieteikumi tiek gaidīti līdz 5.septembrim.

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūras budžets

Kavējas ES fondu finansējuma apguve kultūrai

Līdz jūnija beigām ministrijas ir izlietojušas ceturto daļu no šim gadam plānotajiem budžeta līdzekļiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, informē Finanšu ministrija (FM).

Līdz jūnija beigām budžeta izdevumu plāns ir izpildīts par 92,6%, tādējādi pirmajā pusgadā ministrijas ir apguvušas ~25% no gadam plānotā budžeta finansējuma ES fondu projektiem. Otrajā pusgadā apguve paredzama straujāka, taču ir svarīgi, lai ministrijas izvairītos no administratīvā sloga pēdējos gada mēnešos.

Vislielākās plāna neizpildes bijušas Izglītības un zinātnes ministrijai (6,4 miljonu latu apmērā jeb 14% no pārskata perioda plāna), Satiksmes ministrijai (2,8 miljonu latu apmērā jeb 5,7% no pārskata perioda plāna), Ekonomikas ministrijai (1,3 miljoni latu jeb 9,7% no plāna), Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai (1,2 miljoni latu jeb 4,7% no plāna), kā arī Kultūras ministrijai (0,8 miljoni latu jeb 26,8% no pārskata perioda plāna). Turpināt lasīšanu “Kavējas ES fondu finansējuma apguve kultūrai” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Radošās industrijas

Atcelti noteikumi par kases aparātu lietošanu kultūras un brīvdabas pasākumos

Ministru kabinets (MK) ir apstiprinājis Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus noteikumos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību, nosakot visiem nodokļu maksātājiem atbrīvojumu kases aparātu lietošanā.

Grozījumi paredz, ka turpmāk visi nodokļu maksātāji par saņemto samaksu par ieejas maksu, inventāra nomu un citiem papildu pakalpojumiem sporta, kino, kultūras un izklaides pasākumos, par ieejas maksu muzejos, vēsturiskos objektos, botāniskajos dārzos, zooloģiskajos dārzos, rezervātos, brīvdabas objektos, kā arī par ieejas maksu un inventāra nomu atpūtas vietās brīvā dabā, atrakciju un atpūtas parkos varēs izsniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētu biļeti.

Šobrīd nodokļu maksātājiem jālieto kases aparāts, un saņemtā samaksa par ieejas maksu, inventāra nomu un citiem papildu pakalpojumiem kultūras, kā arī brīvdabas pasākumos jāreģistrē kases aparātā, savukārt apmeklētājiem jāizsniedz kases čeks. Atbrīvojums kases aparātu lietošanā (iespēja skaidrā naudā saņemtos maksājumus apstiprināt ar VID reģistrētu biļeti, tādējādi nelietojot kases aparātu) bija noteikts tikai valsts un pašvaldības budžeta iestādēm.

Tādējādi visiem nodokļu maksātājiem turpmāk tiks noteikts atbrīvojums kases aparātu lietošanā un par darījumiem saņemto samaksu kultūras un brīvdabas pasākumos varēs apliecināt ar VID reģistrētu biļeti. Grozījumu ietekmē samazināsies esošās netiešās izmaksas, jo ieejas maksa un samaksa par inventāra nomu nebūs jāpalielina, lai segtu izmaksas par kases aparātu iegādi, to lietošanu un apkalpošanu.

Noteikumu projektu skatīt MK mājas lapā.

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūras daudzveidība, Kultūrpolitika, Radošās industrijas

UNESCO LNK: Latvija iestājas par kultūras un radošo izpausmju lomu ekonomikas attīstībā

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (UNESCO LNK) atzinīgi vērtē starp Kultūras ministriju (KM) un Ekonomikas ministriju noslēgto sadarbības līgumu par sadarbību radošo industriju jomā, uzskatot, ka tas ir būtisks apliecinājums skaidrai Latvijas nostājai, kas atzīst kultūras un radošo izpausmju lomu ekonomikas attīstībā, – norādīts UNESCO LNK vēstulē Kultūras ministrijai.

Vēstulē UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa atgādina, ka kultūras industriju attīstība ir viens no būtiskākajiem UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu mērķiem. Latvija šai Konvencijai pievienojās 2007. gada 3. maijā, apliecinot savu vēlmi un gatavību atbalstīt, noteikt un īstenot politiku un pasākumus, kurus tā uzskata par piemērotiem, lai aizsargātu un veicinātu kultūras izpausmju daudzveidību. Turpināt lasīšanu “UNESCO LNK: Latvija iestājas par kultūras un radošo izpausmju lomu ekonomikas attīstībā” →

Culturelab Kultūra un ekonomika, Notikumi LV, Radošās industrijas

Vai bērnu grāmatas ir rotaļlietas?

2011.gada 20.jūlijā stāsies spēkā jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 132 „Rotaļlietu drošuma noteikumi”, kas ir izdoti, lai īstenotu Eiropas Savienības dalībvalstīm saistošo Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija Direktīvu 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir sācis veikt pārbaudes grāmatnīcās un informēt grāmatniekus par jaunajiem noteikumiem.

Vasarā stāsies spēkā pastiprinātas drošības normas, bet būs pārejas periods – divi gadi izdevumiem ar sīkām un potenciāli bīstamām detaļām, bet trīs – lai tiktu novērsta konkrētu ķīmisku vielu izmantošana bērniem paredzētu rotaļlietu ražošanā. Rotaļlietu drošuma noteikumi attiecināmi tikai uz tām grāmatām, kas saskaņā ar noteikumiem atbilst rotaļlietas definīcijai, kas ir “jebkurš izstrādājums vai materiāls, kas īpaši projektēts vai paredzēts, lai ar to rotaļātos bērni, kas ir jaunāki par 14 gadiem”.

Gan Latvijas Grāmatnieku ģilde, gan Latvijas Grāmatizdevēju asociācija ir sašutuši par veiktajām pārbaudēm un PCAT “patvaļīgo” MK noteikumu interpretāciju. Grāmatizdevēji iebilst, ka MK noteikumos nav minēts vārds “grāmata”. Asociācija uzskata, ka PTAC “iegribu dēļ” liela daļu grāmatu bērniem līdz 14 gadu vecumam un gandrīz visas grāmatas bērniem līdz 36 mēnešu vecumam, klasificē kā rotaļlietas un vienīgie izņēmumi esot grāmatas, ko vecāki lasa bērniem priekšā.

Direktīva ir pieņemta jau 2009.gadā, LR Ministru kabineta noteikumi – 2011.gada 15.februārī un ir publiski pieejami, nevis “slēpti” no Latvijas grāmatizdevējiem, kā tiek apgalvots. Arī direktīvā nav atrodams vārds “grāmata”, tomēr ir pieejamas plaši un pārskatāmi izstrādātas vadlīnijas , kurās ekspertu grupa ir skaidrojusi dažādus aspektus, kā šo direktīvu interpretēt – gan attiecībā uz grāmatām, gan mūzikas instrumentiem, gan rotaļlietām, kas domātas pašiem mazākajiem.

Arī PTAC  sniedz paskaidrojumu, kādēļ uz daļu no grāmatām tiek attiecinātas drošības prasības. Grāmatām, kas atbilst rotaļlietas definīcijai nedrīkst būt, piemēram, sīkas viegli noņemamas detaļas, to sastāvā – aizliegtas ķīmiskas vielas, atdalāmi sīki magnēti vai viegli pieejamas baterijas. Tāpat arī skaņas nedrīkst pārsniegt noteiktu līmeni, kas var bojāt bērna dzirdi. Turpināt lasīšanu “Vai bērnu grāmatas ir rotaļlietas?” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūras budžets, Notikumi LV

Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas atbalsts kultūras projektiem Latvijā 7 miljonu latu apmērā

Sešiem jauniem kultūras projektiem, kuri tiks īstenoti līdz 2014.gadam ar Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finansiālu atbalstu, tiks izlietoti 10,02 miljoni eiro (7,04 miljoni latu). Īpaši tiks izcelta koka arhitektūras un jūgendstila arhitektūras saglabāšana, kā arī akcentēta divpusējā sadarbība kultūras apmaiņas projektos.

Šis atbalsta periods būs saistīts ar Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukciju, Rīgas Jūgendstila centra kultūras mantojuma digitalizāciju un virtuālā muzeja izstrādi, koka arhitektūras mantojuma saglabāšanas un amatniecības labās prakses projektiem, ieskaitot Radošo industriju un restaurācijas centra izveidi Latgalē un Rēzeknes Zaļās sinagogas restaurāciju, Raiņa un Aspazijas vasarnīcas Jūrmalā restaurāciju, Raiņa memoriālās mājas „Tadenava” restaurāciju un Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja ostas noliktavas restaurāciju. Tāpat ne mazāk kā 500 000 eiro jāpiešķir mazo grantu shēmai, kas paredzēta kultūras apmaiņai. Turpināt lasīšanu “Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas atbalsts kultūras projektiem Latvijā 7 miljonu latu apmērā” →