Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūras infrastruktūra, Kultūrpolitika

Rīgas dome un Kultūras ministrija diskutē par atbildības jomām

Pēdējās nedēļas laikā publiskajā telpā ir raisījušās vairākas diskusijas starp kultūras ministri Sarmīti Ēlerti un Rīgas mēru Nilu Ušakovu.

Vispirms pretrunīgi viedokļi izskanēja par nepieciešamo finansiālo atbalstu VEF kultūras pils un kultūras nama “Ziemļblāzma” rekonstrukcijai. Pašvaldība bija iesniegusi Kultūras ministrijā (KM) projektu, pretendējot uz ES fondu finansējumu, tomēr finansējumu nepiešķīra. Kultūras ministre norāda, ka projekta pieteikums bija sagatavots tā, ka tam nebija iespējams kvalificēties konkursam. Abi projekti ir noraidīti viena un tā paša iemesla dēļ, proti, nav izpildīta prasība iesniegt spēkā esošu kultūras nama darbības stratēģiju vismaz pieciem turpmākajiem gadiem pēc projekta īstenošanas pabeigšanas. Savukārt Rīgas mērs uzskata, ka Kultūras ministrijas lēmums neatbalstīt Rīgas Domes (RD) iniciēto VEF kultūras pils un kultūras nama “Ziemeļblāzma” rekonstrukciju bija politisks lēmums, jo valdība un RD viena otrai atrodas opozīcijā.

“Ziemeļblāzmas” projekta kopējās izmaksas ir 9,6 miljoni latu, un RD no 2011. gada budžeta projektam ir piešķīrusi 2,8 miljonus latu. Nauda projektam no pašvaldības budžeta tiks veltīta arī nākamos gadus un projekts tiks īstenots ar vai bez KM līdzdalības, uzsver N. Ušakovs.

Otrs domstarpību cēlonis bija atalgojums mūzikas un mākslas skolu pedagogiem skolās, kas ir pašvaldības pārziņā. Lai arī citās Eiropas valstīs kultūrizglītības skolas tiek uzskatītas par interešu izglītību, kas pamatā būtu pašvaldības un vecāku kompetencē, tomēr Latvijā, turpinot iepriekšējo gadu tradīcijas, lielu atbildības slogu uzņemas Kultūras ministrija – tās pārraudzībā joprojām ir liels skaits kultūrizglītības skolu, turklāt papildus tiek finansēts arī pedagogu atalgojums pašvaldību skolās. Tā kā KM ir uzsākusi reformas, kas šo jomu mēģina sakārtot, arī pašvaldību mērķdotācijas pedagogu atalgojumam ir piešķirtas saskaņā ar reformu plānu.

Kopumā Kultūras ministrijas dotācijas pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksai pēdējos gados ir būtiski samazinātas – 2011.gadā par apmēram 50%, salīdzinot ar 2008.gadu.

Rīgas Dome pārmet, ka Kultūras ministrija, iejaucoties mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojuma sadalē, spiedusi pašvaldību pārkāpt Izglītības likumu, kurā noteikta pašvaldības dibināto izglītības iestāžu un tās vadītāju kompetence. Kultūras ministrija pārmetumus noraida. Turpināt lasīšanu “Rīgas dome un Kultūras ministrija diskutē par atbildības jomām” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika, Radošās industrijas

Valsts teātriem un koncertorganizācijām palielina finansējumu

Teātru nozare aizvadītajos divos gados piedzīvoja būtisku finansējuma kritumu. Finansējuma samazinājums teātru darbībai 2010.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu bija 55%. Dotācijas apjomu saskaņā ar Kultūras ministrijas apstiprināto kārtību ietekmē teātru iepriekšējā gada rezultatīvie rādītāji, kas kopumā esot uzlabojušies – audzis izrāžu skaits, skatītāju skaits, jauniestudējumu skaits un to kvalitāte. Visiem teātriem 2011.gadā finansējums nedaudz tiks palielināts.

Savukārt mūzikas nozarē finansējuma kritums 2010.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu bija 43%. 2011.gadā lielākajai daļai mūziķu kolektīvu valsts finansējums nemainās, Liepājas Simfoniskajam orķestrim – palielinās.

Lielākais valsts atbalsta pieaugums šogad sagaidāms Dailes teātrī – no 636 628 latiem pērn līdz 788 351 latiem šogad. Savukārt lielākais valsts līdzekļu apjoms šogad tiks Nacionālajam teātrim, atbalsts kuram palielināsies no 732 880 latiem pērn līdz 805 902 latiem šogad.

Jaunais Rīgas teātris, kas pērn no valsts saņēma 499 595 latus, šogad saņems 563 700 latu, atbalsts Valmieras Drāmas teātrim audzis no 420 106 latiem pērn līdz 450 586 latiem šogad, Latvijas Leļļu teātrim – no 387 777 latiem pērn līdz 400 939 latiem šogad, bet Rīgas Krievu teātrim – no 313 751 lata pērn līdz 377 490 latiem šogad.

Vismazāko valsts atbalstu arī nākamgad saņems Daugavpils teātris, kas pērn no valsts budžeta saņēma 198 507 latu dotāciju, bet šogad tā būs 252 276 lati. Latvijā vēl darbojas Liepājas teātris, kuru uztur pašvaldība.

Vienlaikus Kultūras ministrija ir pieprasījusi palielināt viesizrāžu skaitu, lai teātra māksla būtu pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem. Nacionālajam un Dailes teātrim šogad klāt nāks pa vienai viesizrādei, Daugavpils teātrim – divas, savukārt Jaunajam Rīgas teātrim jāsniedz papildus četras viesizrādes, Latvijas Leļļu teātrim – sešas, Rīgas Krievu teātrim – desmit. Tikai Valmieras Drāmas teātrim KM pieprasīto viesizrāžu skaits ir par četrām mazāks nekā šogad – 24 viesizrāžu vietā 20.

2010.gads apliecinājis kritisku finansiālo stāvokli Daugavpils teātrī, savukārt citur teātru personāls strādājis ar pārslodzi, lai nodrošinātu maksimāli iespējamo izrāžu skaitu, skatītāju pieplūdumu un attiecīgi arī ieņēmumus, ar kuriem kompensēt dotācijas samazinājumu, norāda ministrija.

Finansējuma samazinājums iepriekšējos gados īpaši smagi skāra divus mūzikas kolektīvus – “Latvijas Koncertu” pārziņā esošo orķestri “Sinfonietta Rīga”, kuram 2010.gadā bija jāstrādā teju bez pūšamajiem instrumentiem, savukārt Liepājas Simfoniskajam orķestrim – ar kritiski minimālu mūziķu sastāvu.

Šogad finansējums, salīdzinot ar 2010.gadu, ir palielināts Liepājas Simfoniskajam orķestrim no 613 767 latiem pērn līdz 693 767 latiem šogad. Turpināt lasīšanu “Valsts teātriem un koncertorganizācijām palielina finansējumu” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Pētījumi

Latvijas pieteicēji saņem atbalstu no Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Kultūra”

Kopš 2009. gada Latvija līdz ar citām Baltijas valstīm ir kļuvusi par pilntiesīgu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Kultūra” dalībvalsti. Programmu kopīgi finansē Ziemeļvalstis un Baltijas valstis. Programma darbojas no 2009. līdz 2011. gadam, un to administrē Ziemeļvalstu Kultūras punkts Somijā.

2010. gadā Latvijas puse programmā iemaksāja 17 790 LVL, savukārt Latvijas projekti tika atbalstīti par gandrīz 10 reizes lielāku summu – par 169 092 LVL (jeb 241 560 EUR).

2010. gadā Latvijas pieteicēji ir saņēmuši atbalstu 24 stipendijām radošajiem braucieniem par kopējo summu 35 500 EUR, rezidenču atbalsta programmā atbalstu saņēma Ventspils Rakstnieku un tulkotāju māja (6500 EUR), īstermiņa sadarbības tīklu programmā atbalstīti pieci Latvijas projekti, kā arī vēl četri iesniedzēji līdzdarbojas citu iesniegtajos projektos (kopējais atbalsts 59 560 EUR), kā arī viens projekts, ko iesniedza Latvijas Jaunā teātra institūts, ir saņēmis finansējumu ilgtermiņa sadarbības tīklu programmā (140 000 EUR).

Turklāt Latvijas mākslas un kultūras organizācijas bija iesniegušas pieteikumus arī Mākslas un kultūras programmai, kurā Baltijas valstis nepiedalās ar līdzfinansējumu, un šīs programmas ietvaros tikuši atbalstīti vēl četri projekti no Latvijas par kopējo summu 53 252 EUR.

Turpināt lasīšanu “Latvijas pieteicēji saņem atbalstu no Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Kultūra”” →

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Plānotā budžeta konsolidācija Kultūras ministrijai – 1 miljons latu

Ministru kabinets ir apstiprinājis 2011.gada budžeta konsolidācijas apmērus – Kultūras ministrijai paredzētais samazinājums ir 1 miljons LVL.

Kultūras nozari ietekmēs arī valdības lēmums palielināt pievienotās vērtības nodokli no 21% uz 22%, bet PVN samazinātas likmes – no 10% uz 12%. Samazinātā likmeattiecas uz periodiskajiem izdevumiem, mācību literatūras, kā arī oriģinālliteratūras izdevumiem.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūras infrastruktūra, Kultūras mantojums, Kultūrpolitika

Latvijas kopējā kultūras mantojuma vērtība ir vairāk nekā 36 miljardi latu

Latvija ir bagāta ar kultūrvēsturisko mantojumu, un, ja šo mantojumu mēģinātu pārvērts naudā, tad kopējā mantojumu vērtība būtu vairāk nekā 36 miljardi latu, 2010.gada 16. novembrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, – informē portāls “Delfi”. Turpināt lasīšanu “Latvijas kopējā kultūras mantojuma vērtība ir vairāk nekā 36 miljardi latu” →

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Veidojas 2011.gada budžeta aprises

Ministru kabinets, uzsākot 2011. gada valsts budžeta projekta izskatīšanu, 2010.gada 10. novembrī ārkārtas sēdē ir konceptuāli vienojies par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts budžeta bāzes izdevumiem 2011. – 2012.gadam. Plānotie valsts budžeta bāzes izdevumi 2011. gadam ir 4,8 miljardi latu – 3,39 miljardi latu pamatbudžetā un 1,44 miljardi latu speciālajā budžetā, bet šie skaitļi vēl tiks precizēti.

Kultūras ministrijai (KM) paredzēts budžeta palielinājums līdz 91,6 miljoniem latu (2010.gada plānotais budžets: 68,2 miljoni latu). Kultūras ministrija jau ir ziņojusi, ka 2011.gadam paredzēto budžeta palielinājumu par 23 miljoniem latu novirzīs Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas “Gaismas pils” celtniecībai. Saskaņā ar Ministru kabineta šā gada augustā apstiprināto LNB projekta ekonomisko īstenošanas scenāriju, kas paredz pabeigt LNB ēkas būvdarbus līdz 2012. gada novembrim, projekta īstenošanai pieejamo līdzekļu sadalījums pa gadiem tika veikts, pārdalot līdzekļus no 2012. gadā ieplānotajām budžeta ilgtermiņa saistībām uz 2010. un 2011.gadu, nemainot projekta īstenošanai paredzēto līdzekļu kopējo apjomu. Līdz ar valdības apņemšanos īstenot LNB projekta ekonomisko scenāriju nākamgad LNB projekta īstenošanai tiek plānots finansējums 36,7 miljonu latu apmērā jeb par 23,7 miljoniem vairāk nekā 2010.gada budžetā.

Savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis Latvijas televīzijai atzinis, ka Finanšu ministrija budžeta konsolidācijas pasākumus pamatā cer veikt uz izdevumu samazināšanas rēķina, kur pat cer iegūt visu nepieciešamo konsolidācijas apmēru. Kā reālākā iespēja ir dažādu subsīdiju samazināšana, par piemēriem minot subsīdijas lauksaimniecībai, izglītībai un kultūrai, īpaši izceļot teātrus un operu.

Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija ir iesniegusi vēstuli kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei, kurā formulētas nevalstiskā sektora prioritātes jaunajā budžetā: saglabāt KM līdzfinansējumu NVO darbībai, palielināt VKKF budžetu un saglabāt līdzfinansējumu projektiem, kas saņēmuši EK programmu finansējumu.

Tāpat kultūras ministre Sarmīte Ēlerte vienojusies ar biedrību “Laiks kultūrai” par sadarbību nākamā gada budžeta veidošanā. Biedrībā “Laiks kultūrai” darbojas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Sniedze, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars.