Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras infrastruktūra

Vai Latvijas reģionos tuvākajos gados tiks uzcelta jauna kultūras infrastruktūra?

Joprojām  turpinās diskusijas par diviem no „Jaunajiem 3 brāļiem” – Nacionālo bibliotēku un Rīgas koncertzāli, izsakot dažādus viedokļus, vai vajag un vai varam atļauties šāda līmeņa nacionālu objektu celtniecību.

Otru diskusiju ir aizsākusi „Neatkarīgā Rīta Avīze”, paužot kritisku viedokli par reģionālo daudzfunkcionālo centru izbūvi Latvijas reģionos ar ES struktūrfondu atbalstu, rakstot par dārgām, izšķērdīgām, „oranžām” koncertzālēm.

Pagājušā gada nogalē LR Kultūras ministrija uzsāka ierobežotu projektu iesniegumu atlasi, administrējot 17,5 milj. latu vērto ES Struktūrfondu programmu “Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveide”, lai rezultātā izveidotu “četrus daudzfunkcionālos centrus –  sabiedrisko pakalpojumu būves, kas vienlaikus ir piemērotas gan daudzveidīgu profesionālās skatuves mākslas pasākumu īstenošanai (teātris, mūzika, deja), gan konferenču un kongresu norisei, izstāžu darbības un citu sabiedriski nozīmīgu kultūras pasākumu īstenošanai”. Turpināt lasīšanu “Vai Latvijas reģionos tuvākajos gados tiks uzcelta jauna kultūras infrastruktūra?” →

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras līdzdalība, Notikumi LV

Seminārs par alternatīvo kultūras ekonomiku un aicinājums laikmetīgajām kultūras organizācijām apvienoties

15. maijā galerijā BETANOVUSS notiks seminārs “Alternatīvās Kultūras ekonomika: pieredze un piemēri” un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas (LKNVOA) biedru kopsapulce, kā arī jaunu biedru uzņemšana.

Semināra vieslektors Endrjū Grifs Patersons (Andrew Gryf Paterson) ir skotu mākslinieks-organizators, kultūras menedžeris un doktora grāda kandidāts, kurš dzīvo Helsinkos. Viņš stāstīs par alternatīvo kultūras ekonomiku (seminārs notiks angļu valodā).

Alternatīvā (neformālā jeb tīkla) ekonomika piedāvā NVO sektoram atrast jaunus veidus, kā sadarboties un meklēt risinājumus situācijā, kad nevar paļauties uz valsts un pašvaldību atbalstu. Daži piedāvātie risinājumi savstarpējās ekonomikas stimulēšanai ir pavisam vienkārši – tehnikas, inventāra īre par zemāku cenu nekā komerccena; telpu iznomāšana un citi pakalpojumi; atlaides savai produkcijai un kopējo vajadzību apzināšana (piemēram, kopīgi veidoti drukas darbi, reklāma). Turpināt lasīšanu “Seminārs par alternatīvo kultūras ekonomiku un aicinājums laikmetīgajām kultūras organizācijām apvienoties” →

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūras līdzdalība

Kultūrai jāmeklē jaunas pastāvēšanas iespējas

“Šobrīd rit transformācijas process, nevis tikai krīze. Tāpēc nav ko tik daudz ilgoties pēc modeļiem, kuri, iespējams, pieder jau pagātnei. Vairāk jāuzdrīkstas domāt pašiem par sevi, provokatīvi, radoši, vajag eksperimentēt, radīt ko jaunu. Iespējams, transformācija virza uz pašpietiekamākām, mazāk profesionālām kultūras organizācijas formām – ikviens cilvēks var kļūt arī par kultūras piedāvātāju, ne tikai tās patērētāju.” Lasiet Mārča Rubeņa-Sakalovska (ideju māja) viedokli par “Kultūru un krīzi”, kas radies, atsaucoties uz Daces Demir publikāciju.  Turpināt lasīšanu “Kultūrai jāmeklē jaunas pastāvēšanas iespējas” →

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze

Kultūras darbinieku skaita samazinājums

Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par valsts pārvaldē strādājošo skaita samazināšanu 2008.–2009. gadā, tostarp arī par kultūras nozari. Ministru kabineta lēmums valsts tiešās pārvaldes iestāžu kopējā amatu vietu skaita samazinājumu paredzēja ne mazāku kā par 10% salīdzinājumā ar pērnā gada 1. janvāri. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests ir uzsācis funkciju un struktūras
reorganizāciju, kuras rezultātā līdz šā gada decembrim plānotais aprēķinātais amatu vietu samazinājums pret pērnā gada 1. janvāri veidos 27,7%.

Salīdzinot ar 2008.gada sākumu, Kultūras ministrijā likvidēti 10% pilnas slodzes darba vietu, savukārt publiskajā kultūras sektorā – 15% jeb 521 darba vietas no kopskaitā 3461 štata sarakstos reģistrētajām slodzēm.

Plānotais reālais ietaupījums visā valsts pārvaldē no pērnajā gadā likvidēto amatu un plānotās amatu likvidācijas šajā gadā ir 17,2 milj. latu.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras infrastruktūra, Kultūras mantojums, Kultūrpolitika

Muzeju reorganizācijas plāns

Kultūras ministrija publiskojusi jaunu muzeju reorganizācijas plānu, kas atšķirībā no iepriekš plānotās visu muzeju apvienošanas četrās valsts aģentūrās, paredz tikai reorganizēt daļu no muzejiem, izveidojot divas valsts aģentūras – v/a “Rakstniecības muzejs un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuve” un v/a „Memoriālo muzeju apvienība”. Savukārt v/a „Latvijas kultūras muzejs „Dauderi”” paredzēts paplašināt, pievienojot tai līdzšinējā Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja (RTMM) Mūzikas nodaļu. Eduarda Smiļģa Teātra muzejs tiek nodots Latvijas Kultūras akadēmijai kā struktūrvienība, bet E.Dārziņa un J.Sudrabkalna muzejs „Jāņaskola” tiek nodots Vecpiebalgas pagastam kā muzeju apvienības „Orisāre” sastāvdaļa.

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūrpolitika

Viedoklis: kultūra ekonomikas atveseļošanai

„Protams, gribas sevi salīdzināt ar labklājības ziņā attīstītajām Eiropas valstīm, tomēr bieži vien ir jāsecina, ka tieši politiskās atbildības un ekonomisko lēmumu ziņā mūsu valsts rīkojas nu gluži kā jaunattīstības valsts” – savu komentāru par kultūru krīzes apstākļos piedāvā Dace Demir (Asst.Prof., Liberal Studies University of Oklahoma), kas Oklahomas Universitātē, ASV, pasniedz mākslas menedžmentu un starptautisko kultūrpolitiku, kā arī aktīvi seko līdzi tam, kas pašreiz risinās Latvijā. Turpināt lasīšanu “Viedoklis: kultūra ekonomikas atveseļošanai” →