Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika, Notikumi LV, Radošās industrijas

Dizains. Nākotne 2009 pievērš Eiropas uzmanību

Laikā no 2009.gada 1. oktobra līdz 15. novembrim Rīga kļūs par dizaina pilsētu, jo šeit jau piekto gadu pēc kārtas notiks festivāls Dizains.Nākotne 2009. Šis gads ievērojams ar diviem Eiropas mēroga dizaina dzīves notikumiem – starptautisku konferenci “Dizains un valsts politika”, kā arī Eiropas dizaina asociāciju apvienības (BEDA) reģionālo valdes sēdi, kuras laikā 1. oktobris tiks izziņots kā Eiropas Dizaina diena.

Starptautiska konference “Dizains un valsts politika” 2009.gada 2. oktobrī pulcēs Eiropas un Latvijas ekspertus, dizaina politikas veidotājus, dizainerus, pasniedzējus un pētniekus, lai diskutētu par dizaina attīstības perspektīvām. Šodien dizains tiek pozicionēts kā viens no vadošajiem spēkiem, kas mijiedarbojoties ekonomikas un un kultūras procesiem, spēj piedāvāt sabiedrībai jaunus risinājumus un noteikt attīstības virzienus. Konference iepazīstinās ar Latvijas un ārvalstu pieredzi, kas ļaus izvērtēt situāciju un izprast nākotnes perspektīvas, veidojot atbildīgu dizaina politiku.

Festivālu rīko Dizaina Informācijas centrs (DIC).

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Būtisks finansējuma samazinājums kultūras nozarei

2008.gadā Kultūras ministrijas budžets ar mērķdotācijām bija 120.4 miljoni latu, savukārt 2009.gada budžets pēc grozījumiem ar mērķdotācijām bija 97 miljoni latu (samazinājums par 19.45%). Tā kā pamatbudžetā ietilpst arī finansējums Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai un ES fondu realizācijai – bez šīm budžeta pozīcijām, salīdzinot ar 2008.gadu, samazinājums 2009.gadā ir vēl lielāks – par 34%.

Vēl mazāks solās būt 2010.gada budžets. Kultūras ministrs Ints Dālderis pauž bažas par kultūras finansējumu nākamgad, jo pēc plānotā samazinājuma par 40%, salīdzinot ar šī gada līdzekļiem, kultūras jomas finansējums paliks vien 0,2% no iekšzemes kopprodukta, kas ministram nav pieņemams, ziņo portāls “Delfi”. (Tomēr, 22.oktobrī valdība nolēma, ka būs četras nozares, kurām tēriņi tiks samazināti mazāk, nekā valdība to lēma iepriekš. Tā kultūrai, sportam un atpūtai samazinājums būs 20% nevis 32%. Valdība turpinās darbu, izvērtējot katru nozari atsevišķi un lemjot, uz kādām jomām un funkcijām varēs realizēt šos samazinājumus.)

23.septembrī Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja Sarmītes Ēlertes sasaukusi paplašināto Nacionālās kultūras padomes ārkārtas sēdi: „Ir nolemts sasaukt sēdi, jo situācija ir ārkārtēja,” paskaidro Sarmīte Ēlerte. „Pēc manā rīcībā esošās informācijas, budžeta samazinājums kultūrai nākamajā gadā varētu būt ārkārtīgi dramatisks, salīdzinot ar šā gada budžetu. Gan atsevišķu partiju pārstāvju izteikumi, gan koalīcijas partiju un sociālo partneru veiktais kultūras funkciju vērtējums ļauj secināt, ka ar kultūru saistītās funkcijas tiek novērtētas kā vismazāk nepieciešamās. Šāda tuvredzīga politika var apdraudēt vienu no svarīgākajiem valsts pastāvēšanas mērķiem un iemesliem.”

Culturelab Kultūrpolitika, Pētījumi

Pētījums: kultūras finansēšanas modeļi

Pētījums par valsts finansēšanas neatkarību kultūrā (IFACCA D’art report No 9 “The Independence of Government Arts Funding” by Christopher Madden, 2009) apskata kultūras finansēšanas modeļus – gan t.s. “rokas stiepiena attāluma” jeb aģentūru principu, gan tiešo finansēšanu, kur lēmumus pieņem un tos izpilda ministrijas, ko vada politiķi. Pētījuma autors secina, ka arvien biežāk abi šie modeļi tiek apvienoti, atsevišķās jomās izmantojot aģentūru principu. Pētījums piedāvā iepazīties ar rekomendācijām un ieteikumiem, kādi modeļi kultūras finansēšanā ir piemērotākie un kādi aspekti jāņem vērā katrā no jomām.

Pētījumu interesanti lasīt arī Latvijas kontekstā, ņemot vērā pēdējā laika varas centralizēšanos – aģentūru likvidēšanu un integrēšanu Kultūras ministrijas struktūrā.

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Reformas kultūras pārvaldībā

Kultūras ministrija (KM) turpina informēt par strukturālo reformu norisi. Muzeju valsts pārvaldi un Kultūras un radošās industrijas izglītības centru paredzēts reorganizēt, to funkcijas nododot KM un pārņemot KM struktūrā nelielu skaitu darbinieku šo funkciju veikšanai. Pēc kino jomas profesionāļu protestiem valsts aģentūra “Nacionālais kino centrs” netiks iekļaut KM struktūrā, bet gan tiks pārveidots valsts tiešās pārvaldes iestādes statusā, vienlaikus samazinot tās funkcijas un struktūrvienību „Rīgas Kinomuzejs” nododot Latvijas Kultūras akadēmijai. Savukārt Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra un valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas” netiks pārveidotas par valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kā bija paredzēts iepriekš, bet tiks saglabātas valsts aģentūru statusā. Plašāku informāciju var izlasīt KM mājas lapā.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

KM aicina pašvaldības atbalstīt profesionālos teātrus reģionos

Daugavpils pašvaldība ir saņēmusi vēstuli no Kultūras ministrijas ar piedāvājumu pārņemt Daugavpils teātri pašvaldības pārziņā, raksta portāls “Delfi”. Pašvaldība vēlas teātri saglabāt, taču bez KM finansējuma to izdarīt būs grūti, ziņo Daugavpils dome. Līdz šim valsts Daugavpils teātrim piešķīra 380 000 latus gadā, pašvaldības dotācija bija 30 000 lati. Daugavpils Domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Līvija Jankovska pastāstīja, ka meklēs iespēju sarunām Kultūras ministrijā, tiks rakstīti lūgumi, bet bez kardinālām pārmaiņām teātri nevarēs izglābt.

Augusta vidū, Kultūras ministram Intam Dālderim tiekoties ar Liepājas Domes priekšsēdētāja vietnieci Silvu Goldi, izskanēja priekšlikums pašvaldībai vairāk atbalstīt Liepājas teātri, savukārt Kultūras ministrija varētu uzņemties rūpes par Liepājas simfonisko orķestri no 2010. gada 1. janvāra un izskatīt iespēju tam piešķirt valsts orķestra statusu.

Valmieras teātra direktore Evita Sniedze informēja “Culturelab”, ka pēc viņai pieejamās informācijas, vismaz pagaidām netiek pārrunāts jautājums par Valmieras teātra nodošanu pašvaldībai.

Culturelab Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Kultūras sadaļa Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam

Kultūras ministrija (KM) kopā ar sadarbības partneriem  – nevalstisko kultūras organizāciju pārstāvjiem un Nacionālo kultūras padomi – kopīgi izstrādājusi un izdiskutējusi kultūras sadaļu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam (LIAS), ar kuru tiks papildināta stratēģijas gala redakcija. Nacionālā kultūras padome savu viedokli ir paudusi arī Valsts prezidentam un izstrādājusi  priekšlikumu LIAS preambulai, uzsverot kultūras, valodas un nacionālās identitātes lomu Latvijas ilgtspējīgā attīstībā.

Kultūras sadaļas Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam mērķis ir Latvijas kultūrtelpas attīstība konkurētspējīgai nacionālai identitātei, sabiedrības radošumam un reģionālajai attīstībai, piederības izjūtas veidošanai. Par prioritāriem ilgtermiņa rīcības virzieniem nosaukti politiskās nācijas attīstība, nacionālās identitātes zīmolēšana un izpratne, latviešu valodas saglabāšana un valodu daudzveidības potenciāla izmantošana, kultūras kapitāla izmantošana kvalitatīvas vides un radošas sabiedrības attīstībā reģionos, kā arī sabiedrības līdzdalības pieaugums kultūras procesu veidošanā.

Jau noslēgusies LIAS 2030 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana. Plašāka informācija par stratēģiju atrodama šeit. Savukārt Kultūras sadaļa Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam (projekts) lasāma KM mājas lapā.
Diena, 27.08.2009. “Ēlerte: lai Latvija nebūtu nekuriene, kultūrā ir jāiegulda līdzekļi”