Kultūras alianse tiekas ar finanšu ministru Einaru Repši

2009.gada 3. jūlijā pēc Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) ierosinājuma notika Kultūras alianses pārstāvju tikšanās ar finanšu ministru Einaru Repši. Kultūras alianse jeb Alianse kultūrpolitikas jautājumu risināšanai ir kopīga platforma, kuru š.g. 11. martā izveidoja LRSP un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija (LKNVOA). Ar finanšu ministru tikās LRSP pārstāvji Uģis Prauliņš (LRSP priekšsēdētājs), Daiga Gaismiņa Šiliņa (Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja), Haralds Matulis (publicists un producents), Māris Bērziņš (rakstnieks, Latvijas Rakstnieku savienības biedrs) un LKNVOA pārstāve Zane Kreicberga (Latvijas Jaunā teātra institūta valdes locekle).

Tikšanās mērķis bija pārrunāt ar finanšu ministru kultūras nozares ilgtspējai aktuālākos jautājumus ekonomiskās krīzes un valsts budžeta samazinājumu kontekstā. Kultūras ministra Inta Dāldera solītā (un Dombrovska valdības deklarācijā ierakstītā) sadarbība ar nevalstisko sektoru pagaidām nav īstenojusies apmierinoši, jo nenotiek konsultācijas kultūras nozarei būtisku lēmumu pieņemšanā un likumprojektu izstrādē. Tā kā Finanšu ministrijas viedoklim nereti ir izšķiroša nozīme ar budžetu un nodokļu likumdošanu saistītu lēmumu pieņemšanā, LRSP pieteica vizīti pie finanšu ministra, lai tiešā sarunā noskaidrotu viņa viedokli  un paustu savus apsvērumus par kultūras finansēšanu. Turpināt lasīšanu “Kultūras alianse tiekas ar finanšu ministru Einaru Repši”

Izveidota jaunā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja

Ir notikusi Rīgas domes (RD) Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēde, kurā par komitejas priekšsēdētāju ievēlēja Eiženiju Aldermani (LPP/LC). Par komitejas priekšsēdētājas vietniekiem ievēlēti Viktors Gluhovs (SC) un Jefimijs Klementjevs (SC). Priekšvēlēšanu programmās Rīgas pilsētā ne LPP/LC apvienība, ne Saskaņas centrs kultūru neiekļāva kā būtisku pilsētas attīstības faktoru.

Komitejas priekšsēdētāja E.Aldermane sarunā ar mediju pārstāvjiem atzina, ka viens no pirmajiem uzdevumiem būs budžeta grozījumu sagatavošana, meklējot neordinārus risinājumus. Turpināt lasīšanu “Izveidota jaunā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja”

Kultūrpolitika Austrumeiropā – pēdējos un nākamos 20 gados

2009.gada jūnijā Krakovā noritēja konference „Kultūra un attīstība 20 gadus pēc komunisma sabrukuma Eiropā”, ko organizēja Eiropas Padome “CultureWatchEurope” ietvaros sadarbībā ar Krakovas Starptautisko kultūras centru un kuras uzmanības centrā bija pārmaiņas kultūrpolitikā Austrum- un Centrāleiropā pēdējos 20 gados.

Konference noslēdzās ar vairākiem „taustāmiem” rezultātiem.
Konferencē tika pieņemti secinājumi, kas kultūrpolitikas veidotājiem rekomendē vairākus kultūrpolitikas attīstības virzienus. Konferencei tika sagatavots arī pētījums, kas koncentrētā veidā iezīmē galvenās iezīmes kultūrpolitiku pārmaiņu procesā pēdējos 20 gados un sniedz ieteikumus politikas veidotājiem nākotnē. Visi dokumenti pieejami Budapest Observatory mājas lapā.

Kādas reformas sagaida kultūrizglītības sistēmu?

Starp prioritāri veicamajiem darbiem kultūras ministrs Ints Dālderis minējis arī reformas kultūrizglītības sistēmā: „Mēs strādājam pie atsevišķām strukturālām reformām un skaidru kvalitātes kritēriju noteikšanas muzejos, arhīvos un kultūrizglītības iestādēs. Piemēram, vispārizglītojošajā skolā viena skolēna sagatavošanas izmaksas gadā ir aptuveni 900 latu, bet mūsu mūzikas vidusskolās viens skolēns izmaksā no 3 līdz pat 7 tūkstošiem latu gadā. Pat ņemot vērā specifisko mūzikas profesionāļu apmācību, tas diez vai ir pamatoti. Tādēļ šeit – bez straujiem lēmumiem – tomēr būs jāmeklē risinājumi, kā paaugstināt efektivitāti.” (Runa Latvijas Radošo savienību plēnumā 2009.gada 1.jūnijā) Turpināt lasīšanu “Kādas reformas sagaida kultūrizglītības sistēmu?”

Pieņem grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā

Pašdarbības kolektīvu vadītāji turpmākos trīs gadus mērķdotācijas atalgojumam no valsts nesaņems. Par to liecina 2009.gada 14.jūnijā Ministru kabinetā izskatītie un 16.jūnijā Saeimā ārkārtas sēdē 2.lasījumā pieņemtie Kultūras ministrijas (KM) iesniegtie grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā, kas paredz, ka no 2009.gada 1.septembra līdz 2012.gada 31.decembrim netiek piemērots punkts par valsts mērķdotāciju piešķiršanu kolektīvu vadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai.

Nemateriālās Kultūras mantojuma valsts aģentūras vadītāja Jura Karlsona
atklātā vēstule.

Eiropas kultūras ministri vienojas atbalstīt ieguldījumus kultūrā

2009. gada 12.maijā 27 ES dalībvalstu kultūras ministri tiekoties atbalstīja Eiropas Savienības Padomes secinājumus par kultūru kā radošuma un inovāciju katalizatoru. Dokumentā tiek uzsvērts, ka stratēģiski ieguldījumi kultūrā ir vitāli nozīmīgi, lai Eiropas Savienībā veidotu dinamisku un radošu sabiedrību, kā arī nodrošinātu darbavietas. Ieguldījumi kultūrā veicina radošumu kā dzinējspēku inovācijām, kas nepieciešamas ekonomiska izaugsmei, konkurētspējai un nodarbinātībai Eiropā.