Publiskoti ES programmas „Kultūra”(2007-2013) projektu konkursa rezultāti

Eiropas Komisija ir publiskojusi kultūras projektu konkursa rezultātus ES programmai „Kultūra” (2007-2013) par projektiem, kas iesniegti 2010.gadā un tiks īstenoti šogad un 2012.gadā. Arī Latvijas organizācijas ir bijušas aktīvas, iesniedzot projektus.

Programmas sadaļā “Daudzgadu sadarbības projekti” (1.1.) Latvijas organizācijas nav pieteikušās, savukārt sadaļā “Eiropas kultūras festivāli” (1.3.6.) Baltijas valstis ir bijušas ļoti aktīvas – ir iesniegti astoņi pieteikumi no Latvijas un on Igaunijas, bet no Lietuvas – 12 pieteikumi, bet neviens nav saņēmis atbalstu. Kopskaitā šajā sadaļā atbalstu saņēmuši tikai 26 projekti, no kuriem astoņi ir no Francijas. Sadaļā “Atbalsts Eiropas līmeņa organizācijām” (2.) Latvija atšķirībā no citām Baltijas valstīm ir iesniegusi vienu projektu, bet arī tas nav ticis atbalstīts.

Savukārt sadaļā “Sadarbības projekti” (1.2.1.) Latvijas kultūras organizācijas pieteikušas četrus, Igaunija – trīs un Lietuva – vienu projektu. Atkal rekordskaitli sasniegusi Itālija, iesniedzot 42 projektus. Atbalstu guvuši pa vienam projektam no Lietuvas un Igaunijas un divi Latvijas projekti. Laikmetīgās mākslas centrs īstenos sadarbības projektu “Survival Kit. Art linking society, knowledge and activism”, kurā līdzās laikmetīgās mākslas organizācijām no Lietuvas, Lielbritānijas un Francijas, piedalīsies arī Jauno mediju kultūras centrs RIXC. EK projekta īstenošanai piešķīrusi 197 500 eiro. Cēsu Pils ģildes fonds realizēs sadarbības projektu “Experiment and Excellence”, kas veidots kopā ar Francijas, Lietuvas un Islandes organizācijām. EK finansējums projektam ir 200 000 eiro. Turpināt lasīšanu “Publiskoti ES programmas „Kultūra”(2007-2013) projektu konkursa rezultāti”

Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas atbalsts kultūras projektiem Latvijā 7 miljonu latu apmērā

Sešiem jauniem kultūras projektiem, kuri tiks īstenoti līdz 2014.gadam ar Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finansiālu atbalstu, tiks izlietoti 10,02 miljoni eiro (7,04 miljoni latu). Īpaši tiks izcelta koka arhitektūras un jūgendstila arhitektūras saglabāšana, kā arī akcentēta divpusējā sadarbība kultūras apmaiņas projektos.

Šis atbalsta periods būs saistīts ar Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukciju, Rīgas Jūgendstila centra kultūras mantojuma digitalizāciju un virtuālā muzeja izstrādi, koka arhitektūras mantojuma saglabāšanas un amatniecības labās prakses projektiem, ieskaitot Radošo industriju un restaurācijas centra izveidi Latgalē un Rēzeknes Zaļās sinagogas restaurāciju, Raiņa un Aspazijas vasarnīcas Jūrmalā restaurāciju, Raiņa memoriālās mājas „Tadenava” restaurāciju un Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja ostas noliktavas restaurāciju. Tāpat ne mazāk kā 500 000 eiro jāpiešķir mazo grantu shēmai, kas paredzēta kultūras apmaiņai. Turpināt lasīšanu “Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas atbalsts kultūras projektiem Latvijā 7 miljonu latu apmērā”

Kultūrpolitikas arhitektūra Francijā un Latvijā – seminārs

Kultūras ministrija sadarbībā ar Francijas vēstniecību Latvijā un Rīgas domes Eiropas kultūras galvaspilsētas direkciju rīko semināru “Kultūrpolitikas arhitektūra: Francijas un Latvijas pieredze”, kas notiks šī gada 23.februārī no plkst.10.00 līdz 16.30. Rīgas brīvostas pārvaldē, Kalpaka bulvārī 12, Rīgā.
Pazīstami Francijas un Latvijas kultūras nozares speciālisti tiksies Rīgā ar mērķi aplūkot reģionu lomu kultūrā, analizējot kultūrpolitikas veidošanu valsts un pašvaldību līmenī un diskutējot par kultūras vietu un lomu teritoriju kontekstā. Tiks apspriesta arī pilsētu pieredze, kas saistīta ar Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanu.

Semināra programma un informācija par pieteikšanos šeit.

Nīderlandes kultūras ekonomikas profesora Arjo Klemera lekcija Liepājā 8.novembrī

vēsta Liepājas kultūras pārvalde, šī gada 8. novembrī Liepājā ieradīsies Arjo Klemers, kas Eiropā pazīstams kā pirmais speciālists, kurš ieguvis zinātnes grādu kultūras ekonomikā. Kultūras loma tautsaimniecībā un kultūras vērtība – tie ir galvenie temati, uz kuriem profesors fokusējas savās lekcijās dažādās Eiropas Universitātēs. Arjo Klemers Latvijā ieradīsies pirmo reizi pēc Liepājas Kultūras pārvaldes uzaicinājuma, interesentiem piedāvājot unikālu lekciju par kultūras lomu valsts ekonomikā. Turpināt lasīšanu “Nīderlandes kultūras ekonomikas profesora Arjo Klemera lekcija Liepājā 8.novembrī”

Diskusijas par kultūras nozares attīstību

Kultūras organizācijas septembrī rīkos vairākas diskusijas par kultūras nozares attīstību tuvākajā nākotnē. 2010.gada 17.septembrī plkst.15 Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē notiks biedrības “Laiks kultūrai” atklātā valdes sēde diskusija “Kāds būs Latvijas kultūras modelis 2011.gadā”. Diskusijā piedalīsies biedrības „Laiks kultūrai” valdes locekļi, kā arī aicināti piedalīties politiskās partijas un vēlēšanu apvienības, funkciju audita darba grupas locekļi Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Valsts Kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji, kā arī dažādu kultūras nozaru pārstāvji. Diskusiju vadīs žurnālists Dmitrijs Petrenko.

Savukārt 23. septembrī Latvijas Radošo savienību padome (LRSP) no plkst. 11.00 līdz 15.00 Rīgas Latviešu biedrībā rīko lielāko partiju apvienību debates par kultūras nozari. Debatēs aicināti piedalīties  partiju kultūras ministru kandidāti un citi pārstāvji.

Lai labāk sagatavotos šai diskusijai, Latvijas Radošo savienību padome sadarbībā ar lielākajām kultūras sektora nevalstiskajām organizācijām un nozares ekspertiem ir izveidojusi anketu, kur iekļauti 20 kultūras nozarei būtiskākie jautājumi.

Saskaņas centrs piedāvā apvienot Kultūras un Vides ministrijas

Latvijas Radošo savienību padome (LRSP) pirms vēlēšanām tiekas ar lielākajām politiskajām partijām, lai uzklausītu to kultūras programmas. 2010.gada 9. augustā notika LRSP tikšanās ar Saskaņas centra (SC) kultūras ministra kandidātu Jāni Matuli. Saskaņas centrs pārstāv sociāldemokrātiskas vērtības, pirmajā vietā liekot cilvēku. Kā vienu no nozīmīgākajām jomām Jānis Matulis uzsvēra bērnu mūzikas un mākslas skolas sistēmu, ko nepieciešams saglabāt, kā arī pauda uzskatu, ka kultūras ministram nevajadzētu nākt no profesionālās mākslas, bet gan būt menedžerim, kas atbilstot skandināviskam pārvaldes modelim.

Kultūras ministrijas (KM) neatkarību, iespējams, neizdosies saglabāt, atzina Jānis Matulis. SC neatbalsta KM pievienošanu Izglītības un Zinātnes ministrijai, jo tas tikai birokrātiski apgrūtinās kultūrpārvaldību. Toties SC kā mērķtiecīgu saredz KM un Vides ministrijas apvienošanu. Šāds modelis veiksmīgi darbojas, piemēram, Austrālijā. Runājot par iespējamiem finansu samazinājumiem, SC kultūras ministra kandidāts atturējās nosaukt konkrētas kultūras nozares, vien bilda, ka būtu rūpīgi jāizvērtē KM struktūra un finansēšanas prioritātes, savukārt apvienotajā ministrijā galvenie ietaupījumi būtu uz administrēšanas un pārvaldības rēķina. Turpināt lasīšanu “Saskaņas centrs piedāvā apvienot Kultūras un Vides ministrijas”