Kultūra lauku teritorijās II

RuralCitu valstu piemēri liecina, cik nozīmīgi un dažādi kultūras lomu izprot citviet. Lielbritānijā lauku kultūras organizāciju pārstāvji aizsāka iniciatīvu “Pārmaiņas laukos” un izveidoja Lauku kultūras forumu. Viņi uzskatīja, ka kultūrpolitikas ietekmēšana sākas no konkrētas rīcības, varbūt pirmajā brīdī tieši nesaistītas ar lēmumu pieņēmējiem. Šajā gadījumā – Lauku kultūras forums sāka identificēt “neredzamo kultūru” laukos – vākt datus, veikt pētījumu par kultūras ekonomisko ietekmi lauku teritorijās, krāt argumentus, lai tālāk jau diskutētu ar politikas veidotājiem. Līdzīgi kā Latvijā, arī Lielbritānijā lauku sabiedrību piemeklēja nozīmīgas pārmaiņas – gan cilvēku migrācija, gan būtiskas izmaiņas lauksaimniecībā. Meklējot atbildes uz pārmaiņām lauku sabiedrībā un agrārajā politikā, šīs iniciatīvas pārstāvji kultūru skatīja plašākā kontekstā kā integrētu sastāvdaļu politikas plānošanas procesos – reģionālā attīstībā, lauksaimniecībā, vides politikā u.c. Viņu apskatītās jomas iekļauj tūrismu, pārtiku, atjaunojamos resursus, vidi, māksliniekus rezidentus, arhitektūru, dizainu.

Galvenā motivācija šai iniciatīvai: kultūras pārstāvji reģionos ir gatavi reaģēt uz jaunajā prasībām pēc pārmaiņām lauksaimniecībā, reģionu ekonomikā, piedāvājot ilgtspējīgus risinājumus. Tomēr tika secināts, ka valsts ieguldījums reģionu kultūrā ir minimāls. Piemēram, pilsētās attīstījās politika, kas atbalstīja radošās industrijas. Iniciatīva “Pārmaiņas laukos” cīnījās, lai līdzvērtīgs ieguldījums radošo industriju attīstībā notiktu arī laukos.

Cits pētījums, ko ir veikusi Starptautiskā mākslas padomju un aģentūru federācija, – “Cultural Development in Rural and Remote Areas”,  norāda uz vairākiem aspektiem mākslas un kultūras ieguldījumam lauku teritorijās. Tiek norādīts, ka arī laukos māksla var būt nozīmīgs ienākumu avots vietējām sabiedrībām, kā arī kultūra un māksla var būt veiksmīga stratēģija, kā daudzveidot vietējo uzņēmējdarbības struktūru. Lielbritānijā māksla un kultūra tiek uztverta kā nozīmīgs līdzeklis, lai veidotu vietējās sabiedrības, sniegtu ieguldījumu veselības jomā, uzlabotu apkārtējo vidi (ar arhitektūras un dizaina palīdzību).

Savukārt Kanādā veiktais pētījums “Developing and Revitalizing Rural Communities Through Arts and Culture”  norāda, ka lauku sabiedrības ir pārmaiņu situācijā: novecošana, migrācija, resursu noplicināšanās, ierobežotas ekonomiskās un sociālās iespējas, dzīves sadārdzināšanās. Visas šīs problēmas varam tiklab attiecināt arī uz Latviju. Kā galvenais kultūras ieguldījums lauku teritoriju un sabiedrību attīstībā tiek atzīta vietējās kultūras attīstība (uzsverot kultūras sociālo lomu) un kultūras loma ekonomiskajā attīstībā (sākot ar festivālu ekonomisko ietekmi un beidzot ar radošo biznesu lomu ekonomikas dažādošanā). Laukiem tiek piesaistīti arī t.s. radošie rezidenti – mākslinieki, dizaineri, arhitekti un citu profesiju pārstāvji, kas var dzīvot laukos un strādāt attālināti.

Pētījums par sabiedrības līdzdalību kultūrpolitikas veidošanā reģionos

Būt tuvu lēmumu pieņemšanai – iesaistīties darba grupās, tikties ar deputātiem un ierēdņiem – ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā nevalstiskajām organizācijām līdzdarboties kultūrpolitikas veidošanā. Tas attiecas ne vien uz kultūrpolitikas veidošanu valsts līmenī, bet arī uz reģionu, novadu un pilsētu līmeni. Tā secināts biedrības “Culturelab” veiktajā pētījumā “Salīdzinošs pētījums par organizacionāliem modeļiem plašai sabiedrības līdzdalībai reģionālās kultūrpolitikas veidošanā Latvijā un citās ES valstīs” un ir ierosināti arī citi veidi, kā panākt, lai pašvaldības kultūras nozari uzskatītu par nozīmīgu vietējās attīstības resursu – pašvaldībās izveidot kultūras konsultatīvo padomi, izstrādāt vietējo kultūrpolitiku jeb kultūras stratēģiju, veikt kultūras ietekmes novērtējumu pašvaldībās un izveidot atklātu kultūras projektu finansēšanas konkursu.

Veiktā pētījuma mērķis bija izpētīt, kādi ir efektīvākie sabiedrības līdzdalības modeļi kultūrpolitikas veidošanā un kādas metodes vispiemērotākās sabiedrības iesaistīšanai kultūras dzīves organizācijā, tai skaitā kultūrpolitikas lēmumu pieņemšanā pašvaldību līmenī. Pētījumā ir raksturota kultūrpolitikas pārvaldība Latvijā, sabiedrības līdzdalības mehānismi, stratēģijas un taktiskie paņēmieni. Unikāli dati ir apkopoti, veicot Latvijas kultūras NVO elektronisko aptauju, tās rezultāti ir iekļauti šajā pētījumā. Pētījuma darba grupā piedalījās Dr.sc.soc. Anda Laķe (NVO anketēšana, pētījuma konsultante) un mg.art Baiba Tjarve.

Pilns pētījuma teksts pieejams sadaļā Resursi.

Pētījums veikts projekta “Reģionālo kultūras NVO aktīva līdzdalība kultūrpolitikas veidošanā un īstenošanā” Nr.1DP/1.5.2.2.2/12/APIA/SIF/234/97 ietvaros. Projektu īsteno biedrība „Culturelab” sadarbībā ar Vidzemes kultūras un mākslas biedrību „Haritas”.
92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības Integrācijas fondu.

Top valsts kultūrpolitikas plānošanas dokuments “Radošā Latvija 2014-2020”

LR Kultūras ministrija kopā ar nozaru speciālistiem ir izstrādājusi jaunu vidēja termiņa kultūrpolitikas plānošanas dokumentu “Radošā Latvija 2014-2020”. Darba variants ir pieejams KM mājas lapā. 2013.gada 12. jūnijā Latvijas Kultūras akadēmijas telpās “Zirgu pasts” notika otrais Kultūras ministrijas un Kultūras alianses rīkotais forums “Veidojam kopā “Radošo Latviju””. Šis forums bija sabiedriskā apspriešana par topošo valsts kultūrpolitikas plānošanas dokumentu “Radošā Latvija 2014-2020”,  kura projektam līdz 2013. gada jūlijam jābūt iesniegtam Valsts sekretāru sanāksmē starpministriju apspriešanai. KM ir publicējusi foruma materiālus – kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes prezentāciju, kā arī prezentācijas no darba grupām.

“Culturelab” līdzdarbojās iepriekšējā kultūrpolitikas plānošanas dokumenta novērtēšanā, piedaloties Dr.sc.soc. Andas Laķes (Latvijas Kultūras akadēmija) vadītajā darba grupā, kas veica Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam “Nacionāla valsts” starpposma novērtējumu (pieejams gan KM mājas lapā, gan “Culturelab” mājas lapā sadaļā Resursi.

Savukārt Latvijas Radio arhīvā var noklausīties raidījumu “Kultūras rondo”, kas pārrunāja “Radošās Latvijas” galvenos virzienus. Studijā viesojās LRSP valdes priekšsēdētāja Dace Bluķe, teātra zinātniece Ieva Struka un Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītāja Anda Laķe, kā arī Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile.

Pārmaiņu laboratorija: Polijas pieredze kultūras centru reformēšanā

zoom_logoRadošo iniciatīvu laboratorija “ę”, kas veido dažādas kultūras programmas, sadarbojoties ar kultūras centriem Polijā, konstatēja, ka it īpaši mazākās pašvaldībās kultūras centri parasti ir vienīgā vieta, kas organizē kultūras pasākumus un iesaista vietējo sabiedrību. Šī asociācija aizsāka projektu “ZOOM”, lai sekmētu kultūras centru pārmaiņas un lai tie kļūtu par iedzīvotājiem pievilcīgām kultūras norišu vietām.

Līdzīgi kā Latvijā, arī Polijā 1990. gadu sākumā krasi samazinājās kultūras centru skaits (1988.-1991. g. no 16 000 līdz 6 000 kultūras centru). Daļa no palikušajiem kultūras centriem apguva jaunās menedžmenta iemaņas un darbojās veiksmīgi, piesaistot finansējumu un publiku. Tomēr atsevišķiem centriem tā arī neizdevās ne izveidot veiksmīgu programmu, ne atrast savu auditoriju. Asociācija veica pētījumu par kultūras centru menedžmentu Mazovijas vojevodistē un izdarīja secinājumus par to, kas kultūras centriem Polijā vajadzīgs visvairāk:

  • Mainīt domāšanas veidu par savus misiju – tā būtu jāformulē tieši konkrētajam kultūras centram, kas darbojas konkrētai vietējai kopienai.
  • Iemācīties izprast vietējās kopienas, kurā kultūras centrs darbojas, vajadzības, jo parasti kultūras centru izpratne par vietējo sabiedrību izrādījās ļoti nepilnīga.
  • Atrast jaunas idejas norisēm kultūras centrā – kultūras centri lielākoties veido programmu, izmantojot zināmas un jau pārbaudītas vērtības. Kultūras centriem vajag informāciju par interesantām, oriģinālām aktivitātēm un pasākumiem, lai eksperimentētu ar programmas formu un saturu.

Kā atbildi uz izvirzītajām problēmām un iegūtajām zināšanām projekta laikā, asociācija izveidoja nākamo programmas pakāpi – “Pārmaiņu laboratoriju”. Tika izstrādāta īpaša metodoloģija – problēmu un vietējās sabiedrības vajadzību identificēšana, misijas un rīcības plāna izstrādāšana konkrētam kultūras centram notika, sadarbojoties kultūras centra darbiniekiem, vietējās kopienas pārstāvjiem, semināra vadītājiem un sociologiem. Projekta turpinājumā asociācija rosina arī citus kultūras centrus pēc piedāvātās metodoloģijas izstrādāt darbības stratēģiju.

Aizsākam rakstu sēriju par kultūras centriem

Aizsākam rakstu sēriju ar interesantiem piemēriem par kultūras centru misiju un stratēģiskām pārmaiņām.

2003. gadā “Budapest Observatory” veica izpēti un aprakstu par kultūras centriem citās valstīs. Tā kā katrā valstī kultūras centrus dēvē dažādi, apskata autori ierosina tos saukt par multifunkcionālām vietējās kultūras organizācijām. Apskatu ar pētījuma rezultātiem un pārskatu par kultūras centriem citās valstīs var atrast šeit.

Turpinājumā lasiet par Zviedrijas kultūras centra pieredzi, kļūstot par starptautisku kopproducentu un par Polijā izstrādāto projektu un metodoloģiju kultūras centru reformām.

Citi resursi:

Latvijas kultūras centru vadītāju aptaujas dati (2012.g., pēc Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra pasūtījuma, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra un projekta vadītāja asoc.prof. Anda Laķe veica elektronisko aptauju).

Kultūra un kultūrpolitika 2012

Gadu mijā ierasta ir cilvēku vēlme ielūkoties nākotnē, arī “Culturelab” apkopojis dažus nākotnes pareģojumus, kas pēc starptautisku ekspertu domām ietekmēs kultūras un kultūrpolitikas jomu ne vien 2012.gadā, bet arī nākamajās desmitgadēs. Kopsavelkot nākotnes prognozes, galvenās pārmaiņu sfēras būs vairākas.

Mākslas un kultūras nozares
Ekonomiskā krīze turpinās ietekmēt mākslas jomas tradicionālajā, institucionālajā izpratnē (vizuālās mākslas, skatuves mākslas, muzeji, kultūras mantojums, bibliotēkas u.c.). Lai gan starptautiskas institūcijas cenšas analizēt krīzes sekas kultūras jomā, tomēr vēl nav skaidras prognozes, kā pēc būtības mainīsies kultūras finansēšanas modelis nākotnē. Ekonomikas profesors un vairāku grāmatu par kultūras ekonomiku autors Deivids Trosbijs (David Throsby) uzskata, ka nākotnē mazināsies krasā robežšķirtne starp sabiedrisko un privāto sektoru kultūras jomā. Arī Eiropas Padomes Kultūras un kultūras un kultūras un dabas mantojuma direktorāta vadītājs Roberts Palmers (Robert Palmer) domā, ka nozīmīgas pārmaiņas skars kultūras pārvaldības modeļus, arvien vairāk kultūras pārvaldībā iesaistot nevalstisko sektoru, tostarp iekļaujot arī komerciālās intereses kultūras industriju jomā. Trosbijs ir pārliecināts, ka ieņēmumu avoti kultūras jomā dažādosies, mākslinieki arvien vairāk attīstīs savus uzņēmumus vai būs pašnodarbinātie, nevis pastāvīgi algoti darbinieki, un viņu karjera attīstīsies pēc “portfolio karjeras” principiem.  Pats galvenais izaicinājums kultūras organizācijām būs atrast līdzsvaru starp finansiālo stabilitāti un kultūras misiju.
Lielbritānijas Zinātnes, tehnoloģijas un mākslas fonds NESTA (the National Endowment for Science, Technology and the Arts, UK) prognozē, ka 2012.gads būs “pūļa finansējuma” (crowdfunding) gads, kad triumfēs šis finansējuma modelis, kas ļauj demokrātiskā veidā iesaistīties plašam sabiedrības lokam.

Jaunās tehnoloģijas
Kultūras nozares un kultūras politiku turpinās ietekmēt arī straujas tehnoloģiju pārmaiņas. Trosbijs atgādina, ka jaunās tehnoloģijas mudina meklēt jaunus biznesa modeļus (apvienošanās, izmaiņas patēriņa veidos, sociālo mediju lomas pieaugums). Arī Palmers ir pārliecināts, ka kultūras politiku ietekmēs izmaiņas vērtību sistēmā un pārmaiņu procesi kultūras ražošanā un izplatīšanā. Rakstnieks, pētnieks un kopienu mākslas eksperts Fransuā Matarasso (François Matarasso) uzskata, ka tehnoloģijas turpinās nojaukt robežas gan starp mākslas žanriem, gan profesionālo un amatiermākslu, gan starp producentiem un mākslas patērētājiem (termins “prosumer” apvieno vārdus “consumer” un “producer”). Tomēr viņš atgādina, ka jauno tehnoloģiju būtiskākā ietekme ir nevis tehniska rakstura, bet gan saturiska – tiek paplašinātas radošuma un sadarbības robežas.

Kultūrpolitikas sadarbība ar citām nozaru politikām
Eksperti ir vienisprātis, ka turpināsies kultūrpolitikas sadarbība ar citu nozaru politikām. Kultūra tiek uztverta plašākā kontekstā – uzsverot tās saistību ar labklājību, veselību, sociālo iekļaušanu, tāpat kultūra veicina pilsētvides un reģionu atjaunošanos, tā ir nesaraujami saistīta ar attīstības procesiem. Kultūras ekonomiskā loma tiek stiprināta Eiropas Savienības politikas līmenī (piemēram, jaunā programma “Radošā Eiropa”), kā arī Latvijas kultūras ministre rosina kultūru skatīt plašākā kontekstā un ne tikai kā patērējošu nozari. Lai gan vienlaikus daudzviet Eiropā skan trauksmes zvani un pētnieki norāda, ka jāatceras kultūras sākotnējā vērtība, nevis tā jāvērtē tikai samaksāto nodokļu kontekstā. Arī Trosbijs atgādina, ka kultūrpolitikas veidotājiem reālistiski jānovērtē radošā sektora ieguldījums attīstībā, nodarbinātībā un citās jomās, tomēr kultūrpolitikā jāmēģina atrast līdzsvars strap tradicionālo mākslas un kultūras lomu un tās “jaunajiem uzdevumiem” citās nozarēs. Viņš uzskata, ka efektīva kultūras politika atzīs gan kultūras un mākslas (komerciālās un nekomerciālās kultūras) ekonomisko ieguldījumu, gan kultūras vērtības fundamentālo nozīmi sabiedrībā un attīstīs kultūras politiku kā vienu no valdības pamatfunkcijām, savstarpēji sadarbojoties vairāku nozaru – kultūras, mantojuma, izglītības, labklājības, ekonomikas, pilsētu un reģionālās attīstības – ministrijām. Turpināt lasīšanu “Kultūra un kultūrpolitika 2012”