Culturelab Kultūra un ekonomika, Notikumi LV, Radošās industrijas

Vai bērnu grāmatas ir rotaļlietas?

2011.gada 20.jūlijā stāsies spēkā jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 132 „Rotaļlietu drošuma noteikumi”, kas ir izdoti, lai īstenotu Eiropas Savienības dalībvalstīm saistošo Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija Direktīvu 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir sācis veikt pārbaudes grāmatnīcās un informēt grāmatniekus par jaunajiem noteikumiem.

Vasarā stāsies spēkā pastiprinātas drošības normas, bet būs pārejas periods – divi gadi izdevumiem ar sīkām un potenciāli bīstamām detaļām, bet trīs – lai tiktu novērsta konkrētu ķīmisku vielu izmantošana bērniem paredzētu rotaļlietu ražošanā. Rotaļlietu drošuma noteikumi attiecināmi tikai uz tām grāmatām, kas saskaņā ar noteikumiem atbilst rotaļlietas definīcijai, kas ir “jebkurš izstrādājums vai materiāls, kas īpaši projektēts vai paredzēts, lai ar to rotaļātos bērni, kas ir jaunāki par 14 gadiem”.

Gan Latvijas Grāmatnieku ģilde, gan Latvijas Grāmatizdevēju asociācija ir sašutuši par veiktajām pārbaudēm un PCAT “patvaļīgo” MK noteikumu interpretāciju. Grāmatizdevēji iebilst, ka MK noteikumos nav minēts vārds “grāmata”. Asociācija uzskata, ka PTAC “iegribu dēļ” liela daļu grāmatu bērniem līdz 14 gadu vecumam un gandrīz visas grāmatas bērniem līdz 36 mēnešu vecumam, klasificē kā rotaļlietas un vienīgie izņēmumi esot grāmatas, ko vecāki lasa bērniem priekšā.

Direktīva ir pieņemta jau 2009.gadā, LR Ministru kabineta noteikumi – 2011.gada 15.februārī un ir publiski pieejami, nevis “slēpti” no Latvijas grāmatizdevējiem, kā tiek apgalvots. Arī direktīvā nav atrodams vārds “grāmata”, tomēr ir pieejamas plaši un pārskatāmi izstrādātas vadlīnijas , kurās ekspertu grupa ir skaidrojusi dažādus aspektus, kā šo direktīvu interpretēt – gan attiecībā uz grāmatām, gan mūzikas instrumentiem, gan rotaļlietām, kas domātas pašiem mazākajiem.

Arī PTAC  sniedz paskaidrojumu, kādēļ uz daļu no grāmatām tiek attiecinātas drošības prasības. Grāmatām, kas atbilst rotaļlietas definīcijai nedrīkst būt, piemēram, sīkas viegli noņemamas detaļas, to sastāvā – aizliegtas ķīmiskas vielas, atdalāmi sīki magnēti vai viegli pieejamas baterijas. Tāpat arī skaņas nedrīkst pārsniegt noteiktu līmeni, kas var bojāt bērna dzirdi. Turpināt lasīšanu “Vai bērnu grāmatas ir rotaļlietas?” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras budžets, Notikumi LV

Publiskoti ES programmas „Kultūra”(2007-2013) projektu konkursa rezultāti

Eiropas Komisija ir publiskojusi kultūras projektu konkursa rezultātus ES programmai „Kultūra” (2007-2013) par projektiem, kas iesniegti 2010.gadā un tiks īstenoti šogad un 2012.gadā. Arī Latvijas organizācijas ir bijušas aktīvas, iesniedzot projektus.

Programmas sadaļā “Daudzgadu sadarbības projekti” (1.1.) Latvijas organizācijas nav pieteikušās, savukārt sadaļā “Eiropas kultūras festivāli” (1.3.6.) Baltijas valstis ir bijušas ļoti aktīvas – ir iesniegti astoņi pieteikumi no Latvijas un on Igaunijas, bet no Lietuvas – 12 pieteikumi, bet neviens nav saņēmis atbalstu. Kopskaitā šajā sadaļā atbalstu saņēmuši tikai 26 projekti, no kuriem astoņi ir no Francijas. Sadaļā “Atbalsts Eiropas līmeņa organizācijām” (2.) Latvija atšķirībā no citām Baltijas valstīm ir iesniegusi vienu projektu, bet arī tas nav ticis atbalstīts.

Savukārt sadaļā “Sadarbības projekti” (1.2.1.) Latvijas kultūras organizācijas pieteikušas četrus, Igaunija – trīs un Lietuva – vienu projektu. Atkal rekordskaitli sasniegusi Itālija, iesniedzot 42 projektus. Atbalstu guvuši pa vienam projektam no Lietuvas un Igaunijas un divi Latvijas projekti. Laikmetīgās mākslas centrs īstenos sadarbības projektu “Survival Kit. Art linking society, knowledge and activism”, kurā līdzās laikmetīgās mākslas organizācijām no Lietuvas, Lielbritānijas un Francijas, piedalīsies arī Jauno mediju kultūras centrs RIXC. EK projekta īstenošanai piešķīrusi 197 500 eiro. Cēsu Pils ģildes fonds realizēs sadarbības projektu “Experiment and Excellence”, kas veidots kopā ar Francijas, Lietuvas un Islandes organizācijām. EK finansējums projektam ir 200 000 eiro. Turpināt lasīšanu “Publiskoti ES programmas „Kultūra”(2007-2013) projektu konkursa rezultāti” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūras budžets, Notikumi LV

Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas atbalsts kultūras projektiem Latvijā 7 miljonu latu apmērā

Sešiem jauniem kultūras projektiem, kuri tiks īstenoti līdz 2014.gadam ar Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finansiālu atbalstu, tiks izlietoti 10,02 miljoni eiro (7,04 miljoni latu). Īpaši tiks izcelta koka arhitektūras un jūgendstila arhitektūras saglabāšana, kā arī akcentēta divpusējā sadarbība kultūras apmaiņas projektos.

Šis atbalsta periods būs saistīts ar Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukciju, Rīgas Jūgendstila centra kultūras mantojuma digitalizāciju un virtuālā muzeja izstrādi, koka arhitektūras mantojuma saglabāšanas un amatniecības labās prakses projektiem, ieskaitot Radošo industriju un restaurācijas centra izveidi Latgalē un Rēzeknes Zaļās sinagogas restaurāciju, Raiņa un Aspazijas vasarnīcas Jūrmalā restaurāciju, Raiņa memoriālās mājas „Tadenava” restaurāciju un Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja ostas noliktavas restaurāciju. Tāpat ne mazāk kā 500 000 eiro jāpiešķir mazo grantu shēmai, kas paredzēta kultūras apmaiņai. Turpināt lasīšanu “Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas atbalsts kultūras projektiem Latvijā 7 miljonu latu apmērā” →

Culturelab Kultūrpolitika, Pētījumi

Kā mērīt kultūrpolitikas efektivitāti?

Kā mērīt kultūrpolitikas efektivitāti? – par to Somijas Kultūras un izglītības ministrijas pētījumā “Effectiveness indicators to strengthen the knowledge base for cultural policy”, kas tagad pieejams arī angļu valodā.

Pēdējos gados Somijā ir veltīta liela uzmanība kultūrpolitikas attīstībai un pētniecībai. Nesen tika publiskota Somijas kultūrpolitikas stratēģija līdz 2020.gadam.

Savukārt publikācijā par kultūrpolitikas efektivitātes indikatoriem ir izstrādāts piedāvājums, kādi kvalitatīvi un kvantitatīvi indikatori palīdzētu izvērtēt, cik efektīvas ir kultūrpolitikas iniciatīvas.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā

Rīga meklē sponsorus Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam

Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas birojs ar kultūras ministres un valsts prezidenta atbalstu aicina uzņēmējus piedalīties neformālajā klubā 20:14 un kļūt par 2014. kultūras galvaspilsētas gada atbalstītājiem. Sponsoru ieguvumi ir skaidri definēti atbilstoši ieguldījuma apmēram (10 – 100 tk Ls gadā).

Uzņēmēju tikšanās laikā prezentēts arī Eiropas kultūras galvaspilsētas plānotais budžets – 17 miljoni latu, no kuriem aptuveni trešdaļa paredzēta kā valsts un 40% kā Rīgas pašvaldības finansējums. Gada kultūras programma vēl pagaidām top un tiek precizēta. Kultūras producenti tika aicināti iesniegt savus 2014.gada kultūras projektu pieteikumus pagājušā gada nogalē atbilstoši noteiktajām kultūras galvaspilsētas gada programmas 6 tematiskajām līnijām, no kurām katra nodota sava kuratora pārziņā. Šī konkursa rezultāti pašlaik gan vēl nav publiskoti, lai gan atsaucība no dažādu kultūras organizatoru puses bija liela (kopumā tika iesniegti 340 pieteikumi).

Paralēli birojs “Rīga 2014”  iesaistās dažādās sabiedriskās aktivitātēs –  tiek atbalstīta Rīgas apkaimju atjaunošana projektā “Radi, Rīgu!”, aizsākts “diskutēku” cikls, lai brīvu sarunu un prezentāciju formā runātu par Rīgas gatavošanos 2014.gadam, kā arī Lielās Talkas noslēgumā Rīgā bijušajā čekas mājā rīkota skaņu terapijas akcija.

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras līdzdalība

Kultūras patēriņa tendences ASV

ASV veiktās kultūras auditorijas aptaujas rezultātā ir izdarīti vairāki secinājumi par auditorijas attīstības tendencēm, ņemot vērā ekonomiskās krīzes un jauno tehnoloģiju, īpaši jauno sociālo mediju ietekmi. Jāteic, ka rezultāti nav ļoti iepriecinoši. Gandrīz puse aptaujāto ir atbildējuši, ka ekonomisku iemeslu dēļ apmeklē mazāk pasākumus kā iepriekš. Uz jautājumu, kāda būtu motivācija tomēr izvēlēties apmeklēt kādu kultūras pasākumu, 72% aptaujāto atbildējuši, ka nepieciešamas lētākas biļetes, 43% – ērtāka satiksme, 41% – bezmaksas programmas.

Lielākā daļa apmeklētāju izvēlas kultūras pasākumus pēc savu paziņu mutiskiem ieteikumiem (75%), pēc kā seko televīzija (73%) un laikraksti (68%). Sociālie mediji kalpo kā jauns ieteikumu avots – 39% tas ir Facebook, 14% – Twitter.

Auditorijas izpētes rezultātā ir noteikti vairāki auditorijas segmenti ar savām īpatnībām kultūras pasākumu izvēlē. Vispusīgi aktīvie jeb “kultūras visēdāji” (omnivores) ir pamatauditorija (10%), kas regulāri apmeklē kultūras pasākumus – vidēji četrus mēnesī. Šai segmentā ietilpst “jaunie kultūras visēdāji” un pieredzējušākie “sezonas kultūras visēdāji” (termina latviskojums atbilstoši Roberta Ķīļa izmantotajiem terminiem Latvijas kultūras patēriņa pētījumos). “Muzeju gājēju” (10%) kategorijā pamatā ietilpst turīgas, vecāka gadagājuma sievietes (1.75 pasākumi mēn.). “Teātra gājēji” (11%) ir vidējos gados un labi pelnoši (1,57 pasākumi mēn.). “Ģimeniski centrētie” (9%) labprāt piedalās aktivitātēs ar bērniem, un tās pamatā ir augstāko izglītību neieguvušas sievietes (1,74 pasākumi mēn.). “Lauku vēstures” (12%) apmeklētāji pamatā dzīvo ārpus urbānajām metropolēm ir ieinteresēti kutūras mantojuma iepazīšanā. 27% aptaujāto kultūras pasākumus vispār neapmeklē, un 21% ir “retie gājēji” (0.8 pasākumi mēn.) Salīdzinājumam – Latvijā 2009.gadā iedzīvotāji gada laikā piedalījušies vidēji 8,7 kultūras aktivitātēs.

Satraukums tiek pausts par “visēdājiem” (omnivores) – sabiedrības proporcionāli mazo daļu, kas ir aktīvākā kultūras auditorija. Pēc pētnieku atzinuma šī grupa samazinās gan skaitliskos apmēros, gan arī retāk apmeklē kultūras pasākumus. Piemēram, klasiskās mūzikas koncertu apmeklējums ASV no 1982.gada krities gandrīz par trešdaļu – 29%.