Saeima pieņem Filmu likumu

Saeima pieņēmusi Filmu likumu, kura mērķis ir nodrošināt filmu nozares attīstību Latvijā, atbalstot Latvijas filmu veidošanu un izplatīšanu, kā arī saglabāšanu, aizsardzību, pieejamību un popularizēšanu.

Likums definē jēdzienu „Latvijas filma”, nosaka obligātu valsts finansēto filmu saglabāšanu Nacionālajā arhīvā, regulē filmu klasifikāciju un filmu producentu reģistrāciju. Tāpat Filmu likums nosaka publiskā finansējuma piešķiršanu Latvijas filmu veidošanai un Nacionālā Kino centra (NKC) administrētā valsts finansējuma piešķiršanas kārtību. Likums definē arī Latvijas Filmu padomes un Nacionālā Kino centra darbību un kompetenci, tostarp noteikts, ka Nacionālais Kino centrs administrē valstij piederošo filmu tiesības.

Likumā iekļauts arī pants, kas stimulēs ārvalstu finansējuma ieplūšanu Latvijas ekonomikā, – 2013. gada 1. janvārī spēkā stāsies Filmu likuma 11. pants, kas nosaka valsts budžeta līdzfinansējumu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Tas nozīmē, ka visas Latvijas mērogā darbosies sistēma, kas jau iesākta, dibinot Rīgas Filmu fondu, – ārvalstu producenti tiek īpaši stimulēti izvēlēties Latviju kā filmu uzņemšanas vietu un atstāt šeit lielu daļu filmas nepieciešamo izmaksu, ko saņem Latvijas kinoprofesionāļi un citu pakalpojumu sniedzēji. Turpināt lasīšanu “Saeima pieņem Filmu likumu”

Latvijas iedzīvotāji kultūras iestādes un pasākumus apmeklē retāk nekā pirms gada

Lai noskaidrotu, kā mainījušies Latvijas iedzīvotāju dažādu kultūras iestāžu un pasākumu apmeklēšanas paradumi pēdējā gada laikā, pētījumu centrs SKDS aprīlī veica Latvijas iedzīvotāju aptauju.

Aptaujas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem dažādu kultūras pasākumu un iestāžu apmeklēšana ir nozīmīga. Kopumā 87,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem mēdz apmeklēt kādu no kultūras institūcijām vai pasākumiem. Saskaņā ar aptaujas datiem kinoteātri, teātri un koncertzāles ir apmeklētākās kultūras iestādes. Kinoteātrus un teātrus kopumā apmeklē 60% iedzīvotāju, bet koncertzāles – 59%. Nedaudz retāk iedzīvotāji apmeklē muzejus (57%), galerijas vai izstāžu zāles (52%) un bibliotēkas (49%). Savukārt salīdzinoši mazāka Latvijas iedzīvotāju daļa mēdz apmeklēt operas un baleta izrādes (attiecīgi 27% un 24%). Vienīgā iestāde, kura varētu nebūt būtiski zaudējusi savu popularitāti, ir bibliotēkas: attiecīgi 20% iedzīvotāju apgalvo, ka pēdējā gada laikā apmeklē tās retāk, bet 21% – ka biežāk. Turpināt lasīšanu “Latvijas iedzīvotāji kultūras iestādes un pasākumus apmeklē retāk nekā pirms gada”

Apstiprināta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam

Saeima apstiprinājusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) un ekspertu grupas profesora Roberta Ķīļa vadībā izstrādāto Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam jeb Latvija2030. Stratēģija nav ieguvusi likuma spēku, kā tas sākotnēji tika paredzēts, tomēr tā ir hierarhiski augstākais valsts ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments, kas ietver valsts ilgtspējīgas attīstības vadlīnijas un telpisko perspektīvu. Apstiprinātā Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam pieejama www.latvija2030.lv. Turpināt lasīšanu “Apstiprināta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam”

Kultūras norises bijušās VEF rūpnīcas teritorijā

Biedrība „TotalDOBŽE” un VEF teritorijā rezidējošie mākslinieki radošajām aktivitātēm ir atvēruši vēl vienu bijušās rūpnīcas korpusu un, topošā Mākslas centra programmas ietvaros, aicina uz regulāriem mākslas un kultūras pasākumiem. Mākslas centrs, pēc pirmajiem telpu sagatavošanas darbiem, uzsāk nākamo – eksperimentālo fāzi, kuras laikā, līdz nākamā gada janvāra vidum, tiks meklēts ideālais telpu izmantošanas modelis, izmēģinot dažādus radošās darbības veidus un īstenojot dažādas mākslas prakses formas – sākot no izstādēm, koncertiem un performancēm, beidzot ar lekcijām, simpozijiem un starptautiskām rezidencēm. Šī darbības posma eksperimentālais raksturs paredz gan ilgtermiņa projektu realizāciju, gan spontānas aktivitātes, kuru organizēšanā tiks iesaistīti gan vietējie, gan arī ārpus VEF strādājošie mākslinieki un kuratori. Mākslas centrs galvenokārt kalpos kā telpas radošajam procesam, vienlaicīgi piedāvājot arī eksponēšanas vietu jaunatklātā korpusa izstāžu zālē un citviet VEF teritorijā.

Resursi par (pret) autortiesībām

Pēdējā laikā arī Latvijā arvien aktīvākas diskusijas notiek gan autortiesību aizstāvju, gan citādi domājošo vidū. Mājas lapa QuestionCopyright.org piedāvā plašu resursu klāstu citādi domājošajiem. Portāls par savu misiju uzskata atklāt ekonomisko, māksliniecisko un sociālo ļaunumu, ko nodara distribūcijas monopols, un parādīt, ka brīva distribūcijas sistēma kalpo labāk gan auditorijai, gan māksliniekiem.

Portāls piedāvā dažāda rakstura informāciju – gan rakstu par autortiesību vēsturi, gan atraktīvu animācijas filmiņu „Kopēšana nav zādzība”, kā arī ļoti daudz citu materiālu.

Dažādi raksti par anti-autortiesību jautājumiem pieejami arī šajā mājas lapā.

Diskusija par autortiesību jautājumiem Latvijas neatkarīgajā mūzikas vidē

Mūzikas klubs „Nabaklab” maijā uzsāka lekciju ciklu “Uzskaņot prātu”, un pirmā diskusija bija veltīta autortiesību jautājumam Latvijas neatkarīgajā mūzikas vidē.

Diskusijas nepieciešamību radījusi ieilgusī neatkarīgās skatuves mūziķu un izdevniecību neapmierinātība ar Latvijas autortiesību un blakustiesību organizāciju neelastīgo darbību. Tā tika organizēta nolūkā dalīties ar informāciju, pieredzi un potenciālajiem risinājumiem, meklējot atbildi uz jautājumu par to, kā rīkoties neatkarīgās jomas pārstāvjiem: ignorēt autortiesību un blakustiesību jautājumu vai arī iesaistīties šajā jomā un cīnīties par sev izdevīgiem nosacījumiem.

Diskusijā piedalījās gan neatkarīgo mūziķu pārstāvji, gan pārstāvji no AKKA/LAA, LaIPA, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Kultūras ministrijas, kas atbildēja uz klausītāju jautājumiem

”Nabaklab” mājas lapā pieejams diskusijas videoieraksts, savukārt portālā „Delfi” – raksts ar galvenajiem diskusijas secinājumiem.