Turpinām apskatīt partiju priekšvēlēšanu solījumus kultūras jomā lielākajās pilsētās. Šoreiz – par Valmieru un Jūrmalu (iepriekš jau rakstījām par Rīgu). Valmieru partijas plāno attīstīt par Vidzemes kultūras centru, galvenokārt atbalstot tradicionālās kultūras vērtības, savukārt Jūrmalu politiķi redz kā kūrorta un tūrisma pilsētu, tomēr kultūras jomā solījumi vairāk vērsti uz vietējiem iedzīvotājiem – par spīti ekonomiskai krīzei kā no pārpilnības raga birst solījumi investēt jaunu kultūras objektu celtniecībā vai esošo rekonstrukcijā. Turpināt lasīšanu “Partiju solījumi kultūras jomā Jūrmalā un Valmierā”
Grantu programmas „Atspēriens” ietvaros atbalstu saņem radošo industriju uzņēmumi
Rīgas domes un Swedbank kopīgi rīkotās grantu programma „Atspēriens” atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus, un pirmā konkursa rezultāti iepriecina, jo nav ignorēti radošo industriju uzņēmumi – daļa no 14 atbalsta saņēmējiem darbojas tieši šajā jomā.
Pirmā grantu programmas konkursa ietvaros tika atbalstīta servisa uzņēmuma „Film Office Latvia” veidošana, kura pamatdarbība būs pakalpojumu eksports – ārvalstu televīziju un filmu kompāniju apkalpošana Latvijā un citās Baltijas valstīs. Projekta realizācijā plānots piesaistīt vietējos nozares profesionāļus, veikt potenciālo filmēšanas vietu izpēti un datu bāzes izstrādi. Projekts ļaus piesaistīt ārvalstu finansējumu Latvijas reģioniem, nodrošinot reģionos – potenciālajās filmēšanas vietās Latvijā – komercdarbību, un nodarbināt esošos dažādu profesiju filmu profesionāļus, kā arī izmantot transporta, viesnīcu, ēdināšanas pakalpojumus, reģionu un pilsētu infrastruktūru. Atbalstīti arī vairāki uzņēmumi, kas darbojas dizaina jomā – „Lampu Dizaina Darbnīca”, „Lapiņspēles”, „mammalampa” zīmola apgaismes objektu ražošanas uzsākšana un interneta mājas lapas izveide dizaina darbnīcas „RIJADA” dizaina produktu virzības pasākumiem. Turpināt lasīšanu “Grantu programmas „Atspēriens” ietvaros atbalstu saņem radošo industriju uzņēmumi”
Ko partijas sola paveikt kultūras jomā Rīgā?
Pašvaldību vēlēšanām tuvojoties, „Culturelab” ielūkojas partiju programmās, skatot un vētot, ko tās sola veikt kultūras jomā lielākajās Latvijas pilsētās.
Jāatgādina, ka pašvaldību pārziņā Latvijā ir samērā liels skaits kultūras institūciju – 851 pašvaldību publiskā bibliotēka, 83 pašvaldību muzeji, 145 pašvaldību profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas izglītības iestādes, 541 kultūras nams. Atsevišķas pašvaldības ir uzņēmušās atbildību arī par citām kultūras un mākslas iestādēm (piem., daļēji par profesionāliem teātriem, mākslas vidusskolām Daugavpilī un Valmierā u.c.).
Partijas programmas analizēt sāksim ar Rīgas pilsētu, kur pašvaldību vēlēšanās kandidē 16 partiju un apvienību saraksti.
Rīgā lielākā daļa partiju nesola rūpēties par profesionālo mākslu. Vairākums plāno atbalstīt mākslas un mūzikas skolas, kā arī pašdarbības kolektīvus. Tomēr kopumā kultūra ar nedaudziem izņēmumiem ir sastopama programmu noslēgumā, īsā rindiņā, neizvēršot sīkāk, ko tad atbalstīs. Izņemot sabiedrību „Citai politikai”, kas kultūras jomu skata no kultūras patērētāja viedokļa, pārējās partijas lielākoties domā par kultūras institūcijām un infrastruktūru, dažas – arī par kultūras piedāvājumu tūristiem. Turpināt lasīšanu “Ko partijas sola paveikt kultūras jomā Rīgā?”
Skotijas mākslinieki ieņem tukšos veikalus
Skotijas mākslinieki izmanto krīzes piedāvātās iespējas – tukšajos veikalos iekārto izstādes vai ierīko darbnīcas, tādejādi atdzīvinot depresīvi tukšos skatlogus un veikalu telpas. Kādā lielveikalā Glāzgovā pielaikošanas kabīnēs iekārtojušās skulptūras, bet biroja telpās novietota videoinstalācija.
Šī ideja – izmantot tukšos veikalus – Skotijas mākslinieku vidū iemanto arvien lielāku popularitāti. Arī veikalu vadītāji ir priecīgi, ka telpas tiek atdzīvinātas un nonāk sabiedriskā apritē – raksta “The Sunday Herald”.
Vai Latvijas reģionos tuvākajos gados tiks uzcelta jauna kultūras infrastruktūra?
Joprojām turpinās diskusijas par diviem no „Jaunajiem 3 brāļiem” – Nacionālo bibliotēku un Rīgas koncertzāli, izsakot dažādus viedokļus, vai vajag un vai varam atļauties šāda līmeņa nacionālu objektu celtniecību.
Otru diskusiju ir aizsākusi „Neatkarīgā Rīta Avīze”, paužot kritisku viedokli par reģionālo daudzfunkcionālo centru izbūvi Latvijas reģionos ar ES struktūrfondu atbalstu, rakstot par dārgām, izšķērdīgām, „oranžām” koncertzālēm.
Pagājušā gada nogalē LR Kultūras ministrija uzsāka ierobežotu projektu iesniegumu atlasi, administrējot 17,5 milj. latu vērto ES Struktūrfondu programmu “Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveide”, lai rezultātā izveidotu “četrus daudzfunkcionālos centrus – sabiedrisko pakalpojumu būves, kas vienlaikus ir piemērotas gan daudzveidīgu profesionālās skatuves mākslas pasākumu īstenošanai (teātris, mūzika, deja), gan konferenču un kongresu norisei, izstāžu darbības un citu sabiedriski nozīmīgu kultūras pasākumu īstenošanai”. Turpināt lasīšanu “Vai Latvijas reģionos tuvākajos gados tiks uzcelta jauna kultūras infrastruktūra?”
Seminārs par alternatīvo kultūras ekonomiku un aicinājums laikmetīgajām kultūras organizācijām apvienoties
15. maijā galerijā BETANOVUSS notiks seminārs “Alternatīvās Kultūras ekonomika: pieredze un piemēri” un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas (LKNVOA) biedru kopsapulce, kā arī jaunu biedru uzņemšana.
Semināra vieslektors Endrjū Grifs Patersons (Andrew Gryf Paterson) ir skotu mākslinieks-organizators, kultūras menedžeris un doktora grāda kandidāts, kurš dzīvo Helsinkos. Viņš stāstīs par alternatīvo kultūras ekonomiku (seminārs notiks angļu valodā).
Alternatīvā (neformālā jeb tīkla) ekonomika piedāvā NVO sektoram atrast jaunus veidus, kā sadarboties un meklēt risinājumus situācijā, kad nevar paļauties uz valsts un pašvaldību atbalstu. Daži piedāvātie risinājumi savstarpējās ekonomikas stimulēšanai ir pavisam vienkārši – tehnikas, inventāra īre par zemāku cenu nekā komerccena; telpu iznomāšana un citi pakalpojumi; atlaides savai produkcijai un kopējo vajadzību apzināšana (piemēram, kopīgi veidoti drukas darbi, reklāma). Turpināt lasīšanu “Seminārs par alternatīvo kultūras ekonomiku un aicinājums laikmetīgajām kultūras organizācijām apvienoties”
CultureLab 