Rezumējums par “Forum for Creative Europe”

Tiem, kas interneta tiešraidē nevēroja Čehijas ES prezidentūras ietvaros notikušo “Forum for Creative Europe”, ir iespēja noskatīties gan video materiālus, gan intervijas, gan lasīt viedokļus par konferencē runāto.

Konferencē par tēmām “radošās industrijas”, “radošā ekonomika”, “radošās pilsētas” un “radošums un izglītība” uzstājās nozīmīgi pētnieki, piemēram, Džons Haukins (John Howkins) un Ričards Florida (Richard Florida), kā arī tādi domātāji kā Vaclevs Havels.

Tika izteikti arī kontroversāli viedokļi, piemēram, Eiropas Kultūras fonda direktors Gotfrīds Vāgners (Gottfried Wagner) iestājās pret “radošuma” modi: “Droši vien mēs vairs nevarēsim izvairīties no jautājuma, kā Eiropai saglabāt konkurētspēju un nepārvērsties par daudzveidības muzeju, ko apmeklē ķīniešu tūristi. (..) Nekas nesanāks, ja neieguldīsim (negaidot tūlītēju atdevi) brīvā iztēlē, zinātnē un mākslā.”  Turpināt lasīšanu “Rezumējums par “Forum for Creative Europe””

Kultūrai jāmeklē jaunas pastāvēšanas iespējas

“Šobrīd rit transformācijas process, nevis tikai krīze. Tāpēc nav ko tik daudz ilgoties pēc modeļiem, kuri, iespējams, pieder jau pagātnei. Vairāk jāuzdrīkstas domāt pašiem par sevi, provokatīvi, radoši, vajag eksperimentēt, radīt ko jaunu. Iespējams, transformācija virza uz pašpietiekamākām, mazāk profesionālām kultūras organizācijas formām – ikviens cilvēks var kļūt arī par kultūras piedāvātāju, ne tikai tās patērētāju.” Lasiet Mārča Rubeņa-Sakalovska (ideju māja) viedokli par “Kultūru un krīzi”, kas radies, atsaucoties uz Daces Demir publikācijuTurpināt lasīšanu “Kultūrai jāmeklē jaunas pastāvēšanas iespējas”

Kultūras darbinieku skaita samazinājums

Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par valsts pārvaldē strādājošo skaita samazināšanu 2008.–2009. gadā, tostarp arī par kultūras nozari. Ministru kabineta lēmums valsts tiešās pārvaldes iestāžu kopējā amatu vietu skaita samazinājumu paredzēja ne mazāku kā par 10% salīdzinājumā ar pērnā gada 1. janvāri. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests ir uzsācis funkciju un struktūras
reorganizāciju, kuras rezultātā līdz šā gada decembrim plānotais aprēķinātais amatu vietu samazinājums pret pērnā gada 1. janvāri veidos 27,7%.

Salīdzinot ar 2008.gada sākumu, Kultūras ministrijā likvidēti 10% pilnas slodzes darba vietu, savukārt publiskajā kultūras sektorā – 15% jeb 521 darba vietas no kopskaitā 3461 štata sarakstos reģistrētajām slodzēm.

Plānotais reālais ietaupījums visā valsts pārvaldē no pērnajā gadā likvidēto amatu un plānotās amatu likvidācijas šajā gadā ir 17,2 milj. latu.

Muzeju reorganizācijas plāns

Kultūras ministrija publiskojusi jaunu muzeju reorganizācijas plānu, kas atšķirībā no iepriekš plānotās visu muzeju apvienošanas četrās valsts aģentūrās, paredz tikai reorganizēt daļu no muzejiem, izveidojot divas valsts aģentūras – v/a “Rakstniecības muzejs un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuve” un v/a „Memoriālo muzeju apvienība”. Savukārt v/a „Latvijas kultūras muzejs „Dauderi”” paredzēts paplašināt, pievienojot tai līdzšinējā Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja (RTMM) Mūzikas nodaļu. Eduarda Smiļģa Teātra muzejs tiek nodots Latvijas Kultūras akadēmijai kā struktūrvienība, bet E.Dārziņa un J.Sudrabkalna muzejs „Jāņaskola” tiek nodots Vecpiebalgas pagastam kā muzeju apvienības „Orisāre” sastāvdaļa.

Viedoklis: kultūra ekonomikas atveseļošanai

„Protams, gribas sevi salīdzināt ar labklājības ziņā attīstītajām Eiropas valstīm, tomēr bieži vien ir jāsecina, ka tieši politiskās atbildības un ekonomisko lēmumu ziņā mūsu valsts rīkojas nu gluži kā jaunattīstības valsts” – savu komentāru par kultūru krīzes apstākļos piedāvā Dace Demir (Asst.Prof., Liberal Studies University of Oklahoma), kas Oklahomas Universitātē, ASV, pasniedz mākslas menedžmentu un starptautisko kultūrpolitiku, kā arī aktīvi seko līdzi tam, kas pašreiz risinās Latvijā. Turpināt lasīšanu “Viedoklis: kultūra ekonomikas atveseļošanai”

Padomi funkciju audita veikšanai

Valsts kanceleja piedāvā bagātīgu resursu klāstu tiem, kam organizācijā, valsts vai pašvaldības pārvaldē būtu jāveic “optimizācija”. Resursu sarakstā var atrast gan ārvalstu pieredzi – dažādas funkciju audita rokasgrāmatas, gan funkciju analīzes shēmas, matricas, paraugus…, ieskaitot pat “efektologa” padomus mūzikas jomā (pēdējais gan tiek pasniegts kā joks).