Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika, Pētījumi

Jauns pētījums par kultūras mecenātismu un sponsorēšanu Eiropā

Ne tikai Latvijā aktuāls ir jautājums par lielāka finansējuma piesaisti kultūrai tieši no privātā sektora, ko vairākkārt ir uzsvērusi mūsu kultūras ministre Ž.Jaunzeme- Grende, sakot, ka “vairāk līdzekļu jācenšas iegūt no sponsoriem un mecenātiem”. Arī Eiropas Savienībā pēc Eiropas parlamenta pasūtījuma nesen tapis plašs pētījums par privāto investīciju piesaistīšanu kultūras sektoram.

Pētījumā aplūkoti mehānismi (nodokļu atvieglojumi, loterijas, banku programmas u.c. – kopā aplūkoti 16 dažādi mehānismi), ar kuru palīdzību valsts varētu stimulēt privātās sponsorēšanas pieaugumu. Rūpīgāka analīze par kultūras sponsorēšanas un ziedošanas praksi ir veikta par piecām ES valstīm: Itāliju, Nīderlandi, Poliju, Slovēniju un Lielbritāniju. Piedāvāts arī kultūras sponsorēšanas un mecenātisma prakses salīdzinājums ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Kā uzsver Austrumeiropas kultūras finansēšanas pētījumu centrs Budapeštas observatorija, tad viens no būtiskiem pētījuma secinājumiem ir tas, ka krīzes laikā privātais finansējums kultūrai krītas straujāk nekā publiskais (valsts, pašvaldību) finansējums. Līdz ar to kļūdaini būtu uzskatīt, ka privātais finansējums varētu aizstāt valsts (arī pašvaldību) kultūras budžeta noīsināšanu.

Ar pētījuma secinājumiem un priekšlikumiem angļu valodā var iepazīties šeit.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Pētījumi, Radošās industrijas

Rīgas kultūras galvaspilsētas jaunumi

Tieši pirms valsts svētkiem novembrī Rīgā norisinājās starptautiskais forums “Mainīgā Eiropa. Dzintara tranformācijas”, kuru organizēja nodibinājums “Rīga 2014”. Forumā īpaša vērība tika veltīta Rīgas radošajiem kvartāliem, par kuriem nesen veikts visaptverošs pētījums. Pētījuma autori – Ieva Zībarte, Evelīna Ozola un Matīss Groskaufmanis šī gada vasarā aptaujājuši 40 Rīgas radošo kvartālu kultūras procesu kuratorus, māksliniekus, arhitektus un namīpašniekus. Ar Rīgas radošo kvartālu apskatu var iepazīties šeit.

Savukārt biroja “Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle  aģentūrai LETA paudusi, ka “samazinoties finansējumam, piezemējas arī mākslinieku idejas, jo radošie prāti cenšas tās pietuvināt reālajām iespējām”. 2014.gada kultūras programmas “Force Majeure” aprises iezīmējušās jau par aptuveni divām trešdaļām, taču projekta organizētāji plāno papildus sludināt atsevišķus pieteikumu konkursus konkrētām vajadzībām. “Mums ir par maz bērnu pasākumu programmā, neesam vēl apmierināti ar foto izstāžu sadaļu, noteikti būs atsevišķa pieteikšanās aktivitātēm Rīgas radošajos kvartālos un pasākumiem dažādās Rīgas apkaimēs,” norādīja Čivle.

Lai arī 2014.gada programmas galvenie akcenti tiks izsludnāti nākamā gada pavasarī, birojs “Rīga 2014” ir jau informējis par atsevišķām iecerēm – ir plānots Rīgā rīkot Pasaules koru olimpiādi, izskanējušas idejas par Liktens muzeja veidošanu Stabu ielas stūra mājā, Eiropas kinobalvas pasniegšanas ceremonijas organizēšanu Rīgā.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika, Radošās industrijas

Kultūras un radošajām industrijām plānots lielāks atbalsts Eiropas Savienības līmenī

Kamēr Latvijas valdība plāno samazināt finansējumu kultūrai, Eiropas Komisija lēmusi Eiropas Savienības atbalstu kultūrai periodam no 2014.gada līdz 2020.gadam būtiski palielināt.

Jaunā ES kultūras atbalsta programma sauksies “Radošā Eiropa” (Creative Europe) un tās finansējums būs 1.8 miljardi eiro, kas būs par 37% vairāk nekā pašreizējais atbalsts kultūrai Eiropas Savienības līmenī. Jaunā programma piešķirs vairāk nekā 900 miljonus eiro kino un audiovizuālajai jomai un ap 500 miljoniem eiro kultūrai. Eiropas Komisija arī plāno vairāk nekā 210 miljonus eiro ieguldīt jaunā finansiālā atbalsta programmā, kas garantētu mazajām kultūras organizācijām aizņēmumus bankā, kā arī novirzīt 60 miljonus eiro sadarbības projektiem politikas jomā, arī atbalstot novatoriskas pieejas auditorijas attīstīšanā un biznesa modeļu veicināšanā.

Šo Eiropas Komisijas piedāvājumu izskatīs Padome, kurā ietilpst 27 dalībvalstis, un lēmumu pieņems Eiropas Parlaments, izskatot 2014.-2020.gada budžeta gala versiju.

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Vēlēšanas

Latvijas Radošo savienību padomes atklātā vēstule

Latvijas Republikas valdība plāno 2012. gada valsts budžetā samazināt kultūras nozares finansējumu par vairākiem miljoniem latu.

Līdz šim publiskajā telpā izskanējuši paziņojumi, ka kultūras nozares budžets paliek līdzšinējā, 2011. gada līmenī. 2,5 miljoni latu, kas iezīmēti 2012. gada valsts budžeta konsolidācijai uz kultūras rēķina, tikšot ņemti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celšanai paredzētajiem līdzekļiem, pārceļot šādu summu uz 2013. gadu.

Visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas ir solījušas nemazināt kultūras budžetu, apzinoties katastrofālās sekas, kādas jau radījis budžeta samazinājums kultūras nozarei 2009. – 2011. gadā – par 52% salīdzinājumā ar 2008. gadu. Taču reālā situācija ir atšķirīga – 8.11.2011 Ministru kabineta sēdē noraidīts priekšlikums kultūras procesa nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu iegūt no LNB celtniecības līdzekļiem:

„Neatbalstīt Kultūras ministrijas priekšlikumu par finansējuma 1 450 000 latu apmērā samazināšanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai 2012.gadā, pārdalot to citu kultūras pasākumu īstenošanai 2012.gadā un vienlaikus palielinot 2013.gadā plānoto finansējumu ilgtermiņa saistībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai. Noteikt, ka ir pieļaujama tikai tāda finansējuma iekšējā pārdale, kas neietekmē turpmākajos gados plānotā finansējuma apmēru.” (08.11.2011 MK sēdes protokols Nr. 66, 28.§ 8. punkts.)

Faktiski Ministru kabineta lēmums nozīmē to, ka minētajā apjomā ir jāveic budžeta samazināšana visās kultūras nozares institūcijās – teātros, muzejos, kultūrizglītībā, utt. Rezultātā: 1) tiek maldināta sabiedrība, 2) tiek klaji pārkāptas visbūtiskākās pirmsvēlēšanu apņemšanās, 3) tiek apdraudēta kultūras nozares pastāvēšana, kultūras jaunrades process un kultūras pieejamība sabiedrībai.

Īpaši ciniska ir attieksme pret Valsts Kultūrkapitāla fondu (VKKF), kas atklātos projektu konkursos atbalsta augstvērtīgākās kultūras iniciatīvas, nodrošinot kultūras jaunrades procesu, kultūras pieejamību Rīgā un reģionos, kā arī izcilo Latvijas kultūras personību t.s. mūža stipendijas. Pretēji Valdības deklarācijai, kas paredz pakāpenisku VKKF budžeta atjaunošanu, prasība saglabāt nemainīgus bāzes izdevumus, faktiski nozīmē VKKF finansējuma samazinājumu 2012. gadā par 300 000 Ls jeb 13 %, un attiecībā pret 2008. gadu par 73 %. Turpināt lasīšanu “Latvijas Radošo savienību padomes atklātā vēstule” →

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Finansējuma samazinājums kultūrā skars tikai LNB

Ministru kabinetā apstiprinātie valsts 2012.gada budžeta konsolidācijas un deficīta mazināšanas pasākumi ļauj finansējumu kultūras procesam saglabāt līdzšinējā līmenī.

„Ir panākts pats būtiskākais kultūras nozarei un tajā strādājošajiem – 2012.gada konsolidācija neskars kultūras procesu, netiks ietekmētas algas kultūras iestādēs strādājošajiem, no dienas kārtības ir noņemts jautājums par finansējuma izmaiņām kultūras augstākās izglītības iestādēm. Budžeta konsolidācijas sarakstā iekļautais punkts par finansējuma samazinājumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam faktiski nozīmē naudas plūsmu precizēšanu un maksājumu veikšanu 2013.gadā. Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecība turpināsies esošajā ritmā, ēkas nodošanas termiņi netiek pārskatīti un 2013.gada rudenī – pēc apjomīgo bibliotēkas krājumu pārvietošanas – Latvijas Nacionālā bibliotēka būs atvērta apmeklētājiem,” norāda kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

2012.gada valsts budžeta konsolidācijas un deficīta mazināšanas pasākumu sarakstā vienīgais, kas skar Kultūras ministrijas pārziņā esošos izdevumus, ir finansējums Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projektam.

Kultūras ministrija norāda, ka plānotais samazinājums par 2,5 miljoniem latu LNB projektam 2012. gadā nenozīmē samazinājumu projektam kopumā, bet gan šīs summas pārcelšanu uz 2013.gadu. Ņemot vērā, ka ir aizkavējusies LNB ārējo inženiertīklu pieslēgumu izveidošana, darbi ir pārcelti par 1 mēnesi un līdz ar to apmaksa 2,5 miljonu latu apmērā notiks nevis 2012.nogalē, bet 2013.gada sākumā.

Plānotās izmaiņas budžetā skars tikai projekta īstenošanai paredzēto naudas plūsmu, bet neietekmēs būvdarbu gaitu un bibliotēkas aprīkošanu. Jaunās bibliotēkas būvdarbi tiks pabeigti 2012.gada novembrī, taču turpināsies inženiersistēmu noregulēšana, bibliotēkas aprīkošana, apmēbelēšana, kā arī varēs uzsākt grāmatu krājuma pārvietošanu uz jaunajām telpām.

2013.gada rudens ir termiņš, kad jaunā bibliotēka vērs durvis pirmajam apmeklētājam. Pārcelšanās uz jaunajām telpām un grāmatu krājumu pārvietošana ir sarežģīts process, kas varētu ilgt apmēram 9 mēnešus. Šajā starpposmā bibliotēkas pakalpojumi iedzīvotājiem netiks pārtraukti.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika

Argumenti kultūrai – cilvēkam, sabiedrībai, attīstībai

Ņemot vērā, ka kultūras organizācijām, kas tiek finansētas no valsts un pašvaldības līdzekļiem, drīzumā būs jāpierāda savas darbības nepieciešamība, aizstāvot nākamā gada plānotos budžetus iecerētajiem pasākumiem, Culturelab ir apkopojis galvenos argumentus kultūrai – ko kultūra dod indivīdam, sabiedrībai, valstij, pilsētu un reģionu ekonomiskai izaugsmei.

Materiāls tapis, iedvesmojoties no Kanādas Radošo pilsētu apvienības veidotā resursa “Making the Case for Culture”, kur apkopoti galvenie argumenti kultūras plašākai ietekmei sabiedrības dzīvē, kas pamatoti ar konkrētu pētījumu datiem un Kanādas piemēriem.

Materiāls pieejams lejupielādei: Argumenti kulturai.

Amatiermākslas aizstāvjiem iesakam izmantot Culturelab senāk publicēto materiālu “33 atbildes – cik noderīga ir amatiermāksla?”, kas pārtulkots latviešu valodā no Lielbritānijas organizācijas Voluntary Arts Network veidotā materiāla.