Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras infrastruktūra

Rēzeknē sāks būvēt daudzfunkcionālo koncertzāli

Šogad tiks uzsākta Austrumlatvijas daudzfunkcionālā centra būvniecība Rēzeknē, piesaistot Eiropas Savienības fondu un valsts līdzfinansējumu. Būvniecības darbus par 10,5 miljoniem latu veiks konkursa kārtībā izraudzītais uzņēmums “Aračers”, raksta “Rezekne.lv”.

Jaunajā objektā, ko plānots pabeigt 2012.gadā, telpas paredzētas ne tikai koncertiem, bet arī kino demonstrēšanai, laulību ceremonijām. Te būs telpas pūšamo instrumentu orķestrim „Rēzekne”, kura darbam pašvaldība pašlaik īrē telpas „Ziemeļblāzmā”, būs telpas arī tautas mākslas kolektīvu darbam un mēģinājumiem, kā arī Dzimtsarakstu nodaļa beidzot atradīsies mūsdienīgās un piemērotās telpās. Un ļoti svarīgi ir tas, ka pilsētā būs akustiskā koncertzāle. Šāda objekta nepieciešamību Rēzeknē apliecinājuši vairāki kultūras pasākumi (Krievijas kolektīvu koncerts „Pareizticīgo balsis Latvijā”, Baroka mūzikas dienas, džeza koncerts u.c.), kas bija ļoti labi apmeklēti, tomēr norisinājās ne visai piemērotās telpās. Līdz ar daudzfunkcionālā centra izbūvi pilsētā varēs rīkot dažādus kultūras pasākumus.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Pētījumi

Pētījums: jo tālāk no Rīgas, jo zemāki attīstības rādītāji

Ikgadējā pētījumā “Reģionu attīstība Latvijā 2009”, ko ir publicējusi Valsts Reģionālās attīstības aģentūra, publiskoti dati gan par atsevišķām pašvaldībām, gan savstarpēji salīdzināti plānošanas reģioni, balstoties uz demogrāfiskajiem un sociālekonomiskajiem pamatrādītājiem. Interesanta ir nodaļa, kurā pašvaldības grupētas atbilstoši dažādām kvalitatīva rakstura pazīmēm, kas saistītas ar apdzīvojumu, sasniedzamību un novietojumu.

Ar ekonomiku saistītie rādītāji (iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, bezdarba līmenis, individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits) izteikti labāki ir republikas pilsētu grupā, savukārt rādītāji, kas zināmā mērā raksturo dzīves vides pievilcīgumu (iedzīvotāju skaita pieaugums, demogrāfiskā slodze), labāki ir lauku novados, no kuriem daudzi ir piepilsētu novadi, to skaitā Pierīgas novadi.

Kopumā labvēlīgāki rādītāji ir piepilsētu novadiem, norādot uz lielo pilsētu ietekmi plašākas teritorijas attīstībā. Lielo pilsētu tuvumā dzīvojošajiem iedzīvotājiem ir labākas un daudzveidīgākas iespējas izvēlēties darbu, mācības un pavadīt brīvo laiku. Dati liecina par izteikti pozitīvo Rīgas ietekmi uz apkārtējo teritoriju attīstību. Un otrādi – vērojama noteikta kopsakarība starp attālumu no Rīgas un teritorijas attīstības līmeni – jo tālāk no Rīgas, jo zemāki attīstības rādītāji, īpaši tas attiecas uz pierobežas teritorijām.

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Kultūras ministrs informē par nākamā gada prioritātēm

Preses konferencē 2010.gada 21.septembrī kultūras ministrs Ints Dālderis informējis par nākamā gada prioritātēm kultūras jomā. Par spīti kopējām prognozēm, kas paredz valsts budžetu samazināt visās nozarēs vidēji par 10%, Ints Dālderis ir pārliecināts, ka, veidojot nākamā gada budžetu, ir nepieciešams nodrošināt kultūras nozares budžetu vismaz šā gada finansējuma apjomā, kā arī ir nepieciešams saglabāt Kultūras ministriju kā atsevišķu institūciju ar pārstāvniecību valdībā un tiešu līdzdalību valstij būtisku lēmumu pieņemšanā. Turpināt lasīšanu “Kultūras ministrs informē par nākamā gada prioritātēm” →

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika, Radošās industrijas

Jaunumi par kultūras industrijām Baltijas valstīs

Igaunijas Kultūras ministrija sadarbībā ar Latvijas un Lietuvas Kultūras ministrijām un ar Britu padomes atbalstu ir laidusi klajā elektronisko publikāciju „Creative Industries in Estonia, Latvia and Lithuania”. Žurnāls piedāvā gan salīdzinājumu, gan datus par radošo industriju attīstību un politiku katrā no Baltijas valstīm.

Lasīt žurnālu (pdf).

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Notikumi LV, Vēlēšanas

Diskusijas par kultūras nozares attīstību

Kultūras organizācijas septembrī rīkos vairākas diskusijas par kultūras nozares attīstību tuvākajā nākotnē. 2010.gada 17.septembrī plkst.15 Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē notiks biedrības “Laiks kultūrai” atklātā valdes sēde diskusija “Kāds būs Latvijas kultūras modelis 2011.gadā”. Diskusijā piedalīsies biedrības „Laiks kultūrai” valdes locekļi, kā arī aicināti piedalīties politiskās partijas un vēlēšanu apvienības, funkciju audita darba grupas locekļi Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Valsts Kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji, kā arī dažādu kultūras nozaru pārstāvji. Diskusiju vadīs žurnālists Dmitrijs Petrenko.

Savukārt 23. septembrī Latvijas Radošo savienību padome (LRSP) no plkst. 11.00 līdz 15.00 Rīgas Latviešu biedrībā rīko lielāko partiju apvienību debates par kultūras nozari. Debatēs aicināti piedalīties  partiju kultūras ministru kandidāti un citi pārstāvji.

Lai labāk sagatavotos šai diskusijai, Latvijas Radošo savienību padome sadarbībā ar lielākajām kultūras sektora nevalstiskajām organizācijām un nozares ekspertiem ir izveidojusi anketu, kur iekļauti 20 kultūras nozarei būtiskākie jautājumi.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets

Piešķir līdzekļus kultūras pieejamības veicināšanai reģionos un nevalstisko kultūras organizāciju atbalstam

Tā kā Valsts Kultūrkapitāla fonds konkursa kārtībā ir izvēlējies projektus, kurus atbalstīt programmas “Profesionālu nevalstisku kultūras organizāciju atbalsts” un Latvijas reģionu kultūras programmas ietvaros, tad Ministru kabinets saskaņā ar pavasarī panākto vienošanos 2010.gada 14.septembrī nolēma atbalstīt papildu finansējuma piešķiršanu no budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 200 000 latu apmērā Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF), lai nodrošinātu kultūras pieejamību un mākslas nozaru jaunrades attīstību valstī.

No šīs summas finansējums 100 000 latu apmērā tiks piešķirts mērķprogrammai “Profesionālu nevalstisku kultūras organizāciju atbalsts” un 100 000 latu apmērā – 2010.gada Latvijas reģionu kultūras programmas projektiem, tajā skaitā projektam “Kurzemes kultūras programma” – 30 000 latu, projektam “Vidzemes kultūras programma” – 30 000 latu, projektam “Zemgales kultūras programma” – 18 000 latu un projektam “Latgales kultūras programma” – 22 000 latu.