Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras infrastruktūra

Apstiprināts finansējums daudzfunkcionālu centru izveidei

Apstiprinājumu par ES Struktūrfondu piešķīrumu nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveidei ir saņēmušas Cēsu, Rēzeknes un Liepājas pašvaldības ar nosacījumiem, kas pašvaldībām ir jāapstiprina mēneša laikā. Cēsu kultūras centra rekonstrukcijai piešķirti 3.85 miljoni Ls, 6 miljonu latu līdzfinansējums piešķirts Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” būvniecībai. Savukārt Rēzeknei piešķirti 5.4 miljonu latu.

Sākotnēji uzaicinājums piedalīties konkursā tika izsūtīts arī Ventspils pašvaldībai. Ventspils neiesniedza projekta pieteikumu, jo “skaistas lietas ir jāatliek uz nākamajiem treknajiem gadiem,” pārliecināts bija Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Savukārt par projekta realizāciju Rēzeknē skeptiski noskaņota ir jaunā pašvaldības vadība. “Pie pašreizējā Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra Rēzeknē būvniecības izmaksu sadalījuma starp Eiropas Reģionālās attīstības fondu, valsti un pašvaldību Rēzeknes pašvaldība nevar atļauties līdzfinansēt koncertzāles būvniecību”, „Delfiem” sacīja Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs. Turpināt lasīšanu “Apstiprināts finansējums daudzfunkcionālu centru izveidei” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets

Kultūra reģionos

Kopš 2009.gada 1.jūlija darbu pārtrauca 28 kultūras inspektori, kas reģionos koordinēja valsts kultūrpolitikas īstenošanu. Lai nodrošinātu kultūras decentralizāciju un kultūras funkcijas īstenošanu reģionu līmenī, Kultūras ministrija ir vienojusies ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un pieciem plānošanas reģioniem par kultūras funkcijas ieviešanu plānošanas reģionos, un šobrīd tiek definēti uzdevumi.

Kamēr kultūrpolitikas plānošanas līmenī vēl ir daudz neskaidrību, politikas īstenošanas gaitā jau iezīmējas konkrētākas aprises. Piemēram, 2009.g. 14.augustā vizītē Liepājas domē kultūras ministrs Ints Dālderis informēja, ka ministrija no 2010.gada 1.janvāra varētu uzņemties rūpes par Liepājas Simfonisko orķestri. Orķestrim ir iespēja iegūt Valsts orķestra statusu, kļūstot par vienu no valsts finansētajiem orķestriem, kurš ar savu koncertdarbību noklātu visu Kurzemes reģionu. Savukārt pašvaldība līdz ar to varētu finansiāli vairāk atbalstīt otru pašvaldības kultūras iestādi – Liepājas teātri. Kā atzina ministrs, valsts pašlaik nevar atļauties uzturēt tik daudz profesionālu teātru. Liepājas pašvaldība līdz šim orķestra uzturēšanā ieguldījusi ap ceturtdaļmiljonu latu gadā, bet pārējā nauda orķestra budžetā bijusi pašu ieņēmumi un valsts dotācija. Orķestra kopējais budžets gadā ir ap miljons latu.

Joprojām neskaidra ir mākslas un mūzikas skolu nākotne un finansējuma proporcijas starp Kultūras ministriju, pašvaldībām un skolēnu vecākiem. Acīmredzami, ka pašvaldības nespēs krīzes situācijā uzņemties visas kultūras īstenošanas funkcijas, kas pamatoti, bet šajā situācijā – neiespējami – būtu jāuzņemas pašvaldībām – proti, atbalsts pašdarbībai, reģionālām kultūras un izglītības iestādēm, profesionālo kolektīvu līdzfinansēšana.

Tajā pašā laikā, ieguldot valsts un lauku pašvaldību līdzekļus, daudzviet atjaunoti tautas un kultūras nami, kuru telpas lielākoties stāv neizmantotas un ir atvērtas jaunām idejām – raksta portāls TVNET. Turpināt lasīšanu “Kultūra reģionos” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Pētījumi, Radošās industrijas

Pētījums par Latvijas pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbību

Pētījuma „Latvijas pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbības izvērtējums” autori izvēlējušies savu izpēti fokusēt uz lauku teritorijām. Tās tiek klasificētas, identificējot problēmas un ierosinot risinājumus un valsts atbalsta pasākumus, kas varētu veicināt attīstību lauku teritorijās.

Atbilstoši pētījuma klasifikācijai tūrisms un cita veida radošo industriju ieguldījums varētu tikt vairāk izmantots vairāku veidu lauku teritorijās: „pievilcīgajos” laukos (lauku teritorijas pie ūdeņiem, paugurainās vietās vai citās ainaviski pievilcīgās vietās, kur varētu attīstīties lauku nodarbinātības dažādošanās, t.sk. lauku tūrisms un veselības aizsardzība), un nacionālās nozīmes „mītiskajos laukos” (lauku teritorijas, kas nozīmīgas sabiedrības apziņā (caur masu saziņas līdzekļiem, mākslu, vēsturi), „mītiskie lauki” var neatbilst realitātei. Nozīmīgi lauku vietu zīmoli, arī produkti ar noteiktu ģeogrāfisku vietas izcelsmi. Tie vai nu tiek izmantoti, t.i., komercializēti, vai arī netiek izmantoti, bet ir potenciāli izmantojami.) Turpināt lasīšanu “Pētījums par Latvijas pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbību” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Pētījumi

Pētījums: reģionālā attīstība Latvijā 2008.gadā

Valsts reģionālās attīstības aģentūra publicējusi ikgadējo ziņojumu “Reģionālā attīstība Latvijā 2008”. Šajā pārskatā raksturota sociālekonomiskā attīstība visās administratīvajās teritorijās Latvijā – aplūkotas 77 pilsētas un pilsētnovadi, kā arī 445 pagasti un lauku novadi, kas Latvijā pastāvēja pirms Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma stāšanās spēkā 2009. gada 1. jūlijā. Pārskatā apspoguļoti attīstības procesi un tendences galvenokārt 2003.–2007. gada periodā.

Šobrīd pieejamie 2008. gada un 2009. gada pirmo mēnešu dati, kā arī prognoze visam 2009. gadam atspoguļo lielas pārmaiņas salīdzinājumā ar pārskatā raksturotajiem procesiem. Novērots būtisks IKP kritums, pieaug bezdarbs, iedzīvotāju skaita sarukumā palielinās migrācijas īpatsvars. Arvien lielāks cilvēku skaits ir gatavs pārcelties uz dzīvi ārzemēs.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras līdzdalība, Kultūras mantojums

Latvijas Dziesmu svētku un rajonu virsdiriģentu atklātā vēstule

Atklātā vēstulē Latvijas Dziesmu svētku un rajonu virsdiriģenti aicina Saeimai atjaunot valstisku atbildību par Dziesmu svētku procesu, veidot sistēmu, lai Dziesmu svētku sagatavošana veiksmīgi notiktu arī pēc reģionālās reformas īstenošanas, kā arī vēlreiz pārskatīt mūzikas un mākslas skolu finansēšanas sistēmas nesagraušanas iespēju.

Diena, 20.07.2009. “Virsdiriģenti: nenovelsim rūpes par Dziesmu svētku kustību tikai uz pašvaldībām”

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūrpolitika

Strukturālās reformas kultūrizglītībā

Atsaucoties uz „Culturelab” publikāciju ”Mūzikas un mākslas skolu pedagogiem algas nodrošinātas par nepilnu trešdaļu”, Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs (KRIIC) informē par iesāktajām un plānotajām reformām kultūrizglītības jomā.

Jau kopš gada sākuma KRIIC strādā pie kultūrizglītības sistēmas optimizācijas modeļiem. Viens no tiem ir tieši saistīts ar strukturālām reformām – ar 2010./2011. mācību gadu tiek plānots no 10 mūzikas un horeogrāfijas vidusskolām līdzšinējo vidusskolu statusu saglabāt tikai 4 – 5 izglītības iestādēm, bet pārējās pārveidot par profesionālās ievirzes mūzikas izglītības iestādēm. KRIIC šo modeli ir prezentējis gan Nacionālajai Kultūras padomei, gan Saeimas Izglītības un Kultūras komisijai, un esam saņēmuši minēto institūciju akceptu. Strukturālās reformas pamatuzdevums – uzlabot kultūrizglītības kvalitāti samazināta finansējuma apstākļos. Turpināt lasīšanu “Strukturālās reformas kultūrizglītībā” →