Lai arī Nacionālā kino centra (NKC) izvirzītā vīzija “Miljons piecos gados” ir sasķobīta finansējuma samazinājuma dēļ (pagaidām nozares projektu dotācijā samazinājums 40%; kārtējā projektu konkursā nav atbalstīti jaunu spēlfilmu projekti, tikai piecu iesākto filmu pabeigšana), tomēr uzstādījums par orientāciju uz skatītājiem ir saglabāts un tiek īstenoti vairāki projekti, kas Latvijā veidotās filma popularizē plašākai publikai. Turpināt lasīšanu “Latvijas kino dodas pie skatītājiem”
Pētījums: kultūras infrastruktūra Kanādā
Pētījums par kultūras infrastruktūru Kanādā (“Under Construction: The State of Cultural Infrastructure in Canada”, Centre of Expertise on Culture and Communities, 2008) apskata ne vien kultūras infrastruktūru Kanādā un kultūras politiku tās izmantošanā, bet arī piedāvā analīzi par jautājumiem, kas nozīmīgi Latvijā, jo īpaši situācijā, kad tiek rekonstruēti tik daudzi kultūras centri visā Latvijā.
Bagātīgu informāciju var izlasīt sadaļā par kultūras infrastruktūrā ieguldīto investīciju sociālo un ekonomisko atdevi (Shared spaces: Social and economic returns on investment in cultural infrastructure).
2008.gadā arī Latvijā tapis pētījums “Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālo centru izveides sociāli ekonomiskais pamatojums”.
Izstrādāta kultūras centru darbības attīstības programma
Ministru kabinets atbalstījis Kultūras ministrijas iesniegto Latvijas kultūras centru darbības attīstības programmu 2009. – 2013. gadam. Programma sniedz kultūras centru definīciju un funkciju aprakstu, kā arī iezīmē galvenās problēmas, kas kavē kultūras centru darbību, un paredz risinājumus, sakārtojot likumdošanu un ieviešot kultūras centru akreditāciju, kā arī nodrošinot darbinieku izglītības papildināšanu.
Līdz šim nozīmīgākais Kultūras ministrijas veikums kultūras centru sakārtošanā bija sadarbībā ar RAPLM izstrādātie politikas plānošanas dokumenti 2006. un 2007.gadā, tajos iestrādājot iespēju pašvaldībām saņemt finansējumu arī kultūras centru infrastruktūras uzlabošanai. Šobrīd tiek rekonstruēti vai jau ir atjaunoti samērā daudzi kultūras nami.
Investīciju atdevi kultūras infrastruktūrā pierāda Jelgavas pašvaldības aģentūras „Kultūra” darbība. Jelgavas kultūras centra renovācijā 2004.gadā tika investēti 750 485 LVL. Pēc renovācijas par 214% pieauga kultūras centra apmeklētāju skaits, par 102% – pasākumu skaits, iedzīvotājiem ir palielinājusies profesionālās mākslas pieejamība, jo atjaunotā zāle un skatuve ir piemērotas profesionālo teātra izrāžu un koncertu izrādīšanai, par 33% pieauguši ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un par 50% palielinājies no fondiem un sponsoriem piesaistīto līdzekļu apjoms. Turpināt lasīšanu “Izstrādāta kultūras centru darbības attīstības programma”
Oleru muiža: kā apsaimniekot kultūrvēsturisku pieminekli?
Oleru muiža, kas atrodas Jeru pagastā Valmieras rajonā, ir viens no veiksmīgajiem piemēriem, kā privātīpašnieki spēj apsaimniekot kultūrvēsturisku mantojumu.
Oleru muižā regulāri notiek mākslas un kultūras pasākumi – koncerti, vasaras nometnes, Lieldienu, Ziemassvētku pasākumi, festivāls “Vidzemes vasaras mūzika”. Muižas darbnīcās darbojas uzņēmums «Zaļās pēdas», kura pamatnodarbe ir mēbeļu izgatavošana. Bet galdniecības iemaņas, kas nepieciešamas mūzikas instrumentu veidošanai, ļauj arī rīkot seminārus, kuros amatniekiem bez speciālas izglītības ir iespēja pašiem pagatavot savu mūzikas instrumentu.
2008-2009.gadā biedrība „Oleru muiža” realizē projektu „Saprast koka namu”, kura mērķis ir veidot sabiedrības sapratni un interesi par koka arhitektūru un tās vietu kultūrvēsturiskajā mantojumā. Projekta ietvaros tiek sniegta informācija vietējai sabiedrībai par koka arhitektūras saglabāšanu semināros un apmācību nodarbībās restauratoriem un būvgaldniekiem, tiek restaurēta Oleru muižas Kungu ēkas koka veranda, kur izvietosies “Tradicionālās vēsturiskās būvniecības informācijas punkts”, tiek apzinātas nevalstiskās organizāciju iespējas iesaistītas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. Turpināt lasīšanu “Oleru muiža: kā apsaimniekot kultūrvēsturisku pieminekli?”
K@2 ēka Karostā nodota privatizācijai
Kā liecina ironiskais sludinājums Karostas kultūras centra “K@2” bijušajā mājas lapā, līdz šim centra nomātās telpas Liepājā, Karostā pašvaldība nodevusi privatizācijai. 2009.gada janvārī Liepājas dome pieņēma lēmumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Katedrāles ielā 2, ziņo portāls Rekurzeme. Nama izsoles sākumcena ir 129 tūkstoši latu, bet zemesgabala sākumcena – 22 589 latu. “”K@2″ cerēja namu īpašumā iegūt par sertifikātiem. Viņiem izsolē būs pirmpirkuma tiesības, bet jāpērk būs par latiem,” informē domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls. Turpināt lasīšanu “K@2 ēka Karostā nodota privatizācijai”
Publiskots Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 pretendentu vērtējums
Kultūras ministrijas mājas lapā iespējams iepazīties ar konkursa „Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” vērtēšanas komisijas atzinumu, kas konkursa nākamajai kārtai izvirzīja Cēsis, Liepāju un Rīgu (vēl konkursā piedalījās Jūrmala). Visaugstāk novērtēts Liepājas piedāvājums, savukārt Rīga tālākai dalībai konkursā izvirzīta tikai tāpēc, ka tai “ir vērtīgs kultūras mantojums un salīdzinoši spēcīga pilsētas kultūras infrastruktūra. Tāpat jānovērtē pilsētas nozīme Latvijas starptautiskā pozicionējuma un Baltijas reģiona kontekstā.”
Komisija novērtē Vidzemes reģiona centienus uzlabot kultūras aktivitāšu piedāvājumu un savu tēlu, tomēr uzstāj, lai pieteikuma otrajā kārtā Cēsis izvirza vienu izteiktu līderi no vairākām pilsētām, kas līdzdarbojas pieteikumā.
Komisijas vērtējumā Liepāja sagatavojusi spēcīgu priekšlikumu: “Zināmā mērā pilsēta jūtas izolēta no galvaspilsētas un apkārtesošajām pilsētām. Projektā tas no „defekta” tiek pārvērsts par „efektu”.”
Savukārt par Rīgu ziņojumā teikts: “Vērtēšanas komisija vīlās Rīgas prezentācijā. Projekta prezentācijā piedāvātā programma netika pietiekami detalizēti raksturota. Arī divi galvenie kultūras galvaspilsētas kritēriji – „Eiropas dimensija” un „Pilsēta un tās iedzīvotāji” netika pienācīgi precīzi atspoguļoti.” Turpināt lasīšanu “Publiskots Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 pretendentu vērtējums”
CultureLab 