Kā vēsta Liepājas kultūras pārvalde, šī gada 8. novembrī Liepājā ieradīsies Arjo Klemers, kas Eiropā pazīstams kā pirmais speciālists, kurš ieguvis zinātnes grādu kultūras ekonomikā. Kultūras loma tautsaimniecībā un kultūras vērtība – tie ir galvenie temati, uz kuriem profesors fokusējas savās lekcijās dažādās Eiropas Universitātēs. Arjo Klemers Latvijā ieradīsies pirmo reizi pēc Liepājas Kultūras pārvaldes uzaicinājuma, interesentiem piedāvājot unikālu lekciju par kultūras lomu valsts ekonomikā. Turpināt lasīšanu “Nīderlandes kultūras ekonomikas profesora Arjo Klemera lekcija Liepājā 8.novembrī”
Autoriem likumiski noteiktas attiecināmo izdevumu normas
Neilgu laiku pastāvēja bažas un neizpratne, vai aprēķinot autora honorāru, var ņemt vērā autora izdevumus, kas saistīti ar autora darba radīšanu un kuru apmērs tika noteikts īpašos ministru kabineta noteikumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanu. Culturelab vasarā rakstīja, ka minētie ministru kabineta noteikumi ir zaudējuši spēku, līdz ar to palielinoties nodokļu slogam vai nu autoram vai nu autoratlīdzības izmaksātājam.
Tomēr tagad šis jautājums ir atkal atrisināts, jo autoru izdevumu normas iepriekšējā apmērā ir iekļautas jaunos, 21.09.2010. pieņemtos ministru kabineta noteikumos Nr.899. Saskaņā ar šiem noteikumiem ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā, aprēķinot no fiziskajai personai izmaksājamās autoratlīdzības (honorāra) summas izmaksas brīdī ieturamo nodokli, ņem vērā ar šā ienākuma gūšanu saistītos izdevumus noteiktā apmērā (40% par mūzikas darbu radīšanu, 30% par fotodarbu un videodarbu u.c. – sk. noteikumu 57.punktu).
Publiska diskusija starp Kultūras ministriju un AKKA/LAA
“Kultūras ministrija (KM) pēdējā laikā demonstrē vēlmi graut kultūras jomu. Uz to skaidri norāda gan KM iniciētie grozījumi Autortiesību likumā, gan ministra Inta Dāldera izteikums ierobežot autoru tiesības ar likuma palīdzību, tādējādi kropļojot Autortiesību likuma būtību. Aizvien skaidrāk redzama vēlme palielināt darbu izmantotāju izdevīgumu, uz tā rēķina ierobežojot autoru intereses.” – raksta Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūru/Latvijas Autoru apvienību (AKKA/LAA).
Savukārt Kultūras ministrs Ints Dālderis atbild, ka AKKA/LAA un Latvijas Tirgotāju asociācijas ilgstoša nespēja vienoties par abpusēji pieņemamiem tarifiem par autoru darbu izmantošanu kārtējo reizi tiek izvērsta publiskā diskusijā, taču risinājuma problēmai nav un autori, par kuru tiesībām, vismaz statūtu līmenī, iestājas biedrība, nesaņem sev pienākošos atlīdzību, lai gan viņu darbi tiek izmantoti. Kultūras ministrija savā paziņojumā norāda, ka, veicot tarifu salīdzinājumu par autoru darbu publisku atskaņošanu veikalos, Kultūras ministrija konstatēja, ka biedrības “AKKA/LAA” tarifi par mūzikas atskaņošanu Rīgā ir augstāki nekā autoru organizāciju noteiktie tarifi Lietuvā, Igaunijā un Somijā. Piemēram, par mūzikas atskaņošanu veikalā ar 600 m2 platību Rīgā jāmaksā 556 Ls, Lietuvā – 244.80 Ls, Igaunijā – 91.60 Ls, bet Somijā – 255.11 Ls gadā. Ministrija uzskata, ka, izstrādājot tarifus, “AKKA/LAA” būtu jāņem vērā Latvijas ekonomiskā situācija un tarifu politika kaimiņvalstīs.
Progress ES fondu apguvē?
Gan Finanšu ministrija (FM), gan Kultūras ministrija (KM) sniedz pretrunīgus secinājumus par progresu ES fondu apguvē. No vienas puses FM ziņo, ka līdz augusta beigām ES fondu projektu līgumi noslēgti par 58% no ES fondu 2007.-2013. gada kopējā piešķīruma, kas vērtējams pozitīvi, jo līgumi noslēgti par 702 miljoniem latu (jeb 60 %) vairāk nekā sākotnēji tika plānots uz 2010. gada beigām. Tāpat arī KM informē, ka notiek aktīva atbalstīto individuālo projektu īstenošana KM pārziņā esošās prioritātes „Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana” ietvaros.
No otras puses Finanšu ministrija ir neapmierināta ar nozaru ministriju lēno 2010. gada fondu apguves mērķu izpildi. Ņemot vērā šī brīža ekonomisko situāciju un tādējādi uzstādītos ES fondu ambiciozos mērķus 2010. gadā, apguve joprojām nav uzskatāma par labu. Tā piemēram, šī gada astoņu mēnešu ministriju plāns izpildīts par 60%, gada plāns par 29%. Vissliktāk ar astoņu mēnešu plāna izpildi veicies Kultūras ministrijai (0% mērķa izpilde). KM ES fondu kavējumā savu vainu nesaredz – kavētāji esot Cēsu, Rēzeknes un Liepājas pašvaldības, kurām ministrija apstiprinājusi daudzfunkcionālu kultūras centru būvniecību, taču kavējas lielo projektu iepirkumi, žurnālam “Ir” skaidro KM pārstāve Dace Vizule. Kultūras ministrijai iedalītie un šogad neizlietotie trīs miljoni latu tiks pārdalīti citām ministrijām.
Pētījums: jo tālāk no Rīgas, jo zemāki attīstības rādītāji
Ikgadējā pētījumā “Reģionu attīstība Latvijā 2009”, ko ir publicējusi Valsts Reģionālās attīstības aģentūra, publiskoti dati gan par atsevišķām pašvaldībām, gan savstarpēji salīdzināti plānošanas reģioni, balstoties uz demogrāfiskajiem un sociālekonomiskajiem pamatrādītājiem. Interesanta ir nodaļa, kurā pašvaldības grupētas atbilstoši dažādām kvalitatīva rakstura pazīmēm, kas saistītas ar apdzīvojumu, sasniedzamību un novietojumu.
Ar ekonomiku saistītie rādītāji (iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, bezdarba līmenis, individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits) izteikti labāki ir republikas pilsētu grupā, savukārt rādītāji, kas zināmā mērā raksturo dzīves vides pievilcīgumu (iedzīvotāju skaita pieaugums, demogrāfiskā slodze), labāki ir lauku novados, no kuriem daudzi ir piepilsētu novadi, to skaitā Pierīgas novadi.
Kopumā labvēlīgāki rādītāji ir piepilsētu novadiem, norādot uz lielo pilsētu ietekmi plašākas teritorijas attīstībā. Lielo pilsētu tuvumā dzīvojošajiem iedzīvotājiem ir labākas un daudzveidīgākas iespējas izvēlēties darbu, mācības un pavadīt brīvo laiku. Dati liecina par izteikti pozitīvo Rīgas ietekmi uz apkārtējo teritoriju attīstību. Un otrādi – vērojama noteikta kopsakarība starp attālumu no Rīgas un teritorijas attīstības līmeni – jo tālāk no Rīgas, jo zemāki attīstības rādītāji, īpaši tas attiecas uz pierobežas teritorijām.
Kultūras ministrs informē par nākamā gada prioritātēm
Preses konferencē 2010.gada 21.septembrī kultūras ministrs Ints Dālderis informējis par nākamā gada prioritātēm kultūras jomā. Par spīti kopējām prognozēm, kas paredz valsts budžetu samazināt visās nozarēs vidēji par 10%, Ints Dālderis ir pārliecināts, ka, veidojot nākamā gada budžetu, ir nepieciešams nodrošināt kultūras nozares budžetu vismaz šā gada finansējuma apjomā, kā arī ir nepieciešams saglabāt Kultūras ministriju kā atsevišķu institūciju ar pārstāvniecību valdībā un tiešu līdzdalību valstij būtisku lēmumu pieņemšanā. Turpināt lasīšanu “Kultūras ministrs informē par nākamā gada prioritātēm”
CultureLab 