Priekšvēlēšanu solījumi Latgalē

Atbildi uz gadiem ilgušo diskusiju, kura pilsēta – Daugavpils vai Rēzekne – ir Latgales kultūras galvaspilsēta, zināmā mērā sniedz šo pilsētu priekšvēlēšanu kandidātu programmas. Daugavpilī – 14 saraksti, Rēzeknē – 17 saraksti – tas ir pietiekami plašs spektrs, programmās dominējošie spriedumi, mērķi un uzdevumi ļauj izprast katrā pilsētā valdošo noskaņojumu.

Daugavpils iedzīvotāju pārstāvji – topošie pašvaldības politiķi – orientējas galvenokārt uz ekonomiskām vērtībām – piedāvājot vispārsteidzošākos plānus, kā glābt pilsētas iedzīvotājus no krīzes un sociālām problēmām. Daudzas partijas kultūru nepiemin nemaz vai arī tikai kā veidu (nekonkretizējot), kā sasniegt etnisko saskaņu daudznacionālajā pilsētā.

Savukārt Rēzeknes partiju pārstāvji ir noskaņoti uz garīguma viļņa, daudz biežāk kultūra tiek minēta kā pilsētas nākotnes attīstības ceļš. Ir pat partijas (piem., „Vienota Rēzeknei”), kas formulē plašu kultūrā veicamo darbu spektru, tomēr jājautā, vai esošajā situācijā bezdarbs, sociālo un ekonomisko jautājumu risināšana nenospiedīs uz ceļiem cēlos mērķus kultūras budžetu nesamazināt vai pat palielināt (tas būtu nepieciešams, lai īstenotu dažās programmās minētos darbus)? Te jāatminas līdzšinējās pašvaldības pieņemtie lēmumi, kas tieši Rēzeknē, salīdzinot ar citām pašvaldībām, kultūras budžetu 2009.gadam samazināja ļoti krasi – par 43%.

Lasiet arī iepriekšējās „Culturelab” publikācijas par priekšvēlēšanu programmām citās Latvijas lielajās pilsētās (Rīgā, Jūrmalā un Valmierā). Turpināt lasīšanu “Priekšvēlēšanu solījumi Latgalē”

Partiju solījumi kultūras jomā Jūrmalā un Valmierā

Turpinām apskatīt partiju priekšvēlēšanu solījumus kultūras jomā lielākajās pilsētās. Šoreiz – par Valmieru un Jūrmalu (iepriekš jau rakstījām par Rīgu). Valmieru partijas plāno attīstīt par Vidzemes kultūras centru, galvenokārt atbalstot tradicionālās kultūras vērtības, savukārt Jūrmalu politiķi redz kā kūrorta un tūrisma pilsētu, tomēr kultūras jomā solījumi vairāk vērsti uz vietējiem iedzīvotājiem – par spīti ekonomiskai krīzei kā no pārpilnības raga birst solījumi investēt jaunu kultūras objektu celtniecībā vai esošo rekonstrukcijā. Turpināt lasīšanu “Partiju solījumi kultūras jomā Jūrmalā un Valmierā”

Ko partijas sola paveikt kultūras jomā Rīgā?

Pašvaldību vēlēšanām tuvojoties, „Culturelab” ielūkojas partiju programmās, skatot un vētot, ko tās sola veikt kultūras jomā lielākajās Latvijas pilsētās.

Jāatgādina, ka pašvaldību pārziņā Latvijā ir samērā liels skaits kultūras institūciju – 851 pašvaldību publiskā bibliotēka, 83 pašvaldību muzeji, 145 pašvaldību profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas izglītības iestādes, 541 kultūras nams. Atsevišķas pašvaldības ir uzņēmušās atbildību arī par citām kultūras un mākslas iestādēm (piem., daļēji par profesionāliem teātriem, mākslas vidusskolām Daugavpilī un Valmierā u.c.).

Partijas programmas analizēt sāksim ar Rīgas pilsētu, kur pašvaldību vēlēšanās kandidē 16 partiju un apvienību saraksti.

Rīgā lielākā daļa partiju nesola rūpēties par profesionālo mākslu. Vairākums plāno atbalstīt mākslas un mūzikas skolas, kā arī pašdarbības kolektīvus. Tomēr kopumā kultūra ar nedaudziem izņēmumiem ir sastopama programmu noslēgumā, īsā rindiņā, neizvēršot sīkāk, ko tad atbalstīs. Izņemot sabiedrību „Citai politikai”, kas kultūras jomu skata no kultūras patērētāja viedokļa, pārējās partijas lielākoties domā par kultūras institūcijām un infrastruktūru, dažas – arī par kultūras piedāvājumu tūristiem. Turpināt lasīšanu “Ko partijas sola paveikt kultūras jomā Rīgā?”

Rezumējums par “Forum for Creative Europe”

Tiem, kas interneta tiešraidē nevēroja Čehijas ES prezidentūras ietvaros notikušo “Forum for Creative Europe”, ir iespēja noskatīties gan video materiālus, gan intervijas, gan lasīt viedokļus par konferencē runāto.

Konferencē par tēmām “radošās industrijas”, “radošā ekonomika”, “radošās pilsētas” un “radošums un izglītība” uzstājās nozīmīgi pētnieki, piemēram, Džons Haukins (John Howkins) un Ričards Florida (Richard Florida), kā arī tādi domātāji kā Vaclevs Havels.

Tika izteikti arī kontroversāli viedokļi, piemēram, Eiropas Kultūras fonda direktors Gotfrīds Vāgners (Gottfried Wagner) iestājās pret “radošuma” modi: “Droši vien mēs vairs nevarēsim izvairīties no jautājuma, kā Eiropai saglabāt konkurētspēju un nepārvērsties par daudzveidības muzeju, ko apmeklē ķīniešu tūristi. (..) Nekas nesanāks, ja neieguldīsim (negaidot tūlītēju atdevi) brīvā iztēlē, zinātnē un mākslā.”  Turpināt lasīšanu “Rezumējums par “Forum for Creative Europe””

Muzeju reorganizācijas plāns

Kultūras ministrija publiskojusi jaunu muzeju reorganizācijas plānu, kas atšķirībā no iepriekš plānotās visu muzeju apvienošanas četrās valsts aģentūrās, paredz tikai reorganizēt daļu no muzejiem, izveidojot divas valsts aģentūras – v/a “Rakstniecības muzejs un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuve” un v/a „Memoriālo muzeju apvienība”. Savukārt v/a „Latvijas kultūras muzejs „Dauderi”” paredzēts paplašināt, pievienojot tai līdzšinējā Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja (RTMM) Mūzikas nodaļu. Eduarda Smiļģa Teātra muzejs tiek nodots Latvijas Kultūras akadēmijai kā struktūrvienība, bet E.Dārziņa un J.Sudrabkalna muzejs „Jāņaskola” tiek nodots Vecpiebalgas pagastam kā muzeju apvienības „Orisāre” sastāvdaļa.

Viedoklis: kultūra ekonomikas atveseļošanai

„Protams, gribas sevi salīdzināt ar labklājības ziņā attīstītajām Eiropas valstīm, tomēr bieži vien ir jāsecina, ka tieši politiskās atbildības un ekonomisko lēmumu ziņā mūsu valsts rīkojas nu gluži kā jaunattīstības valsts” – savu komentāru par kultūru krīzes apstākļos piedāvā Dace Demir (Asst.Prof., Liberal Studies University of Oklahoma), kas Oklahomas Universitātē, ASV, pasniedz mākslas menedžmentu un starptautisko kultūrpolitiku, kā arī aktīvi seko līdzi tam, kas pašreiz risinās Latvijā. Turpināt lasīšanu “Viedoklis: kultūra ekonomikas atveseļošanai”