Kultūras ministrija iesniegusi izskatīšanai MK rīkojuma projektu par galvenajiem nosacījumiem Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) finansiālā atbalsta programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” projektiem.
Finansējums tiks novirzīts sekojošām aktivitātēm. Turpināt lasīšanu “Nākamgad paredzēti projektu konkursi EEZ programmā “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana””
2012.gada valsts budžetā, ko 15.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma Saeima, Kultūras ministrijai atvēlētais finansējums ir 103,4 miljoni latu, no tiem gandrīz 53 miljoni latu paredzēti kultūras funkciju nodrošināšanai, bet 40,9 miljoni latu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam.
Nākamā gada budžetā ir paredzēti 80 tūkstoši latu, lai kvalitatīvi uzsāktu organizatorisko gatavošanos XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem, 282 tūkstoši latu piešķirti Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu rīkošanai, ir palielināts finansējums UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai. Savukārt 1 miljonu latu kultūras nozare nākamgad saņems no valsts kapitālsabiedrību peļņas. Kultūras un Zemkopības ministriju vienošanās paredz, ka no AS „Latvijas valsts meži” peļņas 800 tūkstoši latu nākamgad tiks piešķirti Valsts Kultūrkapitāla fondam, kurā kopējais pieejamais finansējums līdz ar to sasniegs 2,9 miljonus latu jeb par 0,5 miljoniem vairāk nekā 2011.gadā. Savukārt no koncerna „Latvijas Dzelzceļš” peļņas 200 tūkstoši latu tiks novirzīti Dziesmu un deju svētku procesam.
Savukārt par 2012.gada nozīmīgām prioritātēm kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende uzskata darbu pie tā, lai panāktu mērķdotāciju atjaunošanu amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un meklētu iespējas palielināt atalgojumu kultūras izglītības iestāžu pedagogiem. Turpināsies darbs pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas satura koncepcijas, plānojot tās darbu jaunajā ēkā, kā arī jau nākamgad būs jāuzsāk bibliotēkas krājuma sagatavošana pārvietošanai uz jaunajām telpām.
Vērojot notikumus Latvijas kultūrpolitikā, interesanti paskatīties kā ar kultūras pārvaldīšanu augstākajā līmenī veicās citās valstīs. Nesenais raksts par čehu kultūras ministru Jirži Besseru šoreiz vairāk kalpos kā negatīvais piemērs.
Populārais čehu politiķis – bijušais zobārsts un hokeja entuziasts Jirži Bessers tika izvēlēts par kultūras ministru, neskatoties uz iepriekšējas pieredzes trūkumu kultūras vadībā. Pēc viņa paša teiktā pirms ievēlēšanas postenī 2010.gadā – “cilvēkam nav jābūt fermerim, lai vadītu lauksaimniecības ministriju, vai aktierim, lai vadītu kultūras ministriju”. Menedžmenta prasmes, 16 gadus vadot Berounas pilsētas pašvaldību, tika uzskatītas par pietiekamu kompetenci, uzsākot vadīt kultūras ministriju. Turpināt lasīšanu “Kā Čehijas kultūras ministram (ne)gāja”
Ne tikai Latvijā aktuāls ir jautājums par lielāka finansējuma piesaisti kultūrai tieši no privātā sektora, ko vairākkārt ir uzsvērusi mūsu kultūras ministre Ž.Jaunzeme- Grende, sakot, ka “vairāk līdzekļu jācenšas iegūt no sponsoriem un mecenātiem”. Arī Eiropas Savienībā pēc Eiropas parlamenta pasūtījuma nesen tapis plašs pētījums par privāto investīciju piesaistīšanu kultūras sektoram.
Pētījumā aplūkoti mehānismi (nodokļu atvieglojumi, loterijas, banku programmas u.c. – kopā aplūkoti 16 dažādi mehānismi), ar kuru palīdzību valsts varētu stimulēt privātās sponsorēšanas pieaugumu. Rūpīgāka analīze par kultūras sponsorēšanas un ziedošanas praksi ir veikta par piecām ES valstīm: Itāliju, Nīderlandi, Poliju, Slovēniju un Lielbritāniju. Piedāvāts arī kultūras sponsorēšanas un mecenātisma prakses salīdzinājums ar Amerikas Savienotajām Valstīm.
Kā uzsver Austrumeiropas kultūras finansēšanas pētījumu centrs Budapeštas observatorija, tad viens no būtiskiem pētījuma secinājumiem ir tas, ka krīzes laikā privātais finansējums kultūrai krītas straujāk nekā publiskais (valsts, pašvaldību) finansējums. Līdz ar to kļūdaini būtu uzskatīt, ka privātais finansējums varētu aizstāt valsts (arī pašvaldību) kultūras budžeta noīsināšanu.
Ar pētījuma secinājumiem un priekšlikumiem angļu valodā var iepazīties šeit.
Kamēr Latvijas valdība plāno samazināt finansējumu kultūrai, Eiropas Komisija lēmusi Eiropas Savienības atbalstu kultūrai periodam no 2014.gada līdz 2020.gadam būtiski palielināt.
Jaunā ES kultūras atbalsta programma sauksies “Radošā Eiropa” (Creative Europe) un tās finansējums būs 1.8 miljardi eiro, kas būs par 37% vairāk nekā pašreizējais atbalsts kultūrai Eiropas Savienības līmenī. Jaunā programma piešķirs vairāk nekā 900 miljonus eiro kino un audiovizuālajai jomai un ap 500 miljoniem eiro kultūrai. Eiropas Komisija arī plāno vairāk nekā 210 miljonus eiro ieguldīt jaunā finansiālā atbalsta programmā, kas garantētu mazajām kultūras organizācijām aizņēmumus bankā, kā arī novirzīt 60 miljonus eiro sadarbības projektiem politikas jomā, arī atbalstot novatoriskas pieejas auditorijas attīstīšanā un biznesa modeļu veicināšanā.
Šo Eiropas Komisijas piedāvājumu izskatīs Padome, kurā ietilpst 27 dalībvalstis, un lēmumu pieņems Eiropas Parlaments, izskatot 2014.-2020.gada budžeta gala versiju.
Latvijas Republikas valdība plāno 2012. gada valsts budžetā samazināt kultūras nozares finansējumu par vairākiem miljoniem latu.
Līdz šim publiskajā telpā izskanējuši paziņojumi, ka kultūras nozares budžets paliek līdzšinējā, 2011. gada līmenī. 2,5 miljoni latu, kas iezīmēti 2012. gada valsts budžeta konsolidācijai uz kultūras rēķina, tikšot ņemti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celšanai paredzētajiem līdzekļiem, pārceļot šādu summu uz 2013. gadu.
Visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas ir solījušas nemazināt kultūras budžetu, apzinoties katastrofālās sekas, kādas jau radījis budžeta samazinājums kultūras nozarei 2009. – 2011. gadā – par 52% salīdzinājumā ar 2008. gadu. Taču reālā situācija ir atšķirīga – 8.11.2011 Ministru kabineta sēdē noraidīts priekšlikums kultūras procesa nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu iegūt no LNB celtniecības līdzekļiem:
„Neatbalstīt Kultūras ministrijas priekšlikumu par finansējuma 1 450 000 latu apmērā samazināšanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai 2012.gadā, pārdalot to citu kultūras pasākumu īstenošanai 2012.gadā un vienlaikus palielinot 2013.gadā plānoto finansējumu ilgtermiņa saistībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai. Noteikt, ka ir pieļaujama tikai tāda finansējuma iekšējā pārdale, kas neietekmē turpmākajos gados plānotā finansējuma apmēru.” (08.11.2011 MK sēdes protokols Nr. 66, 28.§ 8. punkts.)
Faktiski Ministru kabineta lēmums nozīmē to, ka minētajā apjomā ir jāveic budžeta samazināšana visās kultūras nozares institūcijās – teātros, muzejos, kultūrizglītībā, utt. Rezultātā: 1) tiek maldināta sabiedrība, 2) tiek klaji pārkāptas visbūtiskākās pirmsvēlēšanu apņemšanās, 3) tiek apdraudēta kultūras nozares pastāvēšana, kultūras jaunrades process un kultūras pieejamība sabiedrībai.
Īpaši ciniska ir attieksme pret Valsts Kultūrkapitāla fondu (VKKF), kas atklātos projektu konkursos atbalsta augstvērtīgākās kultūras iniciatīvas, nodrošinot kultūras jaunrades procesu, kultūras pieejamību Rīgā un reģionos, kā arī izcilo Latvijas kultūras personību t.s. mūža stipendijas. Pretēji Valdības deklarācijai, kas paredz pakāpenisku VKKF budžeta atjaunošanu, prasība saglabāt nemainīgus bāzes izdevumus, faktiski nozīmē VKKF finansējuma samazinājumu 2012. gadā par 300 000 Ls jeb 13 %, un attiecībā pret 2008. gadu par 73 %. Turpināt lasīšanu “Latvijas Radošo savienību padomes atklātā vēstule”
CultureLab 