Culturelab Kultūras daudzveidība, Kultūrpolitika

Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes iesniegtas valdībā

Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Kultūras ministrijas iesniegtais Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas pamatnostādņu 2012.-2018. gadam projekts. Turpinoties publiskajai apspriešanai, līdz 2011.gada 9.septembrim ir iespēja izteikt savu viedokli par pamatnostādnēm un nosūtīt to rakstiski Kultūras ministrijai.

Pamatnostādnēs latviešu valoda un kultūra uzsvērta kā Latvijas valsts pamats, to saglabāt, nostiprināt un attīstīt ir Latvijas sabiedrības un valsts atbildība. Par nacionālās identitātes un integrācijas politikas pamatprincipiem definēti atvērtā latvietība, piederība Eiropai, mazākumtautību savpatnības saglabāšana, kā arī uzsvērts, ka katra cilvēka brīvā izvēle tiek respektēta, cilvēktiesības ievērotas, un identitātes ir papildinošas, nevis izslēdzošas.

Portāla politika.lv autori ir aktīvi sekojuši līdzi pamatnostādņu tapšanas gaitai un ir publicēti vairāki saistoši un arī kritiski raksti. Savukārt ar kultūras ministres Sarmītes Ēlertes atbildēm uz galvenajiem iebildumiem var iepazīties gan intervijā “Latvijas Vēstnesī”, gan Kultūras ministrijas mājas lapā publicētajā rakstā. Turpināt lasīšanu “Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes iesniegtas valdībā” →

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika, Notikumi LV, Vēlēšanas

Kā partiju plāni citās jomās var ietekmēt kultūru?

Saskaņā ar Latvijas Faktu veikto aptauju 2011.gada augustā nepieciešamo 5% barjeru iekļūšanai Saeimā pārvarētu Saskaņas Centrs (SC), Zatlera Reformu partija (ZRP), Vienotība, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”- “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (Nacionālā apvienība) un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).

Jau iepriekš “Culturelab” rakstīja par partiju kultūras programmām. Tagad ieskatījāmies šo partiju programmās, lai izprastu, kādas vēl reformas vai nodomi citās nozarēs varētu ietekmēt kultūras jomu tuvākajos gados.

Nodokļu politika
ZRP ir plānojusi atcelt samazināto PVN visās nozarēs, jo uzskata, ka nodokļu atlaides nozīmē zemākus ienākumus citiem un/vai augstākas cenas pārējai sabiedrībai. Šāds plāns skars tūrismu (viesnīcas), masu medijus (preses izdevumus) un grāmatniecību. Jāpiezīmē, ka 2009.gadā grāmatām piemērotais PVN jau tika palielināts no 5% uz 10%, bet 2011. gadā – uz 12%, un tas bija viens no iemesliem, kas pasliktināja Latvijas grāmatniecības stāvokli, turklāt nenesot papildus ieņēmumus budžetā no palielinātā PVN.

ZRP domā, ka daudz efektīvāk ir atbalstīt latviešu rakstniekus un tulkotājus tiešā veidā: “Mēs izmantosim lielu daļu no lielākiem budžeta ieņēmumiem (no samazinātās PVN likmes atcelšanas), lai piešķirtu grantus latviešu valodā rakstošiem autoriem un nozīmīgu tulkojumu veicējiem – caur īpašu Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammu. (..) Tāpat ar Kultūrkapitāla fonda projektu konkursu starpniecību grantu veidā piešķirsim daudz lielāku atbalstu tiem izdevējiem, kas izdod kultūras procesu veicinošu literatūru.”

Savukārt SC sola turpmākajos trīs gados “iesaldēt” pievienotās vērtības nodokļa likmes. Bet ZZS skaidri norāda, ka nepieļaus nodokļu palielināšanu grāmatām. Turpināt lasīšanu “Kā partiju plāni citās jomās var ietekmēt kultūru?” →

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika

Starptautiskie semināri un konferences kultūras menedžeriem

Tuvojoties rudenim, dažādās valstīs tiek organizēti vairāki liela mēroga pasākumi un konferences par aktuālo kultūrpolitikas jomā, kuriem interesanti pasekot vismaz virtuāli.

20.-21.oktobrī Briselē tiek organizēts Eiropas Kultūras forums par aktuālajiem kultūras jautājumiem globalizācijas un ekonomiskās krīzes kontekstā, kurā paredzams piedalīsies 800 dalībnieki no dažādām Eiropas valstīm. Ar konferences tēmām var iepazīties šeit, turpat pieejama bezmaksas reģistrācija.

Pavisam drīz notiek arī Eiropas kultūras kongress, kas Polijas prezidentūras ietvaros tiek rīkots Vroclavā 8.-11.septembrī. Konferencei izveidota saturīga mājas lapa, kurā publicēti daudz dažadi materiāli par kongresā apskatāmajām tēmām (kultūra un demokrātija, kultūra un vara, kultūra un ekonomika, kultūra sociālām pārmaiņām u.c.).

Eiropas kultūras centru asociācija 16.-18.novembrī Varšavā rīko starptautisku semināru ShortCut Europe Eiropas kultūras centru pārstāvjiem. Vien no tēmām ir kultūras centru loma postpadomju valstīs, Rietumu demokrātijās.

Melburnā, Austrālijā 3.-6.oktobrī notiks 5.Pasaules Mākslas un Kultūras samits. Samita sesijās tiks diskutēts par kultūras un mākslas saikni ar citām jomām (veselība, izglītība, radošās industrijas u.c.). Pēc samita kongrsa delegātu prezentācijas tiks ievietotas mājas lapā.

Lietuvas kultūras kontaktpunkts aicina piedalīties seminārā par starptautisko kultūras sadarbību “Starpkultūru sadarbība un tās veiksmes faktori” 6.-7.oktobrī Viļņā. Dalība ir bez maksas. Pieteikumi tiek gaidīti līdz 5.septembrim.

Culturelab Kultūrpolitika, Notikumi LV

Konference par Latvijas novadu kultūras attīstību 15.septembrī Rīgā

Kultūras ministrija kopā ar plānošanas reģioniem 2011.gada 15.septembrī rīko konferenci “Kultūras attīstības tendences Latvijas novados: tradīcijas, jaunievedumi un sadarbība”. Plānošanas reģioni lūdza Kultūras ministriju steidzami sasaukt vienkopus Latvijas kultūras darbiniekus jau aprīlī, uzsverot nepieciešamību diskutēt par problēmjautājumiem, kas saistīti ar reģionālo kultūrpolitiku jaunajā novadu modelī pēc pašvaldību teritoriālās reformas.

Konferences programmā plānota paneļdiskusija „21.gs. kultūras centrs: kultūras nams, lielveikals vai …?” ar mērķi mērķi aicināt un motivēt Latvijā darbojošos kultūras centrus kļūt par savu kopienu pozitīvo pārmaiņu vadītājiem. Tēma ir ļoti aktuāla novados, jo kultūras organizatoriskie jautājumi reģionos ir lielā mērā palikuši atsevišķu pašvaldību pārziņā, kaut arī reģionālie kultūras darbinieki, īpaši samazinātā budžeta apstākļos, tomēr sagaida valstisku atbalstu un padziļinātu ieinteresētību vietējo problēmu risināšanā tieši no ministrijas un valsts iestāžu puses. Valstiskā mērogā aizvien nepastāv nekāda reģionālās kultūrpolitikas attīstības stratēģija vai kultūras centru attīstības programma (kultūras centru attīstības programma, kurai īsti netika paredzēts valsts finansējums,  zaudējusi spēku ar Ministru kabineta lēmumu 30.augustā). Pēc tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienību Kultūras ministrijas pārstāvji sola līdz šī gada beigām izstrādāt kultūras namu darbības metodisko materiālu paketi, kas tiks ievietota tālākai apspriešanai ministrijas mājas lapā. Turpināt lasīšanu “Konference par Latvijas novadu kultūras attīstību 15.septembrī Rīgā” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras infrastruktūra, Kultūrpolitika, Pētījumi

Vidzemes plānošanas reģions izstrādā reģiona ilgtermiņa attīstības scenārijus

Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar darba grupu no Vidzemes Augstskolas  izstrādājis Vidzemes ilgtermiņa attīstības scenārijus. Scenāriju mērķis ir noteikt dažādus iespējamos Vidzemes plānošanas reģiona attīstības virzienus līdz 2030. gadam.

Rezultātā izveidoti deviņi tematiskie scenāriji, kas aptver reģiona attīstībai aktuālākās jomas: demogrāfija, ekonomika, klimata izmaiņas, enerģija, transports un infrastruktūra, lauku attīstība, sabiedrības sociālo un kultūras vērtību izmaiņas, pārvaldība un vietu pievilcība. Balstoties uz šiem scenārijiem, izveidoti četri integrētie scenāriji, kas modelē dažādu iespējamo rīcību sekas. Sniedzam īsu ieskatu, kā dažādie scenāriji varētu ietekmēt kultūras jomu. Turpināt lasīšanu “Vidzemes plānošanas reģions izstrādā reģiona ilgtermiņa attīstības scenārijus” →

Culturelab Kultūrpolitika, Notikumi LV

Mūžībā aizgājis Dragans Klaičs

2011.gada 25.augustā pēc ilgas slimības mūžībā aizgāja Dragans Klaičs – Eiropas kultūrpolitikas pētnieks, kultūrmenedžmenta lektors, pārmaiņu iniciators un urdītājs, cilvēks, kas prata iedvesmot jauniem darbiem un pārmaiņām. Dragans Klaičs bija labi pazīstams arī Latvijas kultūras aprindās – gan stāvējis blakus Latvijas Jaunā teātra institūta izveidei, gan vairākkārt viesojies, lai lasītu lekcijas un vadītu seminārus par dažādiem kultūrpolitikas un kultūrmenedž-menta jautājumiem Latvijā. 2008.gadā latviski iznāca viena no viņa grāmatām – ceļvedis starptautiskai sadarbībai kultūrā “Iztēle bez robežām”.

Dragan Klaic – In memoriam.