Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

KM aicina pašvaldības atbalstīt profesionālos teātrus reģionos

Daugavpils pašvaldība ir saņēmusi vēstuli no Kultūras ministrijas ar piedāvājumu pārņemt Daugavpils teātri pašvaldības pārziņā, raksta portāls “Delfi”. Pašvaldība vēlas teātri saglabāt, taču bez KM finansējuma to izdarīt būs grūti, ziņo Daugavpils dome. Līdz šim valsts Daugavpils teātrim piešķīra 380 000 latus gadā, pašvaldības dotācija bija 30 000 lati. Daugavpils Domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Līvija Jankovska pastāstīja, ka meklēs iespēju sarunām Kultūras ministrijā, tiks rakstīti lūgumi, bet bez kardinālām pārmaiņām teātri nevarēs izglābt.

Augusta vidū, Kultūras ministram Intam Dālderim tiekoties ar Liepājas Domes priekšsēdētāja vietnieci Silvu Goldi, izskanēja priekšlikums pašvaldībai vairāk atbalstīt Liepājas teātri, savukārt Kultūras ministrija varētu uzņemties rūpes par Liepājas simfonisko orķestri no 2010. gada 1. janvāra un izskatīt iespēju tam piešķirt valsts orķestra statusu.

Valmieras teātra direktore Evita Sniedze informēja “Culturelab”, ka pēc viņai pieejamās informācijas, vismaz pagaidām netiek pārrunāts jautājums par Valmieras teātra nodošanu pašvaldībai.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras infrastruktūra, Kultūras mantojums

Slēgto skolu arhitektūra

“Mācību gada sākums šodien ir atšķirīgs no citiem gadiem. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem līdz šī gada 1.septembrim slēgtas 38 skolas, savukārt 45 citas — reorganizētas un pievienotas lielākām. Portāls A4D pievēršas tieši tām, kas šogad paliek tukšas, veltot Zinību dienai slēgto skolu arhitektūras galeriju.(..) Droši vien šo ēku nākotne būs dažāda, taču gribētos vēlēt, lai tām izdotos atrast jaunu dzīvi un saturu, lai tās nepiemeklē liktenis, kas daudzas iepriekšējos gados slēgtās skolu ēkas, kuras nu jau kļuvušas par graustiem.” Visu rakstu lasiet portālā A4D.

Culturelab Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Kultūras sadaļa Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam

Kultūras ministrija (KM) kopā ar sadarbības partneriem  – nevalstisko kultūras organizāciju pārstāvjiem un Nacionālo kultūras padomi – kopīgi izstrādājusi un izdiskutējusi kultūras sadaļu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam (LIAS), ar kuru tiks papildināta stratēģijas gala redakcija. Nacionālā kultūras padome savu viedokli ir paudusi arī Valsts prezidentam un izstrādājusi  priekšlikumu LIAS preambulai, uzsverot kultūras, valodas un nacionālās identitātes lomu Latvijas ilgtspējīgā attīstībā.

Kultūras sadaļas Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam mērķis ir Latvijas kultūrtelpas attīstība konkurētspējīgai nacionālai identitātei, sabiedrības radošumam un reģionālajai attīstībai, piederības izjūtas veidošanai. Par prioritāriem ilgtermiņa rīcības virzieniem nosaukti politiskās nācijas attīstība, nacionālās identitātes zīmolēšana un izpratne, latviešu valodas saglabāšana un valodu daudzveidības potenciāla izmantošana, kultūras kapitāla izmantošana kvalitatīvas vides un radošas sabiedrības attīstībā reģionos, kā arī sabiedrības līdzdalības pieaugums kultūras procesu veidošanā.

Jau noslēgusies LIAS 2030 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana. Plašāka informācija par stratēģiju atrodama šeit. Savukārt Kultūras sadaļa Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam (projekts) lasāma KM mājas lapā.
Diena, 27.08.2009. “Ēlerte: lai Latvija nebūtu nekuriene, kultūrā ir jāiegulda līdzekļi”

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras mantojums, Pētījumi, Radošās industrijas

Pētījums: kā kultūra ietekmē tūrismu?

OECD (Organisation for economic co-operation and development) pētījums “Kultūras ietekme tūrisma jomā” (“The impact of culture on tourism”, 2009) analizē kultūras un tūrisma savstarpējo mijiedarbību un to, kā ar kultūras palīdzību var veicināt tūrisma attīstību un konkurētspēju. Piemēri, kas izmantoti šajā pētījumā, atklāj, cik dažādas un ciešas var veidoties attiecības starp tūrismu, kultūru, reģiona attīstību un tūrisma politiku. Pētījums pieejams OECD mājas lapā, kā arī TAVA mājas lapā.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras infrastruktūra

Apstiprināts finansējums daudzfunkcionālu centru izveidei

Apstiprinājumu par ES Struktūrfondu piešķīrumu nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveidei ir saņēmušas Cēsu, Rēzeknes un Liepājas pašvaldības ar nosacījumiem, kas pašvaldībām ir jāapstiprina mēneša laikā. Cēsu kultūras centra rekonstrukcijai piešķirti 3.85 miljoni Ls, 6 miljonu latu līdzfinansējums piešķirts Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” būvniecībai. Savukārt Rēzeknei piešķirti 5.4 miljonu latu.

Sākotnēji uzaicinājums piedalīties konkursā tika izsūtīts arī Ventspils pašvaldībai. Ventspils neiesniedza projekta pieteikumu, jo “skaistas lietas ir jāatliek uz nākamajiem treknajiem gadiem,” pārliecināts bija Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Savukārt par projekta realizāciju Rēzeknē skeptiski noskaņota ir jaunā pašvaldības vadība. “Pie pašreizējā Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra Rēzeknē būvniecības izmaksu sadalījuma starp Eiropas Reģionālās attīstības fondu, valsti un pašvaldību Rēzeknes pašvaldība nevar atļauties līdzfinansēt koncertzāles būvniecību”, „Delfiem” sacīja Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs. Turpināt lasīšanu “Apstiprināts finansējums daudzfunkcionālu centru izveidei” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets

Kultūra reģionos

Kopš 2009.gada 1.jūlija darbu pārtrauca 28 kultūras inspektori, kas reģionos koordinēja valsts kultūrpolitikas īstenošanu. Lai nodrošinātu kultūras decentralizāciju un kultūras funkcijas īstenošanu reģionu līmenī, Kultūras ministrija ir vienojusies ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un pieciem plānošanas reģioniem par kultūras funkcijas ieviešanu plānošanas reģionos, un šobrīd tiek definēti uzdevumi.

Kamēr kultūrpolitikas plānošanas līmenī vēl ir daudz neskaidrību, politikas īstenošanas gaitā jau iezīmējas konkrētākas aprises. Piemēram, 2009.g. 14.augustā vizītē Liepājas domē kultūras ministrs Ints Dālderis informēja, ka ministrija no 2010.gada 1.janvāra varētu uzņemties rūpes par Liepājas Simfonisko orķestri. Orķestrim ir iespēja iegūt Valsts orķestra statusu, kļūstot par vienu no valsts finansētajiem orķestriem, kurš ar savu koncertdarbību noklātu visu Kurzemes reģionu. Savukārt pašvaldība līdz ar to varētu finansiāli vairāk atbalstīt otru pašvaldības kultūras iestādi – Liepājas teātri. Kā atzina ministrs, valsts pašlaik nevar atļauties uzturēt tik daudz profesionālu teātru. Liepājas pašvaldība līdz šim orķestra uzturēšanā ieguldījusi ap ceturtdaļmiljonu latu gadā, bet pārējā nauda orķestra budžetā bijusi pašu ieņēmumi un valsts dotācija. Orķestra kopējais budžets gadā ir ap miljons latu.

Joprojām neskaidra ir mākslas un mūzikas skolu nākotne un finansējuma proporcijas starp Kultūras ministriju, pašvaldībām un skolēnu vecākiem. Acīmredzami, ka pašvaldības nespēs krīzes situācijā uzņemties visas kultūras īstenošanas funkcijas, kas pamatoti, bet šajā situācijā – neiespējami – būtu jāuzņemas pašvaldībām – proti, atbalsts pašdarbībai, reģionālām kultūras un izglītības iestādēm, profesionālo kolektīvu līdzfinansēšana.

Tajā pašā laikā, ieguldot valsts un lauku pašvaldību līdzekļus, daudzviet atjaunoti tautas un kultūras nami, kuru telpas lielākoties stāv neizmantotas un ir atvērtas jaunām idejām – raksta portāls TVNET. Turpināt lasīšanu “Kultūra reģionos” →