Culturelab Kultūra un krīze, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Kultūras ministrs vienojas par sadarbību ar kultūras nozares nevalstiskajām organizācijām

Kultūras ministrs Ints Dālderis 2009.gada 1. aprīlī tikās ar Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas un Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) izveidotās Alianses pārstāvjiem, lai apspriestu turpmāko sadarbību kultūras nozares ilgtermiņa mērķu sasniegšanā.

Sanāksmes laikā apsprieda Alianses pārstāvju izvirzītos jautājumus un vienojās turpināt līdzšinējo sadarbību kultūras jomā, intensīvāk iesaistot nevalstiskās organizācijas (NVO) kultūras nozares politikas plānošanā, turpinot funkciju deleģēšanas praksi, divpusējo saišu veidošanu ar kultūras darbiniekiem nozarei būtisku lēmumu pieņemšanas laikā un kultūras statusa problēmas aktualizēšanu ekonomiskās krīzes apstākļos.

Ievērojot Valda Dombrovska veidotās valdības apstiprināto pamatprincipu, kas paredz NVO iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā visos līmeņos, kultūras ministrs Ints Dālderis  atbalsta efektīva sadarbības modeļa izveidi ar kultūras nevalstisko sektoru, iekļaujot tajā plašu kultūras nozares NVO pārstāvniecību un abpusēja KM un NVO dialoga formā pieņemot būtiskākos lēmumus par kultūras nozares attīstības prioritātēm un budžeta sadalījumu. Tādējādi NVO pārstāvjiem tiks dota iespēja piedalīties darbā pie kultūras nozares finansējuma plānošanas.

Kultūras ministrija rosināja nevalstiskās organizācijas iesniegt konkrētus priekšlikumus likumdošanas jomā, kā arī piedalīties kritēriju un vērtēšanas modeļa izstrādē, lai izveidotu atklātu sistēmu funkciju deleģēšanai NVO. Turpināt lasīšanu “Kultūras ministrs vienojas par sadarbību ar kultūras nozares nevalstiskajām organizācijām” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras infrastruktūra, Kultūrpolitika

Izstrādāta kultūras centru darbības attīstības programma

Ministru kabinets atbalstījis Kultūras ministrijas iesniegto Latvijas kultūras centru darbības attīstības programmu 2009. – 2013. gadam. Programma sniedz kultūras centru definīciju un funkciju aprakstu, kā arī iezīmē galvenās problēmas, kas kavē kultūras centru darbību, un paredz risinājumus, sakārtojot likumdošanu un ieviešot kultūras centru akreditāciju, kā arī nodrošinot darbinieku izglītības papildināšanu.

Līdz šim nozīmīgākais Kultūras ministrijas veikums kultūras centru sakārtošanā bija sadarbībā ar RAPLM izstrādātie politikas plānošanas dokumenti 2006. un 2007.gadā, tajos iestrādājot iespēju pašvaldībām saņemt finansējumu arī kultūras centru infrastruktūras uzlabošanai. Šobrīd tiek rekonstruēti vai jau ir atjaunoti samērā daudzi kultūras nami.

Investīciju atdevi kultūras infrastruktūrā pierāda Jelgavas pašvaldības aģentūras „Kultūra” darbība. Jelgavas kultūras centra renovācijā 2004.gadā tika investēti 750 485 LVL. Pēc renovācijas par 214% pieauga kultūras centra apmeklētāju skaits, par 102% – pasākumu skaits, iedzīvotājiem ir palielinājusies profesionālās mākslas pieejamība, jo atjaunotā zāle un skatuve ir piemērotas profesionālo teātra izrāžu un koncertu izrādīšanai, par 33% pieauguši ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un par 50% palielinājies no fondiem un sponsoriem piesaistīto līdzekļu apjoms. Turpināt lasīšanu “Izstrādāta kultūras centru darbības attīstības programma” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras mantojums

Oleru muiža: kā apsaimniekot kultūrvēsturisku pieminekli?

Oleru muiža, kas atrodas Jeru pagastā Valmieras rajonā, ir viens no veiksmīgajiem piemēriem, kā privātīpašnieki spēj apsaimniekot kultūrvēsturisku mantojumu.

Oleru muižā regulāri notiek mākslas un kultūras pasākumi – koncerti, vasaras nometnes, Lieldienu, Ziemassvētku pasākumi, festivāls “Vidzemes vasaras mūzika”.  Muižas darbnīcās darbojas uzņēmums «Zaļās pēdas», kura pamatnodarbe ir mēbeļu izgatavošana. Bet galdniecības iemaņas, kas nepieciešamas mūzikas instrumentu veidošanai, ļauj arī rīkot seminārus, kuros amatniekiem bez speciālas izglītības ir iespēja pašiem pagatavot savu mūzikas instrumentu.

2008-2009.gadā biedrība „Oleru muiža” realizē projektu „Saprast koka namu”, kura mērķis ir veidot sabiedrības sapratni un interesi par koka arhitektūru un tās vietu kultūrvēsturiskajā mantojumā. Projekta ietvaros tiek sniegta informācija vietējai sabiedrībai par koka arhitektūras saglabāšanu semināros un apmācību nodarbībās restauratoriem un būvgaldniekiem, tiek restaurēta Oleru muižas Kungu ēkas koka veranda, kur izvietosies “Tradicionālās vēsturiskās būvniecības informācijas punkts”, tiek apzinātas nevalstiskās organizāciju iespējas iesaistītas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. Turpināt lasīšanu “Oleru muiža: kā apsaimniekot kultūrvēsturisku pieminekli?” →

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūrpolitika

Viedoklis: klupšanas akmeņi Latvijas kultūrpolitikā

Turpinām diskusiju par kultūrpolitikas attīstību un prioritātēm. Publicējam Mag. artis Ievas Kļenovskas (Maģistra darba tēma: „Latvijas un sešu Eiropas valstu kultūrpolitikas pamatprincipu salīdzinājums” 2002; Latvijas Kultūras akadēmija, studiju kursa „Kultūrpolitika Eiropā” pasniedzēja, 2003 – 2005) viedokli.

Latvijas valsts kultūrpolitikas plānošanai kopš sākta gala traucē daži būtiski klupšanas akmeņi, kurus pārvarot, iespējams, būtu vieglāk gan noteikt kultūras nozares prioritātes, gan arī veidot valsts kultūrpolitiku kopumā. Turpināt lasīšanu “Viedoklis: klupšanas akmeņi Latvijas kultūrpolitikā” →

Culturelab Kultūra un ekonomika, Radošās industrijas

Forums par radošo Eiropu

Interneta pārraidē iespējams noskatīties nozīmīgu notikumu Čehijas ES prezidentūras ietvaros – “Forum for Creative Europe”, kas notiks 2009.gada 26.-27.martā un tiks translēts http://www.forumforcreativeeurope.cz/cs/.

Konferences daļā par radošajām industrijām un radošo ekonomiku uzstāsies vieni no šīs jomas nozīmīgākajiem pētniekiem – Džons Haukins (John Howkins) un Ričards Florida (Richard Florida). Interesantas uzstāšanās gaidāmas arī par tēmām “radošās pilsētas” un “radošums un izglītība”.

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika

Valsts kontrole norāda uz nepilnībām teātru darbībā

Valsts kontrole (VK) veikusi pārbaudi vairākos valsts finansētos teātros, izvērtējot atalgojuma sistēmu teātru aktieriem un darbiniekiem. Ziņojumā Valsts kontrole sniegusi ne tikai atzinumu par nepilnībām atalgojuma sistēmā, norādot neskaidrības piemaksu un prēmiju noteikšanā, un, vai to izmaksa veikta no pašu ieņēmumiem, bet arī atzīmējusi vairākas būtiskas problēmas attiecībās starp Kultūras ministriju un valsts teātriem. Balstoties uz VK izteiktajiem ierosinājumiem, vajadzētu aizsākt diskusiju gan par skaidru kritēriju izvirzīšanu valsts dotācijas saņemšanai, gan izvērtēt repertuāra teātra modeļa efektivitāti, gan analizēt, vai vismaz atsevišķu funkciju veikšanu nevajag deleģēt privātajam sektoram (t.s. neatkarīgajiem teātriem). Turpināt lasīšanu “Valsts kontrole norāda uz nepilnībām teātru darbībā” →