Rīga un Ventspils ir apstiprinājušas pašvaldības budžetus 2009. gadam. Ventspils pilsēta plāno 2009. gadā pabeigt vairākus vērienīgus kultūras objektus, savukārt Rīgā ir apdraudēta Rīgas Kultūras aģentūras turpmākā darbība. Turpināt lasīšanu “Rīga un Ventspils apstiprina budžetus”
Valsts finansējums kultūrai 2009. gadā
2009. gada budžeta veidošanas procesā kultūras budžets tika samazināts trīs posmos, gala rezultātā paredzot Kultūras ministrijai (KM) samazināt 2009. gadā plānotos valsts budžeta izdevumus par 11.1 miljonu latu, tajā skaitā – atlīdzībai (visai nozarei) paredzētos izdevumus par 15% jeb 5 miljoniem latu.
Tomēr, salīdzinot ar 2008. gadu, budžets kultūrai 2009. gadā ir pat nedaudz pieaudzis (par 1.4 miljoniem latu), jo budžetā ir ietverts finansējuma palielinājums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai (no 6.9 miljoniem Ls 2008. gadā uz 23.8 miljoniem Ls 2009. gadā).
Bet faktiski visās KM programmās un apakšprogrammās ir veikts izdevumu samazinājums, ievērojot pamatprincipu – lai esošajā finansiālajā situācijā tiktu saglabāta visu KM programmu un apakšprogrammu darbība; finansējums nav paredzēts jaunām politikas iniciatīvām, informē KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule. Piemēram, salīdzinot ar 2008. gadu, programma “Kultūras mantojums” (muzeji, bibliotēkas, arhīvi) ir samazināta par 30.6%, bet programma “Profesionālā māksla” (teātri, opera, filmu nozare) par 22.7%.
Nozīmīgi samazināts arī Valsts Kultūrkapitāla fonda budžets – par 39.3%. Pieskaitot valdības noteiktos 10% līdzekļu, kas ir jātur rezervē, reāli VKKF šogad var operēt tikai ar pusi no pagājušā gada summas. Turpināt lasīšanu “Valsts finansējums kultūrai 2009. gadā”
Veicina lielu starptautisko izstāžu norisi Latvijā
Ministru kabinets atkārtoti izskatīja koncepciju par kārtību, kādā akreditētie muzeji var saņemt valsts garantētu atlīdzību par iespējamiem zaudējumiem, rīkojot starptautiskas izstādes Latvijā, un no Muzeju valsts pārvaldes piedāvātajiem risinājumiem izvēlējās papildus finansējuma piešķiršanu apdrošināšanas izdevumiem.
Lielākā daļa Eiropas valstu ir pieņēmušas valsts garantiju sistēmu (state indemnity system), kas atvieglo lielu starptautisku izstāžu rīkošanu citās valstīs un veicina sadarbību starp Eiropas muzejiem. Tā ir kārtība, kas paredz valsts saistības izmaksāt kompensācijas kultūrvēsturisko objektu patapinātājam šī objekta bojājumu vai zuduma gadījumā.
Arī Muzeju valsts pārvalde bija izstrādājusi koncepciju, kas paredzēja Latvijai pievienoties šai sistēmai, tomēr Ministru kabinets apstiprināja citu piedāvāto risinājumu – segt komerciālās apdrošināšanas izdevumus. Tādejādi risks, ko uzņemas valdība, ir mazāks (risku uzņemas apdrošinātājs), kā arī netiek papildus finansēts ekspertu darbs, kas būtu nepieciešams cita veida risinājumiem. Muzeju valsts pārvaldes aplēses liecina, ka Latvijas muzejos gadā vidēji tiek eksponētas piecas augstvērtīgas starptautiskās izstādes. Turpināt lasīšanu “Veicina lielu starptautisko izstāžu norisi Latvijā”
Kultūras un tūrisma attīstībai pilsētās – 10,5 miljoni latu
Eiropas Reģionālā attīstības fonda projektu konkursa pirmajā atlases kārtā tika iesniegti 23 projektu pieteikumi no visām 16 uzaicinātajām pilsētām par kopējo summu 62,2 miljoni latu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) atbalstīja 19 projektus par kopējo summu 53,7 miljoni latu.
Lielākais atbalsts paredzēts ielu rekonstrukcijai (39 milj. Ls). Savukārt pašvaldību īpašumā esošu kultūras un tūrisma reģionālās un valsts nozīmes objektu rekonstrukcijai – vairāk nekā 10,5 miljoni Ls (10 616 875 Ls), bet bērnu un jauniešu izglītības un brīvā laika pavadīšanas infrastruktūras attīstībai – 4 miljoni lati.
Piesaistot ES atbalstu, pilsētām tiek dota iespēja piedāvāt inovatīvus risinājumus to konkurētspējas un izaugsmes sekmēšanai, kā arī pašām izvēlēties projektus, kas būtu nozīmīgi pilsētu attīstībai. Kopumā pilsētām šajā projektu konkursā ir pieejami 209,2 miljoni latu, tai skaitā, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 177,8 miljonu latu apmērā un nacionālais publiskais finansējums 31,4 miljonu latu apmērā.
Vācu autori un izdevēji pret “Google grāmatu meklēšanu”
Vācijas rakstnieku asociācija, Vācijas literāro kolekciju biedrība un Vācijas autoru un izdevēju asociācija plāno vērsties tiesā pret “Google Book Search” – Grāmatu meklēšanas programmu. Kopš 2004. gada “Google” ir ievadījis datubāzē ap 7 miljoniem grāmatu no Amerikas bibliotēkām bez autoru piekrišanas. “Google” plāno šīs digitālās kopijas piedāvāt internetā par maksu, fragmenti pieejami par brīvu jau pašlaik. Turpināt lasīšanu “Vācu autori un izdevēji pret “Google grāmatu meklēšanu””
Krīze – iespēja vai drauds?
Nepieciešamība samazināt valsts pārvaldes izdevumus liek visām valsts un pašvaldību struktūrām pārskatīt līdzšinējo darbību. Krīze ir iespēja mainīt katras (arī kultūras) organizācijas struktūru, lai labāk sasniegtu mērķus. Tomēr to izmanto reti kurš. Lielākoties pašvaldību un valsts kultūras iestādēs algas tiek samazinātas visiem solidāri, tiek ņemti bezalgas atvaļinājumi, samazinātas darbības programmas un pasākumu plāni, bet nedaudzie mēģinājumi mainīt struktūru vai to “optimizēt” saskaras ar protestiem. Viens no piemēriem – Cēsu pilsētas mēģinājums pārtraukt finansiālu atbalstu četriem pašdarbības kolektīvu vadītājiem. Turpināt lasīšanu “Krīze – iespēja vai drauds?”
CultureLab 