Biedrības „Laiks kultūrai” atklātā vēstule kultūras ministram

Latvijas nacionālas nozīmes kultūras institūciju vadītāji, apzinoties, ka Latvijas ilgtermiņa pastāvēšanas nozīmīgākie balsti ir valoda, zeme ar tās bagātībām, pozitīvi noskaņots, radošs cilvēks un kultūra, ir apvienojušies un 2010.gada 9. jūnijā ir nodibinājuši biedrību “Laiks kultūrai” (Biedrība). Par Biedrības mērķiem izvirzot: 1) iestāties par Latviju kā kultūras nācijas valsti, panākt, ka kultūra tiek definēta par vienu no valsts attīstības prioritātēm; 2)vienoties kopīgā rīcībā, lai Latvijas valsts attīstībā kultūra, atbilstoši starptautiskajām konvencijām un Eiropā atzītai praksei, iegūst savu izšķirošo lomu cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā. Mērķu īstenošanai izvirzot šādus uzdevumus: saglabāt un nosargāt Latvijas kultūras unikālo raksturu un fenomenu, nostiprināt kultūras nozīmi indivīda izaugsmē, valsts un ekonomikas attīstībā; veicināt kultūras lomas komunikāciju un panākt, lai kultūras nozari respektē, pieņemot lēmumus par valsts attīstību; apvienot un koordinēt nacionālu kultūras institūciju vadītāju sadarbību, kā arī veicināt kultūras nozares līdzdalību saimnieciskajā un sociālajā dzīvē; veidot dialogu ar kultūras atbalstam nozīmīgām interešu grupām (sociālajiem partneriem, uzņēmējiem, politiķiem, nevalstisko sektoru u.c.); piedalīties kultūras nozares funkciju izvērtēšanā un sniegt priekšlikumus nozares attīstībai.

Analizējot divu gadu laikā notikušās pārmaiņas, secinām, ka 2010. gadā salīdzinot ar 2008. gadu kopīgie valsts konsolidētā budžeta izdevumi samazinājušies par 16,5 %, savukārt kultūrai atvēlētie līdzekļi samazināti par 42,5 %, kas veido dramatisku kritumu no kopīgiem valsts konsolidētā budžeta izdevumiem. Iepazīstoties ar nacionālas nozīmes kultūras institūciju budžetiem, konstatējams, ka bieži vien finanšu samazinājums ir lielāks par 50 %. Turpināt lasīšanu “Biedrības „Laiks kultūrai” atklātā vēstule kultūras ministram”

Latvijas iedzīvotāji kultūras iestādes un pasākumus apmeklē retāk nekā pirms gada

Lai noskaidrotu, kā mainījušies Latvijas iedzīvotāju dažādu kultūras iestāžu un pasākumu apmeklēšanas paradumi pēdējā gada laikā, pētījumu centrs SKDS aprīlī veica Latvijas iedzīvotāju aptauju.

Aptaujas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem dažādu kultūras pasākumu un iestāžu apmeklēšana ir nozīmīga. Kopumā 87,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem mēdz apmeklēt kādu no kultūras institūcijām vai pasākumiem. Saskaņā ar aptaujas datiem kinoteātri, teātri un koncertzāles ir apmeklētākās kultūras iestādes. Kinoteātrus un teātrus kopumā apmeklē 60% iedzīvotāju, bet koncertzāles – 59%. Nedaudz retāk iedzīvotāji apmeklē muzejus (57%), galerijas vai izstāžu zāles (52%) un bibliotēkas (49%). Savukārt salīdzinoši mazāka Latvijas iedzīvotāju daļa mēdz apmeklēt operas un baleta izrādes (attiecīgi 27% un 24%). Vienīgā iestāde, kura varētu nebūt būtiski zaudējusi savu popularitāti, ir bibliotēkas: attiecīgi 20% iedzīvotāju apgalvo, ka pēdējā gada laikā apmeklē tās retāk, bet 21% – ka biežāk. Turpināt lasīšanu “Latvijas iedzīvotāji kultūras iestādes un pasākumus apmeklē retāk nekā pirms gada”

Apstiprināta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam

Saeima apstiprinājusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) un ekspertu grupas profesora Roberta Ķīļa vadībā izstrādāto Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam jeb Latvija2030. Stratēģija nav ieguvusi likuma spēku, kā tas sākotnēji tika paredzēts, tomēr tā ir hierarhiski augstākais valsts ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments, kas ietver valsts ilgtspējīgas attīstības vadlīnijas un telpisko perspektīvu. Apstiprinātā Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam pieejama www.latvija2030.lv. Turpināt lasīšanu “Apstiprināta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam”

Kultūras norises bijušās VEF rūpnīcas teritorijā

Biedrība „TotalDOBŽE” un VEF teritorijā rezidējošie mākslinieki radošajām aktivitātēm ir atvēruši vēl vienu bijušās rūpnīcas korpusu un, topošā Mākslas centra programmas ietvaros, aicina uz regulāriem mākslas un kultūras pasākumiem. Mākslas centrs, pēc pirmajiem telpu sagatavošanas darbiem, uzsāk nākamo – eksperimentālo fāzi, kuras laikā, līdz nākamā gada janvāra vidum, tiks meklēts ideālais telpu izmantošanas modelis, izmēģinot dažādus radošās darbības veidus un īstenojot dažādas mākslas prakses formas – sākot no izstādēm, koncertiem un performancēm, beidzot ar lekcijām, simpozijiem un starptautiskām rezidencēm. Šī darbības posma eksperimentālais raksturs paredz gan ilgtermiņa projektu realizāciju, gan spontānas aktivitātes, kuru organizēšanā tiks iesaistīti gan vietējie, gan arī ārpus VEF strādājošie mākslinieki un kuratori. Mākslas centrs galvenokārt kalpos kā telpas radošajam procesam, vienlaicīgi piedāvājot arī eksponēšanas vietu jaunatklātā korpusa izstāžu zālē un citviet VEF teritorijā.

Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas budžets varētu pārsniegt 10 miljonus

Rīgas kā 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas budžets varētu pārsniegt desmit miljonus latu, informē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Eiropas kultūras galvaspilsētas direkcijas vadītāja Diāna Čivle.

Portāls Delfi raksta, ka pie vispesimistiskākā scenārija 2014.gadā apjomīgās kultūras programmas veidošanai plānots izlietot desmit miljonus latu, un šie līdzekļi tiktu piesaistīti no dažādiem avotiem – pilsētas budžeta, valsts budžeta, sadarbības partneriem, sponsoriem, uzņēmējiem, kultūras projektu ieņēmumiem, Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem. Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas veidošanai no ES tiks saņemts 1,5 miljonu eiro (1,05 miljonu latu) liels grants. Pie optimistiskākā scenārija kultūras pasākumu budžets varētu būt daudz lielāks, pieļāva direkcijas vadītāja.

Diāna Čivle informēja, ka līdz oktobra beigām var iesniegt kultūras projektus. Tādēļ pasākumu kopējais apjoms būšot redzams tikai nākamgad. Turpināt lasīšanu “Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas budžets varētu pārsniegt 10 miljonus”

Kādas sekas būs Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecības apturēšanai?

Ja Latvijas valsts nepiedalīsies Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) celtniecībā, kā tas bija lemts iepriekš, projekta realizētājs “Jaunās Rīgas attīstība” (JRA) var valsti iesūdzēt tiesā, Kultūras ministrija 2010.gada 18.maijā informēja valdību – raksta portāls “Delfi”.

Kultūras ministrs Ints Dālderis informēja, ka aģentūra “Jaunie Trīs brāļi”, kas tagad jau ir likvidēta, savulaik bija noslēgusi līgumu ar JRA par muzeja celtniecību. Tas paredz, ka abas puses iegulda savu daļu muzeja projektā. Taču, tā kā valsts krīzes dēļ LLMM projekta īstenošanu pagaidām atlikusi uz trīs gadiem, pastāv risks, ka JRA var iesūdzēt valsti tiesā. Turpināt lasīšanu “Kādas sekas būs Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecības apturēšanai?”