Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Kultūras institūciju pārstāvji dibinās apvienību

Vadošie Latvijas nacionālās nozīmes kultūras institūciju vadītāji izlēmuši dibināt nacionālo institūciju vadītāju apvienību, lai turpmāk sadarbotos kultūras vērtību izpratnes veicināšanai un akcentēšanai. Apvienība plāno turpmāk aktīvi apmainīties ar informāciju un plānot kopīgus pasākumus kultūras jomas stiprināšanai.

Kultūras ministrs Ints Dālderis ticies ar šīs iniciatīvas pārstāvjiem – vadošo Latvijas nacionālās nozīmes kultūras institūciju vadītājiem Juri Dambi, Evitu Sniedzi, Edgaru Vērpi, Alekseju Naumovu, Imantu Lancmani, Māru Lāci un Andri Vilku, lai apspriestu aktuālos jautājumus.

Kā būtiskākais jautājums tika minēts plānotās prioritātes un finansējums nozarei nākamā gada budžetā. Ņemot vērā šā gada ievērojami samazināto finansējumu, institūciju vadītāji apņēmās aktīvi iesaistīties sarunās par nākamā gada budžeta veidošanu, lai nepieļautu tā samazināšanu nākamgad. Turpināt lasīšanu “Kultūras institūciju pārstāvji dibinās apvienību” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūras līdzdalība

Latvijas kultūras projekti aktīvi piesakās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā „Kultūra”

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma „Kultūra” tika izveidota 2009.gadā, un to administrē Ziemeļvalstu Kultūras punkts Somijā. Programma „Kultūra” atbalsta mākslinieku rezidences, ilgtermiņa un īstermiņa sadarbības tīklu izveidi, profesionālu mākslinieku un kultūras darbinieku mobilitāti visās mākslas nozarēs. Tās mērķis ir izveidot pamatu inovatīvai, dinamiskai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslas un kultūras dzīvei.  Programmu kopīgi finansē Ziemeļvalstis un Baltijas valstis.

Kopumā Latvija no līdzdalības Baltijas un Ziemeļvalstu mobilitātes programmā „Kultūra” tās pirmajā darbības gadā ir saņēmusi 243 357 EUR jeb vairāk kā 170 000 LVL. Baltijas valstis piedalās arī šīs programmas finansēšanā, lai gan to ieguldījums ir salīdzinoši neliels – tas veido tikai 5,1% no kopējā programmas budžeta. LR Kultūras ministrija 2009.gadā šajā programmā ir ieguldījusi 16 025 LVL (22 893 EUR), kas ir apmēram 10 reizes mazāk nekā ir bijusi šīs programmas atdeve 2009.gadā Latvijas kultūras projektiem. Turpināt lasīšanu “Latvijas kultūras projekti aktīvi piesakās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā „Kultūra”” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūras līdzdalība, Kultūras mantojums

Pauž bažas par Dziesmu svētku norisi

Dziesmu svētku biedrības, kuru pērnā gada oktobrī dibināja 26 dažādu paaudžu virsdiriģenti, deju virsvadītāji, pūtēju orķestru diriģenti un kultūras darbinieki, kopsapulcē paustas bažas par turpmāko Dziesmu svētku norisi, – raksta laikraksts „Diena”. Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētāja Antra Purviņa aģentūrai LETA sacīja, ka biedrība vēlas sabiedrībā aktualizēt problēmas, kas saistītas ar Dziesmu svētku norisi. “Valsts ir noņēmusi no sevis atbildību un novēlusi to uz pašvaldību pleciem,” viņa raksturoja pašreizējo situāciju. “Risinājumu mēs neredzam,” atzina Purviņa, minot, ka vienīgā iespēja ir atgriezt atpakaļ bijušo kārtību, kuru sagrāvuši Saeimas pieņemtie grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā, kas paredz ikgadējās valsts mērķdotācijas likvidēšanu līdz 2012.gadam.

Savukārt Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule komentē, ka KM nevar piekrist šim viedoklim: „Valsts uzdevums ir atbalstīt Dziesmu un deju svētku tradīciju. Līdz šim un arī turpmāk tas tiks īstenots, koordinējot svētku sagatavošanu un nodrošinot kārtējo svētku norisi, kā arī sniedzot  metodisko atbalstu amatiermākslas kolektīvu vadītājiem un sekmējot viņu profesionālās meistarības izaugsmi. Jārēķinās, ka nākamie Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki top ekonomiskās krīzes apstākļos ar ievērojami samazinātiem valsts budžeta  līdzekļiem. Kultūras ministrija piekrīt, ka 2009.gada 9.jūnija Ministru kabineta sēdē pieņemtais lēmums, balstoties uz Finanšu ministrijas priekšlikumiem par valsts budžeta izdevumu samazinājumu, t.sk. neparedzot valsts budžeta finansējumu mērķdotācijai pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju atalgojumam, ir zaudējums, kas līdz šim bija nozīmīgs atbalsts pašvaldībām. Kultūras ministrijas priekšlikums atjaunot mērķdotāciju  2010.gada budžetā tika noraidīts.”

Pirms kāda laika intervijā laikrakstam „Diena” Latvijas koncertu direktors Guntars Ķirsis pauda viedokli, ka Dziesmu svētku tradīcijas ilgtspēja atkarīga ne no valsts dotācijas diriģentiem, bet no dziedātāju vēlmes: „Kamēr valsts maksā kolektīvu vadītājiem, process ir izkropļots, šķietamā masveidība tiek panākta ar vadītāju vēlmi veidot aizvien jaunus kolektīvus. Tas ir pilnīgi saprotami no individuālā biznesa viedokļa, bet kāds tam sakars ar Dziesmu svētkiem? Valsts uzdevums būtu pateikt: Dziesmu svētki ir reizi piecos gados. Mēs nodrošināsim atbalstu sagatavošanas procesam. Jūs gaida Rīgā uz Dziesmu svētkiem. Un tad Zilupē vai Varakļānos cilvēki pulcējas kopā: mēs gribam dziedāt un nokļūt uz Dziesmu svētkiem!” Turpināt lasīšanu “Pauž bažas par Dziesmu svētku norisi” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūrpolitika, Notikumi LV, Pētījumi

“Latvija 2030” papildinātā redakcija iekļauj sadaļu par kultūras telpas attīstību

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai “Latvija 2030” ir izstrādāts jauns redakcijas variants, kas ir būtiski papildināts pēc dokumenta 1.redakcijas sabiedriskās apspriešanas.

Stratēģijas uzdevums ir iezīmēt valsts attīstības vadlīnijas un telpisko perspektīvu laika periodam līdz 2030. gadam. Jaunajā redakcijā kā viens no mērķiem ir izvirzīta nepieciešamība saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi.

“Latvijas ilgspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam” Saeima varētu pieņemt kā likumu ar pielikumiem, pirms tam rīkojot plašas debates Saeimas komisiju paplašinātajās sēdēs.Tradicionāli šādos gadījumos dokuments tiek atbalstīts ar Saeimas lēmumu, bet, kā laikrakstam “Diena” sacīja apakškomisijas priekšsēdis Māris Kučinskis (TP), šādus dokumentus pēc pieņemšanas ātri aizmirst. Likums ir juridiski saistošs normatīvais akts. Atbildīgā par likumprojekta izstrādi būtu Izglītības un zinātnes komisija, kuras paspārnē darbojas minētā apakškomisija. Tā arī apkopotu visu pārējo komisiju iesniegtos priekšlikumus.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets

Rīgas dome sadala naudu pasākumiem

Laikraksts “Diena” raksta, ka Baltās nakts budžets šogad būs 45 000 latu 90 000 latu vietā pagājušajā gadā. Rīgas svētkiem piešķirtās naudas apjoms samazinājies no 90 000 latiem līdz 68 000 latu. No 90 000 uz 70 000 latu krities finansējums gaismas festivālam Staro Rīga.

Kopumā kultūras pasākumiem dome piešķīrusi 498 054 latu. Šī gada prioritāte būs, piemēram, 4.maija pasākumi, kam piešķirti 49 000 latu. Atvēlētā summa palielināta arī Mātes dienas un Ģimenes dienas koncertam – 9.maijā. J.Šmits komitejas sēdē izvirzīja priekšlikumu pēdējam pasākumam novirzīt naudu no programmas “Bluķa vakars Vecrīgā”, taču tāds pasākums Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sagatavotajā kultūras kalendārā šogad vispār nav paredzēts. Tā vietā ir atvēlēti 1000 latu ziemas saulgriežu sarīkojumu organizēšanai decembrī.

Ja izrādīsies, ka nauda laikmetīgās mākslas festivāla, Baltā nakts var nepietikt, tad pašvaldība domās, kur to rast, taču pagaidām Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājai Eiženijai Aldermanei (LPP/LC) neesot pamata domāt, ka līdzekļu apcirpšana uz pusi būtiski pasliktinās festivāla kvalitāti. Salīdzinot ar citiem lielākajiem kultūras notikumiem pilsētā, šim festivālam šogad atņemts visvairāk naudas.

Jau iepriekš kritiskus vārdus taupīšanai uz laikmetīgās mākslas rēķina veltījuši vairāki mākslinieki. “Acīmredzot laikmetīgo mākslu nesaprot,” Dienai sacījis Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) ģenerālsekretārs Haralds Matulis.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras infrastruktūra

Rīgas Mākslas telpai meklēs radošo direktoru

Lai arī pērnā gada nogalē steidzami tika izsludināts konkurss, lai nomā nodotu izstāžu zāli „Rīgas Mākslas telpa” un kinoteātri „Rīga”, laikraksts „Neatkarīgā Rīta Avīze” raksta, ka pašvaldības SIA „Rīgas nami” valdes priekšsēdētājs Andris Lācis informējis Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputātus, ka tie tiks nevis nodoti nomā kādam vienam uzņēmumam, bet sadarbosies ar visiem, kas kaut ko interesantu piedāvās. Lācis norādījis, ka izstāžu zālei tiks meklēts radošais direktors un šim nolūkam izsludinās konkursu.

Iepriekš rīkotā konkursa kontekstā izskanējušas kultūras profesionāļu bažas, ka „Rīgas nami” turpmāko darbību vēlēsies īstenot, pieprasot šo iestāžu darbību ar peļņu. Rīgas domes un „Rīgas Nami” amatpersonas solīja saglabāt gan kultūras funkciju, gan atstāt spēkā noslēgtos līgumus par izstādēm un filmu demonstrēšanu. Turpināt lasīšanu “Rīgas Mākslas telpai meklēs radošo direktoru” →