Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Radošās industrijas

Pārmaiņas kultūras periodikas jomā

Krasi samazinātā valsts finansējuma dēļ šogad vismaz uz laiku pārtraukuši iznākt vairāki kultūras periodikas izdevumi, jo to veidotāji vai nu nav ieguvuši Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējumu, vai arī nebija pieteikušies 2010. gada pēdējam konkursam, raksta “Latvijas Avīze” publikācijā “Kultūrizdevumu jomā vajadzīga skaidra un vienota koncepcija”.

Zemas tirāžas un augstas izmaksas, kā arī žanriskā sadrumstalotība ir daži no iemesliem, kamdēļ ekonomiskās krīzes apstākļos daudziem kultūrizdevumiem nākas pārdomāt turpmāko stratēģiju. Lielākā daļa kultūrizdevumu bija atkarīgi no VKFF finansējuma. Kā zināms, pēdējos gados fonda finansējums ir krasi samazinājies – 2010.gadā par 72%, salīdzinot ar 2008.gadu.

Šogad pārtraukuši iznākt filozofijas žurnāls “Kentaurs”, kultūras nedēļas laikraksts “Kultūras Forums”, kuru izdevēji nepieteicās VKKF pēdējam konkursam, arī žurnāls “Karogs”, kura izdevēji pieteicās, bet finansējumu nesaņēma. Žurnālu “Foto Kvartāls” līdzšinējais izdevējs “Neputns” vairs neizdos, drukātā žurnāla vietā turpmāk būs raksti interneta portālā FK, un tā redaktors būs Arnis Balčus. Citi žurnālu izdevēji ir kritiski par iespējām pāriet uz interneta versijām.

Ir samazinājies kultūras pielikumu apjoms vai arī tie pavisam vairs neiznākt pie nacionālajiem laikrakstiem. Toties reģionālais laikraksts “Kurzemes Vārds” ar VKKF un Liepājas Kultūras pārvaldes atbalstu ikmēneša kultūras pielikumu “Kultūras Pulss” izdod krāsainu un biezāku nekā iepriekš.

Pagājušā gadā sāka iznākt jauns literārais žurnāls “Latvju Teksti”, kura redaktors literāts Guntars Godiņš saka, ka šis žurnāls būs mazliet “brīvāks” nekā “Karogs”. 2011. gadā turpina iznākt “Teātra Vēstnesis”, kas teātra jaunumus publicē arī interneta vietnē. Aktīvi darbojas portāls Teritorija, kas publicē ziņas, pētījums, recenzijas un citus rakstus par Latvijas un ārvalstu skatuves mākslas procesu analīzi starpdisciplinārā kontekstā.

Krīzi piedzīvo ne tikai kultūras izdevumi, bet arī pārējie preses izdevumi. Ja 2005. gada rudenī 43% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā lasīja dienas laikrakstus, tad 2010.gada rudenī – tikai 26% (TNS Latvia). Samazinās ieņēmumi no reklāmām (visiem medijiem 2009.gadā reklāmas ieņēmumi samazinājušies par 46%, salīdzinot ar 2008.gadu, savukārt laikrakstiem – par 57%, avots: Latvijas Reklāmas asociācija). Turklāt katru gadu arvien vairāk pieaug interneta lietotāju skaits. Tāpat arī PVN paaugstināšana preses izdevumiem no 5% līdz 12% palielināja periodisko izdevumu izmaksas.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūras infrastruktūra, Kultūrpolitika

Rīgas dome un Kultūras ministrija diskutē par atbildības jomām

Pēdējās nedēļas laikā publiskajā telpā ir raisījušās vairākas diskusijas starp kultūras ministri Sarmīti Ēlerti un Rīgas mēru Nilu Ušakovu.

Vispirms pretrunīgi viedokļi izskanēja par nepieciešamo finansiālo atbalstu VEF kultūras pils un kultūras nama “Ziemļblāzma” rekonstrukcijai. Pašvaldība bija iesniegusi Kultūras ministrijā (KM) projektu, pretendējot uz ES fondu finansējumu, tomēr finansējumu nepiešķīra. Kultūras ministre norāda, ka projekta pieteikums bija sagatavots tā, ka tam nebija iespējams kvalificēties konkursam. Abi projekti ir noraidīti viena un tā paša iemesla dēļ, proti, nav izpildīta prasība iesniegt spēkā esošu kultūras nama darbības stratēģiju vismaz pieciem turpmākajiem gadiem pēc projekta īstenošanas pabeigšanas. Savukārt Rīgas mērs uzskata, ka Kultūras ministrijas lēmums neatbalstīt Rīgas Domes (RD) iniciēto VEF kultūras pils un kultūras nama “Ziemeļblāzma” rekonstrukciju bija politisks lēmums, jo valdība un RD viena otrai atrodas opozīcijā.

“Ziemeļblāzmas” projekta kopējās izmaksas ir 9,6 miljoni latu, un RD no 2011. gada budžeta projektam ir piešķīrusi 2,8 miljonus latu. Nauda projektam no pašvaldības budžeta tiks veltīta arī nākamos gadus un projekts tiks īstenots ar vai bez KM līdzdalības, uzsver N. Ušakovs.

Otrs domstarpību cēlonis bija atalgojums mūzikas un mākslas skolu pedagogiem skolās, kas ir pašvaldības pārziņā. Lai arī citās Eiropas valstīs kultūrizglītības skolas tiek uzskatītas par interešu izglītību, kas pamatā būtu pašvaldības un vecāku kompetencē, tomēr Latvijā, turpinot iepriekšējo gadu tradīcijas, lielu atbildības slogu uzņemas Kultūras ministrija – tās pārraudzībā joprojām ir liels skaits kultūrizglītības skolu, turklāt papildus tiek finansēts arī pedagogu atalgojums pašvaldību skolās. Tā kā KM ir uzsākusi reformas, kas šo jomu mēģina sakārtot, arī pašvaldību mērķdotācijas pedagogu atalgojumam ir piešķirtas saskaņā ar reformu plānu.

Kopumā Kultūras ministrijas dotācijas pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksai pēdējos gados ir būtiski samazinātas – 2011.gadā par apmēram 50%, salīdzinot ar 2008.gadu.

Rīgas Dome pārmet, ka Kultūras ministrija, iejaucoties mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojuma sadalē, spiedusi pašvaldību pārkāpt Izglītības likumu, kurā noteikta pašvaldības dibināto izglītības iestāžu un tās vadītāju kompetence. Kultūras ministrija pārmetumus noraida. Turpināt lasīšanu “Rīgas dome un Kultūras ministrija diskutē par atbildības jomām” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika, Radošās industrijas

Valsts teātriem un koncertorganizācijām palielina finansējumu

Teātru nozare aizvadītajos divos gados piedzīvoja būtisku finansējuma kritumu. Finansējuma samazinājums teātru darbībai 2010.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu bija 55%. Dotācijas apjomu saskaņā ar Kultūras ministrijas apstiprināto kārtību ietekmē teātru iepriekšējā gada rezultatīvie rādītāji, kas kopumā esot uzlabojušies – audzis izrāžu skaits, skatītāju skaits, jauniestudējumu skaits un to kvalitāte. Visiem teātriem 2011.gadā finansējums nedaudz tiks palielināts.

Savukārt mūzikas nozarē finansējuma kritums 2010.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu bija 43%. 2011.gadā lielākajai daļai mūziķu kolektīvu valsts finansējums nemainās, Liepājas Simfoniskajam orķestrim – palielinās.

Lielākais valsts atbalsta pieaugums šogad sagaidāms Dailes teātrī – no 636 628 latiem pērn līdz 788 351 latiem šogad. Savukārt lielākais valsts līdzekļu apjoms šogad tiks Nacionālajam teātrim, atbalsts kuram palielināsies no 732 880 latiem pērn līdz 805 902 latiem šogad.

Jaunais Rīgas teātris, kas pērn no valsts saņēma 499 595 latus, šogad saņems 563 700 latu, atbalsts Valmieras Drāmas teātrim audzis no 420 106 latiem pērn līdz 450 586 latiem šogad, Latvijas Leļļu teātrim – no 387 777 latiem pērn līdz 400 939 latiem šogad, bet Rīgas Krievu teātrim – no 313 751 lata pērn līdz 377 490 latiem šogad.

Vismazāko valsts atbalstu arī nākamgad saņems Daugavpils teātris, kas pērn no valsts budžeta saņēma 198 507 latu dotāciju, bet šogad tā būs 252 276 lati. Latvijā vēl darbojas Liepājas teātris, kuru uztur pašvaldība.

Vienlaikus Kultūras ministrija ir pieprasījusi palielināt viesizrāžu skaitu, lai teātra māksla būtu pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem. Nacionālajam un Dailes teātrim šogad klāt nāks pa vienai viesizrādei, Daugavpils teātrim – divas, savukārt Jaunajam Rīgas teātrim jāsniedz papildus četras viesizrādes, Latvijas Leļļu teātrim – sešas, Rīgas Krievu teātrim – desmit. Tikai Valmieras Drāmas teātrim KM pieprasīto viesizrāžu skaits ir par četrām mazāks nekā šogad – 24 viesizrāžu vietā 20.

2010.gads apliecinājis kritisku finansiālo stāvokli Daugavpils teātrī, savukārt citur teātru personāls strādājis ar pārslodzi, lai nodrošinātu maksimāli iespējamo izrāžu skaitu, skatītāju pieplūdumu un attiecīgi arī ieņēmumus, ar kuriem kompensēt dotācijas samazinājumu, norāda ministrija.

Finansējuma samazinājums iepriekšējos gados īpaši smagi skāra divus mūzikas kolektīvus – “Latvijas Koncertu” pārziņā esošo orķestri “Sinfonietta Rīga”, kuram 2010.gadā bija jāstrādā teju bez pūšamajiem instrumentiem, savukārt Liepājas Simfoniskajam orķestrim – ar kritiski minimālu mūziķu sastāvu.

Šogad finansējums, salīdzinot ar 2010.gadu, ir palielināts Liepājas Simfoniskajam orķestrim no 613 767 latiem pērn līdz 693 767 latiem šogad. Turpināt lasīšanu “Valsts teātriem un koncertorganizācijām palielina finansējumu” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Pētījumi

Latvijas pieteicēji saņem atbalstu no Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Kultūra”

Kopš 2009. gada Latvija līdz ar citām Baltijas valstīm ir kļuvusi par pilntiesīgu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Kultūra” dalībvalsti. Programmu kopīgi finansē Ziemeļvalstis un Baltijas valstis. Programma darbojas no 2009. līdz 2011. gadam, un to administrē Ziemeļvalstu Kultūras punkts Somijā.

2010. gadā Latvijas puse programmā iemaksāja 17 790 LVL, savukārt Latvijas projekti tika atbalstīti par gandrīz 10 reizes lielāku summu – par 169 092 LVL (jeb 241 560 EUR).

2010. gadā Latvijas pieteicēji ir saņēmuši atbalstu 24 stipendijām radošajiem braucieniem par kopējo summu 35 500 EUR, rezidenču atbalsta programmā atbalstu saņēma Ventspils Rakstnieku un tulkotāju māja (6500 EUR), īstermiņa sadarbības tīklu programmā atbalstīti pieci Latvijas projekti, kā arī vēl četri iesniedzēji līdzdarbojas citu iesniegtajos projektos (kopējais atbalsts 59 560 EUR), kā arī viens projekts, ko iesniedza Latvijas Jaunā teātra institūts, ir saņēmis finansējumu ilgtermiņa sadarbības tīklu programmā (140 000 EUR).

Turklāt Latvijas mākslas un kultūras organizācijas bija iesniegušas pieteikumus arī Mākslas un kultūras programmai, kurā Baltijas valstis nepiedalās ar līdzfinansējumu, un šīs programmas ietvaros tikuši atbalstīti vēl četri projekti no Latvijas par kopējo summu 53 252 EUR.

Turpināt lasīšanu “Latvijas pieteicēji saņem atbalstu no Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Kultūra”” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras infrastruktūra, Kultūras līdzdalība, Kultūras mantojums, Kultūrpolitika

Diskusija par jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas attīstības vīziju

Publiskajā telpā biežāk izskan sarunas par jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas finansējumu, celtniecības termiņiem, inženiertehniskiem risinājumiem u.c. Piedāvājām divus rakstus, kas pievēršas šīs jaunās būves “satura” jautājumiem.

Viens no rakstiem ir tapis jau pirms kāda laika – žurnālā “Rīgas Laiks” publicētais Viestura Celmiņa un Mārtiņa Vanaga raksts “Nacionālā bibliotēka Gaismas pilī”, kas izvirza vairākus konceptuālus jautājumus par bibliotēkas nākotni. Autori ieskicē trīs virzienus, kuros bibliotēkas attīstībai būtu jānotiek: jāattīsta izglītība un pētniecība, jākļūst par sabiedrisku centru un kultūras procesu veidotāju, kā arī jāpanāk, lai Latvijas Nacionālā bibliotēka vismaz kādā jomā būtu starptautiski nozīmīga un konkurētspējīga.

Otrs – Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības mājas lapā publicētā Ineses Zanderes saruna ar kultūras ministri Sarmīti Ēlerti. Intervijā tiek ieskicēta bibliotēkas nākotnes vīzija no tās veidotāju skatu punkta.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūrpolitika

Nākamās Eiropas kultūras galvaspilsētas

Tallinna un Turku aicina 2011.gadā
Ar Jaungada nakts koncertu un uguņošanu Tallinnā aizsāksies Eiropas kultūras galvaspilsētas 2011 pasākumi. Organizatoru devīze – labākie stāsti Eiropā 2011.gadā tiks stāstīti Tallinnā! Kultūras norisēm gada garumā var sekot pasākumu kalendārā, izvēloties sev interesējošās mākslas jomas.

Jāatgādina, ka igauņu zemē ar 1.janvāri kā norēķinu valūta kalpos eiro naudas zīmes. Tāpēc tiem, kam aizķērušās igauņu kronas, var ieteikt izmantot Tallinnas Universitātes Tehnoloģiju centra un Igaunijas Mediju Mākslinieku apvienības veidoto Svēto Eiro govi Tallinnas vecpilsētā, kas ļaus samainīt 1 kronu pret 1 eiro oficiālā maiņas kursa vietā (15.6466 kr :1 eur).

Pāris nedēļas vēlāk ar krāšņu gaismas un mūzikas brīvdabas izrādi pie Auras upes tiks uzsākta kultūras programma Turku – otrā 2011.gada Eiropas kultūras galvaspilsētā. Turpināt lasīšanu “Nākamās Eiropas kultūras galvaspilsētas” →