Nepieciešamība samazināt valsts pārvaldes izdevumus liek visām valsts un pašvaldību struktūrām pārskatīt līdzšinējo darbību. Krīze ir iespēja mainīt katras (arī kultūras) organizācijas struktūru, lai labāk sasniegtu mērķus. Tomēr to izmanto reti kurš. Lielākoties pašvaldību un valsts kultūras iestādēs algas tiek samazinātas visiem solidāri, tiek ņemti bezalgas atvaļinājumi, samazinātas darbības programmas un pasākumu plāni, bet nedaudzie mēģinājumi mainīt struktūru vai to “optimizēt” saskaras ar protestiem. Viens no piemēriem – Cēsu pilsētas mēģinājums pārtraukt finansiālu atbalstu četriem pašdarbības kolektīvu vadītājiem. Turpināt lasīšanu “Krīze – iespēja vai drauds?”
Pašvaldību tēriņi kultūrai 2009. gadā
Kultūra nav pašvaldību prioritāte 2009. gadā, liecina “Culturelab” apkopotā informācija par vairāku pilsētu kultūras budžetiem. Piemēram, Rēzeknes budžets kopumā sarūk par 24%, savukārt kultūrai, atpūtai un sportam atvēlētais finansējums ir par 43% mazāks nekā 2008. gadā. Cēsu pilsētas budžets samazināts par 28%, savukārt kultūrai, atpūtai un reliģijai – par 40%. No pieejamās informācijas par pilsētu budžetiem, Rēzeknei un Cēsīm ir krasākais līdzekļu samazinājums kultūrai. Valmiera kultūrai tērēs par 28.9% mazāk nekā pērn, Liepājas kultūras pārvaldes budžets samazināts par 21%. Vismazākais kopējais pašvaldības budžeta samazinājums ir Kuldīgā (8.5%) un Jūrmalā (14.3%). Rīgas pilsētas budžetu plānots apstiprināt tikai februāra beigās.
Tomēr pašvaldības atradušas iespēju atbalstīt vairākus rekonstrukciju projektus, kam piešķirts Eiropas fondu finansējums. Valmierā plānots turpināt realizēt gan Eiropas Komisijas atbalstītos projektus (Valmieras bibliotēkā), gan uzsākt Valmieras Novadpētniecības muzeja projektu „Vecpilsētas ainava pie Gaujas – Valmieras vēsturiskā centra revitalizācija”, pašvaldības līdzfinansējuma nodrošināšanai piesaistot kredīta līdzekļus 20 750 latu apmērā. Daugavpils pašvaldība nav pilnībā atteikusies ne no viena no sāktajiem projektiem. Daži no lielajiem projektiem ir saistīti ar kultūras infrastruktūras atjaunošanu – tāds ir arī Vienības nama rekonstrukcijas projekts. Cēsīs tiks veikta Kultūras centra rekonstrukcija.
Savukārt, Gulbenē plānota pilsētas kultūras centra renovācija. Kuldīgas Dome 2009. gadā plāno īstenot Latvijā unikālu ieceri – bijušo Kuldīgas sinagogas ēku kompleksu pārbūvēt par mūsdienīgu, plašai sabiedrībai pieejamu kultūras un informācija vietu – Kuldīgas novada Galveno bibliotēku. Projektu domā īstenot līdz 2010. gada beigām.
Lasiet raksta turpinājumu par pilsētu plānotajiem tēriņiem kultūrai. Turpināt lasīšanu “Pašvaldību tēriņi kultūrai 2009. gadā”
Kultūras darbinieki prasa pamatot KM apvienošanu ar IZM
Atklātā vēstulē augstākajām valsts amatpersonām 600 kultūras darbinieki aicina nepieļaut Ministru prezidenta virzīto Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas apvienošanu, jo šis lēmums ilgtermiņā radīs nopietnu kaitējumu ne tikai kultūras, bet arī izglītības nozarei. Turpināt lasīšanu “Kultūras darbinieki prasa pamatot KM apvienošanu ar IZM”
Rīgas koncertzāles būvprojektēšanas līgums izbeigts
Saskaņā ar Kultūras ministra pienākumu izpildītāja Edgara Zalāna rīkojumu Aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi”” (J3B) vienojusies ar arhitektu Andi Sīli par gandrīz 8 miljonus latu vērtā Rīgas koncertzāles būvprojekta līguma izbeigšanu. Turpināt lasīšanu “Rīgas koncertzāles būvprojektēšanas līgums izbeigts”
Kā kultūras nozare var pārvarēt krīzi?
Lai krīzi uztvertu kā daļu no loģiska un cikliska “radošās dekonstrukcijas” procesa un vairāk kā iespēju, nevis kā sarežģījumus, Helmuts K. Anheiers (Helmut K. Anheier, grāmatas “Kultūras un globalizācija: kultūras ekonomika” autors) rakstā “Kā kultūras nozare var pārvarēt finansu krīzi?” piedāvā sešus īstermiņa risinājumus, kas jo īpaši attiecināmi uz bezpeļņas kultūras organizācijām. Turpināt lasīšanu “Kā kultūras nozare var pārvarēt krīzi?”
Vai reorganizēs Kultūras ministriju?
Saistībā ar valdības plānu samazināt ministriju skaitu, apvienojot vairākas ministrijas, ir aktualizējies arī jautājums par Kultūras ministriju. Līdz šim visos reorganizācijas plānos tika iezīmēta Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas apvienošana. Tiesa, šādu plānu kā racionālu neatbalstīja ne bijusī Kultūras ministre Helēna Demakova, ne pašreizējā Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.
Savukārt Tautas partijas piedāvātajā ministriju reorganizācijas plānā Kultūras ministrija tiek saglabāta kā atsevišķa struktūrvienība, ierosinot tūrisma funkciju pārņemšanu. Turpināt lasīšanu “Vai reorganizēs Kultūras ministriju?”
CultureLab 