Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Kultūras mantojums, Notikumi LV

Muzeju nakts pulcē interesentus un jaunus sadarbības partnerus

Jauni Muzeju nakts akcijas dalībnieki transformē pasākumu, rada tam jaunas tradīcijas. Šogad Muzeju nakts pasākumiem durvis vēra 112 muzeji un daudzas sabiedriskas iestādes, piemēram, Saeima un Latvijas Banka, augstskolas, teātri un grāmatnīcas.

“Muzeju nakts” pasākumus šogad apmeklējuši vairāk nekā 250 000 cilvēku, kas ir nedaudz mazāk nekā pērn, kad uz muzejiem devās ap 270 000 cilvēku. Tiesa gan, šajā kopējā apmeklētāju skaitā nav iekļauti dati par Saeimas nama, Rīgas pils un citu objektu – ne-muzeju, apmeklējumu. Turpināt lasīšanu “Muzeju nakts pulcē interesentus un jaunus sadarbības partnerus” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūras infrastruktūra, Kultūras mantojums

RAPLM apšauba 200 000 latu vērto Ikšķiles kultūras nama projektu

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), izvērtējot Ikšķiles novada domes rīcību kultūras nama tehniskā projekta izstrādē, kas izmaksājusi 237 220 latus, secinājusi, ka atbilstoši novada teritorijas plānojumam pašvaldībai nebija un nav tiesiska pamata realizēt šo projektu, informē portāls „Delfi”.

Novada pašvaldība 2007.gada sākumā noslēdza līgumu par Ikšķiles novada kultūras nama būvobjekta tehniskā projekta izstrādi bez spēkā esoša detālplānojuma, kā arī netika ievērots Būvniecības likums, kas paredz, ka būvēt drīkst, ja tas tiek veikts saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumu un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem. Ministrija, izvērtējot radušos situāciju, uzskata, ka finanšu līdzekļi vairāk nekā 200 000 latu apmērā ir izlietoti būvprojektam, kurš nav izstrādāts atbilstoši detālplānojumam. Turpināt lasīšanu “RAPLM apšauba 200 000 latu vērto Ikšķiles kultūras nama projektu” →

Culturelab Kultūras mantojums, Notikumi LV

Latvijas pārstāvis iecelts augstā amatā ANO specializētajā aģentūrā

Latvijas Republikas vēstnieks Francijā un Latvijas pastāvīgais pārstāvis UNESCO Jānis Kārkliņš apstiprināts par UNESCO ģenerāldirektores vietnieku komunikāciju un informācijas jautājumos – par to liecina UNESCO ģenerāldirektores Irinas Bokovas publiskotā informācija par organizācijas jauno augstāko amatpersonu sarakstu. Jāņa Kārkliņa pienākumu loks skars UNESCO darbības sektoru, kas Latvijā vislabāk ir atpazīstams ar bibliotēku un arhīvu pārvaldības jautājumiem, dokumentārā mantojuma saglabāšanas jautājumiem un informācijas sabiedrības jautājumu aktualizēšanu.

Šī ir pirmā reize, kad Latvijas pārstāvis iecelts tik augstā amatā ANO specializētajā aģentūrā. Jānis Kārkliņš starptautiski jau ir labi zināms un novērtēts diplomāts un informācijas jautājumu speciālists, pateicoties viņa līdzšinējai darbībai UNESCO un citās ANO sistēmas organizācijās. Turpināt lasīšanu “Latvijas pārstāvis iecelts augstā amatā ANO specializētajā aģentūrā” →

Culturelab Autortiesības, Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Kultūras mantojums, Notikumi LV

Ekonomikas policija arestē e-bibliotēkas serverus

2010.gada 18.martā Ekonomikas policijas izmeklētāji lēmuši arestēt biedrības „Ideju forums” e-bibliotēkas serverus, tādējādi paralizējot e-bibliotēkas darbu. Bibliotēkas pārstāvji ir neizpratnē, kāpēc, pamatojoties uz atsevišķu grāmatizdevēju aizdomām par autortiesību pārkāpumiem, bija jāliedz iespēja piekļūt visiem e-bibliotēkas resursiem. Laikraksts “Diena” raksta, ka, pretēji e-bibliotēkas izveidotāja Edmunda Vanaga teiktajam, Latvijas grāmatizdevēju asociācijas (LGA) izpildirektore Dace Pugača un Lietišķās informācijas dienesta (LID) izpildirekotre Aiva Vīksna apgalvo, ka autoratlīdzība nav saņemta, kā arī izdevumi no interneta vietnes netika laikus izņemti.

Esošais EP izmeklētājas O. Brinkmanes, bez izmeklēšanas tiesneša piekrišanas pieņemtais lēmums, liedz pieeju bibliotēkai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuriem tā primāri ir veidota un kuriem nav nekāda sakara ar minēto izdevēju prasību.  „Ideju forums” norāda, ka tā tiesībsargājošo iestāžu lēmums ir nelikumīgs un tiks pārsūdzēts. Turpināt lasīšanu “Ekonomikas policija arestē e-bibliotēkas serverus” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Kultūras mantojums, Kultūrpolitika

Kultūras sadarbības projekti Zemgalē

Zemgalē kultūras jomā risinājumi tiek meklēti sadarbībā – var lasīt Zemgales Plānošanas reģiona mājas lapā. Ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu zemgalieši jau tagad sekmīgi ievieš vērienīgu projektu, kā ietvaros izstrādāti pieci tematiski tūrisma maršruti ar vairāk nekā 100 amatniecībā centrētiem objektiem Zemgalē un Ziemeļlietuvā. Bez tam Latvijas pusē vien top deviņi jauni amatniecības centri. Tāpat turpinās projekta „Atraktīvu un pieejamu muzeju attīstība Zemgalē un Ziemeļlietuvā” ieviešana, kā rezultātā Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Jēkabpilī un Viesītē uzlabosies muzeju infrastruktūra, darbinieki apgūs jaunas apmeklētājus izglītojošas programmas, ieviesīs mūsdienīgas tehnoloģijas. Bet minētās pārrobežu sadarbības programmas projektu trešajam konkursam ir iesniegti vēl divi projekti „Radošo industriju attīstība Latvijas – Lietuvas pierobežas reģionos” un „Sadarbība kultūras norišu sekmēšanai Latvijas – Lietuvas pierobežas reģionos”. Pirmais no tiem paredz radošo darbnīcu izveidi pie jaunatnes centriem, mūzikas un mākslas skolām Aizkraukles, Ozolnieku, Pļaviņu, Rundāles novadā un Jelgavā, bet otrs – kultūras darbinieku profesionālo pilnveidi, mākslas kolektīvu jauna repertuāra apguvi un dažādu sadraudzības pasākumu rīkošanu Zemgalē un Ziemeļlietuvā. Turpināt lasīšanu “Kultūras sadarbības projekti Zemgalē” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūras līdzdalība, Kultūras mantojums

Pauž bažas par Dziesmu svētku norisi

Dziesmu svētku biedrības, kuru pērnā gada oktobrī dibināja 26 dažādu paaudžu virsdiriģenti, deju virsvadītāji, pūtēju orķestru diriģenti un kultūras darbinieki, kopsapulcē paustas bažas par turpmāko Dziesmu svētku norisi, – raksta laikraksts „Diena”. Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētāja Antra Purviņa aģentūrai LETA sacīja, ka biedrība vēlas sabiedrībā aktualizēt problēmas, kas saistītas ar Dziesmu svētku norisi. “Valsts ir noņēmusi no sevis atbildību un novēlusi to uz pašvaldību pleciem,” viņa raksturoja pašreizējo situāciju. “Risinājumu mēs neredzam,” atzina Purviņa, minot, ka vienīgā iespēja ir atgriezt atpakaļ bijušo kārtību, kuru sagrāvuši Saeimas pieņemtie grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā, kas paredz ikgadējās valsts mērķdotācijas likvidēšanu līdz 2012.gadam.

Savukārt Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule komentē, ka KM nevar piekrist šim viedoklim: „Valsts uzdevums ir atbalstīt Dziesmu un deju svētku tradīciju. Līdz šim un arī turpmāk tas tiks īstenots, koordinējot svētku sagatavošanu un nodrošinot kārtējo svētku norisi, kā arī sniedzot  metodisko atbalstu amatiermākslas kolektīvu vadītājiem un sekmējot viņu profesionālās meistarības izaugsmi. Jārēķinās, ka nākamie Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki top ekonomiskās krīzes apstākļos ar ievērojami samazinātiem valsts budžeta  līdzekļiem. Kultūras ministrija piekrīt, ka 2009.gada 9.jūnija Ministru kabineta sēdē pieņemtais lēmums, balstoties uz Finanšu ministrijas priekšlikumiem par valsts budžeta izdevumu samazinājumu, t.sk. neparedzot valsts budžeta finansējumu mērķdotācijai pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju atalgojumam, ir zaudējums, kas līdz šim bija nozīmīgs atbalsts pašvaldībām. Kultūras ministrijas priekšlikums atjaunot mērķdotāciju  2010.gada budžetā tika noraidīts.”

Pirms kāda laika intervijā laikrakstam „Diena” Latvijas koncertu direktors Guntars Ķirsis pauda viedokli, ka Dziesmu svētku tradīcijas ilgtspēja atkarīga ne no valsts dotācijas diriģentiem, bet no dziedātāju vēlmes: „Kamēr valsts maksā kolektīvu vadītājiem, process ir izkropļots, šķietamā masveidība tiek panākta ar vadītāju vēlmi veidot aizvien jaunus kolektīvus. Tas ir pilnīgi saprotami no individuālā biznesa viedokļa, bet kāds tam sakars ar Dziesmu svētkiem? Valsts uzdevums būtu pateikt: Dziesmu svētki ir reizi piecos gados. Mēs nodrošināsim atbalstu sagatavošanas procesam. Jūs gaida Rīgā uz Dziesmu svētkiem. Un tad Zilupē vai Varakļānos cilvēki pulcējas kopā: mēs gribam dziedāt un nokļūt uz Dziesmu svētkiem!” Turpināt lasīšanu “Pauž bažas par Dziesmu svētku norisi” →