Latvijas pārstāvis iecelts augstā amatā ANO specializētajā aģentūrā

Latvijas Republikas vēstnieks Francijā un Latvijas pastāvīgais pārstāvis UNESCO Jānis Kārkliņš apstiprināts par UNESCO ģenerāldirektores vietnieku komunikāciju un informācijas jautājumos – par to liecina UNESCO ģenerāldirektores Irinas Bokovas publiskotā informācija par organizācijas jauno augstāko amatpersonu sarakstu. Jāņa Kārkliņa pienākumu loks skars UNESCO darbības sektoru, kas Latvijā vislabāk ir atpazīstams ar bibliotēku un arhīvu pārvaldības jautājumiem, dokumentārā mantojuma saglabāšanas jautājumiem un informācijas sabiedrības jautājumu aktualizēšanu.

Šī ir pirmā reize, kad Latvijas pārstāvis iecelts tik augstā amatā ANO specializētajā aģentūrā. Jānis Kārkliņš starptautiski jau ir labi zināms un novērtēts diplomāts un informācijas jautājumu speciālists, pateicoties viņa līdzšinējai darbībai UNESCO un citās ANO sistēmas organizācijās. Turpināt lasīšanu “Latvijas pārstāvis iecelts augstā amatā ANO specializētajā aģentūrā”

Rīga 2014.gadā sadarbosies ar Ūmeo

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs kopā ar Siguldas domes priekšsēdētāju Uldi Mitrēvicu apmeklējis Zviedrijas pilsētu Ūmeo – Rīgas partnerpilsētu 2014.gada kultūras galvaspilsētas statusā. Sigulda 2014.gadā ir Rīgas kā kultūras galvaspilsētas partnerpilsēta Latvijā.

Delfi raksta, ka vizītes laikā Ušakovs un Mitrēvics tikās ar Ūmeo pilsētas galvu Mariju Luīzi Rēnmarku, lai pārrunātu jautājumus par visu trīs pilsētu sadarbību 2014.gada pasākumos un to sagatavošanā. Turpināt lasīšanu “Rīga 2014.gadā sadarbosies ar Ūmeo”

Pasaku māja “Undīne” tiek izlikta no telpām

Jūrmalas dome ir izvirzījusi ultimātu Pasaku mājai “Undīne”. Pilnībā izvākties apmēram piecu dienu laikā, vai arī pieņemt ārkārtīgi smagus finansiālus nosacījumus nomas līguma pagarināšanai.

“Undīne” ir unikāla vieta, kuras zaudēšana jūtami noplicinātu Latvijas kultūrvidi. Nemaz nerunājot par to, ka tādējādi sava vieta tiks atņemta sirdi un dvēseli tajā ieguldījušiem cilvēkiem. Būtībā visa teritorija, un it īpaši pati māja, ir vesels mākslas darbs, kas sastāv no neskaitāmiem mazākiem radošiem veikumiem, piepildītiem ar pozitīvu enerģiju un labestības auru.

Pēdējo 15 gadu laikā šeit notikuši neskaitāmi folkloras pasākumi, koncerti, radošās darbnīcas, apkārtējās dabas sakopšanas talkas, literārie pasākumi, meditācijas nodarbības, mākslas darbu izstādes. Tā līdz šim ir bijusi vieta, kur patverties ikvienam bez kaitīgu vielu un negāciju klātbūtnes. “Undīne” ir sabiedriskā labuma organizācija, un tai nav tiesību nodarboties ar komercdarbību”. Turpināt lasīšanu “Pasaku māja “Undīne” tiek izlikta no telpām”

Ekonomikas policija arestē e-bibliotēkas serverus

2010.gada 18.martā Ekonomikas policijas izmeklētāji lēmuši arestēt biedrības „Ideju forums” e-bibliotēkas serverus, tādējādi paralizējot e-bibliotēkas darbu. Bibliotēkas pārstāvji ir neizpratnē, kāpēc, pamatojoties uz atsevišķu grāmatizdevēju aizdomām par autortiesību pārkāpumiem, bija jāliedz iespēja piekļūt visiem e-bibliotēkas resursiem. Laikraksts “Diena” raksta, ka, pretēji e-bibliotēkas izveidotāja Edmunda Vanaga teiktajam, Latvijas grāmatizdevēju asociācijas (LGA) izpildirektore Dace Pugača un Lietišķās informācijas dienesta (LID) izpildirekotre Aiva Vīksna apgalvo, ka autoratlīdzība nav saņemta, kā arī izdevumi no interneta vietnes netika laikus izņemti.

Esošais EP izmeklētājas O. Brinkmanes, bez izmeklēšanas tiesneša piekrišanas pieņemtais lēmums, liedz pieeju bibliotēkai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuriem tā primāri ir veidota un kuriem nav nekāda sakara ar minēto izdevēju prasību.  „Ideju forums” norāda, ka tā tiesībsargājošo iestāžu lēmums ir nelikumīgs un tiks pārsūdzēts. Turpināt lasīšanu “Ekonomikas policija arestē e-bibliotēkas serverus”

“Latvija 2030” papildinātā redakcija iekļauj sadaļu par kultūras telpas attīstību

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai “Latvija 2030” ir izstrādāts jauns redakcijas variants, kas ir būtiski papildināts pēc dokumenta 1.redakcijas sabiedriskās apspriešanas.

Stratēģijas uzdevums ir iezīmēt valsts attīstības vadlīnijas un telpisko perspektīvu laika periodam līdz 2030. gadam. Jaunajā redakcijā kā viens no mērķiem ir izvirzīta nepieciešamība saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi.

“Latvijas ilgspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam” Saeima varētu pieņemt kā likumu ar pielikumiem, pirms tam rīkojot plašas debates Saeimas komisiju paplašinātajās sēdēs.Tradicionāli šādos gadījumos dokuments tiek atbalstīts ar Saeimas lēmumu, bet, kā laikrakstam “Diena” sacīja apakškomisijas priekšsēdis Māris Kučinskis (TP), šādus dokumentus pēc pieņemšanas ātri aizmirst. Likums ir juridiski saistošs normatīvais akts. Atbildīgā par likumprojekta izstrādi būtu Izglītības un zinātnes komisija, kuras paspārnē darbojas minētā apakškomisija. Tā arī apkopotu visu pārējo komisiju iesniegtos priekšlikumus.

Popularizē kultūras kanonu

Pēc Nacionālā kino centra un Rīgas kinomuzeja iniciatīvas no 8. līdz 14.janvārim  Kinoteātrī “Rīga” norit Kultūras kanona filmu nedēļa. Tās ietvaros skatītājiem ir iespēja noskatīties gandrīz visas kultūras kanonā iekļautās filmas.

2008. gadā noslēdzās Kultūras ministrijas (KM) ierosinātais darbs pie Latvijas Kultūras kanona veidošanas, nosakot visu laiku labākos darbus septiņās kultūras nozarēs. Ekspertu darba rezultātā izveidots 12 filmu saraksts, kas lasāms portālā “kulturaskanons.lv”. 2009. gada nogalē šo filmu noskatīšanās kļuva iespējama portāla “filmas.lv” apmeklētājiem 874 Latvijas publiskajās bibliotēkās, bet 2010. gada sākumā Kultūras kanona filmas beidzot skatāmas tādā veidā, kam tās patiesībā tika radītas – uz lielā ekrāna kinoteātrī.

Par godu filmu skatei izdots informatīvs buklets, kas dod iespēju uz ierastām lietām paskatīties no citas puses – kinokritiķes Ditas Rietumas komentāri ļauj noskaidrot, kas ir tas būtiskais, kas šīm 12 filmām licis kļūt par mezgla punktiem Latvijas kinovēsturē.

Lai arī sākotnēji Kultūras ministrija bija iecerējusi veikt plašu kultūras kanonā iekļauto kultūras vērtību popularizēšanas darbu, tomēr, kā norāda KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule, iecerētā grāmatas un CD Rom izdošana samazinātā finansējuma situācijā nebūs īstenojama. Bet šogad ir iecere popularizēt kultūras kanona vērtības, īpaši akcentējot skolu mērķauditoriju, ja vien tiks piešķirts plānotais finansējums.

Portālā “Compendium: Cultural Policies and Trends in Europe” var izlasīt Peter Duelund rakstu par kultūras kanonu veidošanas procesu Eiropā “National Cultural Canons as a Cultural Policy Response to Globalisation?”. Viņš secina, ka rodas daudzi jautājumi par to, cik lielā mērā šie kanoni ietver daudzveidību, un vaicā, kāda būs kanonu ietekme nākotnē: vai tie apdraudēs daudzveidību jeb veicinās vienotību.