UNESCO LNK: Latvija iestājas par kultūras un radošo izpausmju lomu ekonomikas attīstībā

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (UNESCO LNK) atzinīgi vērtē starp Kultūras ministriju (KM) un Ekonomikas ministriju noslēgto sadarbības līgumu par sadarbību radošo industriju jomā, uzskatot, ka tas ir būtisks apliecinājums skaidrai Latvijas nostājai, kas atzīst kultūras un radošo izpausmju lomu ekonomikas attīstībā, – norādīts UNESCO LNK vēstulē Kultūras ministrijai.

Vēstulē UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa atgādina, ka kultūras industriju attīstība ir viens no būtiskākajiem UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu mērķiem. Latvija šai Konvencijai pievienojās 2007. gada 3. maijā, apliecinot savu vēlmi un gatavību atbalstīt, noteikt un īstenot politiku un pasākumus, kurus tā uzskata par piemērotiem, lai aizsargātu un veicinātu kultūras izpausmju daudzveidību. Turpināt lasīšanu “UNESCO LNK: Latvija iestājas par kultūras un radošo izpausmju lomu ekonomikas attīstībā”

Vai bērnu grāmatas ir rotaļlietas?

2011.gada 20.jūlijā stāsies spēkā jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 132 „Rotaļlietu drošuma noteikumi”, kas ir izdoti, lai īstenotu Eiropas Savienības dalībvalstīm saistošo Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija Direktīvu 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir sācis veikt pārbaudes grāmatnīcās un informēt grāmatniekus par jaunajiem noteikumiem.

Vasarā stāsies spēkā pastiprinātas drošības normas, bet būs pārejas periods – divi gadi izdevumiem ar sīkām un potenciāli bīstamām detaļām, bet trīs – lai tiktu novērsta konkrētu ķīmisku vielu izmantošana bērniem paredzētu rotaļlietu ražošanā. Rotaļlietu drošuma noteikumi attiecināmi tikai uz tām grāmatām, kas saskaņā ar noteikumiem atbilst rotaļlietas definīcijai, kas ir “jebkurš izstrādājums vai materiāls, kas īpaši projektēts vai paredzēts, lai ar to rotaļātos bērni, kas ir jaunāki par 14 gadiem”.

Gan Latvijas Grāmatnieku ģilde, gan Latvijas Grāmatizdevēju asociācija ir sašutuši par veiktajām pārbaudēm un PCAT “patvaļīgo” MK noteikumu interpretāciju. Grāmatizdevēji iebilst, ka MK noteikumos nav minēts vārds “grāmata”. Asociācija uzskata, ka PTAC “iegribu dēļ” liela daļu grāmatu bērniem līdz 14 gadu vecumam un gandrīz visas grāmatas bērniem līdz 36 mēnešu vecumam, klasificē kā rotaļlietas un vienīgie izņēmumi esot grāmatas, ko vecāki lasa bērniem priekšā.

Direktīva ir pieņemta jau 2009.gadā, LR Ministru kabineta noteikumi – 2011.gada 15.februārī un ir publiski pieejami, nevis “slēpti” no Latvijas grāmatizdevējiem, kā tiek apgalvots. Arī direktīvā nav atrodams vārds “grāmata”, tomēr ir pieejamas plaši un pārskatāmi izstrādātas vadlīnijas , kurās ekspertu grupa ir skaidrojusi dažādus aspektus, kā šo direktīvu interpretēt – gan attiecībā uz grāmatām, gan mūzikas instrumentiem, gan rotaļlietām, kas domātas pašiem mazākajiem.

Arī PTAC  sniedz paskaidrojumu, kādēļ uz daļu no grāmatām tiek attiecinātas drošības prasības. Grāmatām, kas atbilst rotaļlietas definīcijai nedrīkst būt, piemēram, sīkas viegli noņemamas detaļas, to sastāvā – aizliegtas ķīmiskas vielas, atdalāmi sīki magnēti vai viegli pieejamas baterijas. Tāpat arī skaņas nedrīkst pārsniegt noteiktu līmeni, kas var bojāt bērna dzirdi. Turpināt lasīšanu “Vai bērnu grāmatas ir rotaļlietas?”

Tapusi amatniecības un mākslas industrijas attīstības programma Zemgalē

Zemgalē pārrobežu sadarbības projekta ietvaros tapusi programma tradicionālās amatniecības un mākslas industrijas attīstībai Zemgalē un Ziemeļlietuvā. Analizējot Zemgales situāciju, ir sniegts garš pārskats par tiesisko un ekonomisko situāciju minētajās nozarēs. Dokumentā analizētas dažādas amatniecības arodu grupas. Gala rezultātā pie amatniecības uzņēmumiem  tiek pieskaitīti arī būvniecības, metālapstrādes un kokapstrādes uzņēmumi, līdz ar to apskats izveidojies gana plašs. Arī programmā noteiktie veicamie uzdevumi ir ietilpīgi, sākot no tehnoloģiju attīstības līdz tūrisma produktu marketingam. Jānovēl Zemgalei sekmes ar plašās programmas īstenošanu nākamajos gados!

Tikmēr, kamēr amatniecība iekaro savu vietu ekonomikā, Zemgales pašvaldību kultūras darbinieki var apgūt daudzpusīgas zināšanas, kā sekmīgāk strādāt radošo industriju jomā, saturīgos kursos, kas tiek piedāvāti bez maksas pārrobežu kultūras sadarbības projekta ietvaros.

Publiskota statistika par kultūru Eiropas Savienībā

Eurostat ir publiskojis jaunu pētījumu par kultūru 2009.-2010.gadā Eiropas Savienības valstīs. 

2009.gadā Latvijā bija samērā augsts kultūras jomā nodarbināto iedzīvotāju skaits – 2,3% no visiem nodarbinātajiem. Ar šo rādītāju Latvija ierindojas trešajā vietā kopā ar citām Skandināvijas valstīm (Somiju, Dāniju un Zviedriju). Procentuāli lielāks skaits nodarbināto kultūras jomā ir Īslandē (3,2%) un Norvēģijā (2,6%).

Laika posmā no 2004.gada līdz 2009.gadam daudzās Austrumeiropas valstīs būtiski pieaudzis kultūras eksports, lai gan kultūras imports pieaudzis vēl lielākā apmērā. Lielāko ES valstu kultūras eksporta daļu veido mākslas darbu un antīko priekšmetu eksports (visvairāk tos eksportē Apvienotā Karaliste un Francija), tam seko grāmatu, laikrakstu un DVD eksports. Vēl kultūras preču tirdzniecības dati attiecas uz mūzikas instrumentiem un mākslas darbiem, bet tajos nav ietvertas licences vai autortiesības.

Latvijā kultūras preču īpatsvars eksportā pērn bijis trešais lielākais Eiropas Savienībā, sasniedzot 0,6% no mūsu valsts eksporta kopapmēra.   Turpināt lasīšanu “Publiskota statistika par kultūru Eiropas Savienībā”

Jaunas stratēģijas finansējuma piesaistei

Krīzes apstākļos lielākajā daļā Eiropas valstu samazinās finansējums kultūrai (skat. pētījumu par krīzes ietekmi uz kultūru). Piemēram, Apvienotās Karalistes Kultūras, mediju un sporta departamenta budžets tiks samazināts par 24% četru gadu laikā.

Tomēr kultūras organizācijas ne vien protestē pret finansējuma samazinājumu, bet arvien izdomā jaunas stratēģijas finansējuma piesaistei. BBC apraksta dažas no tām.

Piemēram, populāras ir kļuvušas „crowdfunding” mājas lapas: Sponsume, Wefund, WeDidThis, kas aicina privātpersonas ziedod nelielas summas (sākot no dažām mārciņām) konkrētām organizācijām vai projektiem. Mājas lapas WeDidThis manifests apgalvo, ka pārāk daudz varas uzticēts dažām valsts organizācijām, fondiem vai privātiem sponsoriem, kas nolemj, kāda māksla tiks finansēta. Tā vietā plašs skatītāju un atbalstītāju loks, ziedojot pavisam niecīgas summas, varētu izlemt, kādu mākslu viņi vēlas atbalstīt. Turpināt lasīšanu “Jaunas stratēģijas finansējuma piesaistei”

Eiropas Komisija konsultējusies par kultūras un radošo industriju potenciālu

Eiropas Komisija ir apkopojusi saņemtās atbildes par nepieciešamajām rīcībām Eiropas līmenī, lai celtu kultūras un radošo industriju potenciālu.
Eiropas Komisija publiskas konsultācijas rezultātā ir guvusi apliecinājumu, ka kultūras un radošās industrijas ir nozīmīgas Eiropas darba vietu radīšanā, eksporta ieņēmumu celšanā, kultūras dažādības un sociālās iekļautības veicināšanā, līdz ar to sniedzot nozīmīgu pienesumu Eiropas 2020 stratēģijas īstenošanā par gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību.

Galvenie konsultāciju sniegtie atzinumi:
– radošo industriju uzņēmumiem, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, jāatvieglo pieejamība finansējumam,
– ir nepieciešams plašs atbalsts inovācijām un kultūrā balstīta radošuma īstenošanai,
– vietējām pašvaldībām būtu jāsniedz atbalsts kultūrai un saistītajām industrijām, īstenojot savas specializētās stratēģijas,
– kultūras un radošo industriju pārstāvji jāiedrošina uzņemties riskus un veikt eksperimentus, pielietojot jaunākās tehnoloģijas,
– jāsniedz lielākas iespējas starpdisciplinārai un pārrobežu sadarbībai starp kultūras institūcijām, universitātēm un dažādiem uzņēmumiem,
– autortiesību aspekts ir būtisks godīga atalgojuma saņemšanai,
– mediju lietošanas prasmes iedzīvotāju vidū būtu uzlabojamas un veicināmas,
– jāveicina starptautiska sadarbības un apmaiņas tālāka attīstība.

Plašāk par Eiropas Komisijas atzinumiem kultūras un radošo industriju jomā var lasīt šeit.