Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūras līdzdalība, Kultūras mantojums

Pauž bažas par Dziesmu svētku norisi

Dziesmu svētku biedrības, kuru pērnā gada oktobrī dibināja 26 dažādu paaudžu virsdiriģenti, deju virsvadītāji, pūtēju orķestru diriģenti un kultūras darbinieki, kopsapulcē paustas bažas par turpmāko Dziesmu svētku norisi, – raksta laikraksts „Diena”. Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētāja Antra Purviņa aģentūrai LETA sacīja, ka biedrība vēlas sabiedrībā aktualizēt problēmas, kas saistītas ar Dziesmu svētku norisi. “Valsts ir noņēmusi no sevis atbildību un novēlusi to uz pašvaldību pleciem,” viņa raksturoja pašreizējo situāciju. “Risinājumu mēs neredzam,” atzina Purviņa, minot, ka vienīgā iespēja ir atgriezt atpakaļ bijušo kārtību, kuru sagrāvuši Saeimas pieņemtie grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā, kas paredz ikgadējās valsts mērķdotācijas likvidēšanu līdz 2012.gadam.

Savukārt Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule komentē, ka KM nevar piekrist šim viedoklim: „Valsts uzdevums ir atbalstīt Dziesmu un deju svētku tradīciju. Līdz šim un arī turpmāk tas tiks īstenots, koordinējot svētku sagatavošanu un nodrošinot kārtējo svētku norisi, kā arī sniedzot  metodisko atbalstu amatiermākslas kolektīvu vadītājiem un sekmējot viņu profesionālās meistarības izaugsmi. Jārēķinās, ka nākamie Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki top ekonomiskās krīzes apstākļos ar ievērojami samazinātiem valsts budžeta  līdzekļiem. Kultūras ministrija piekrīt, ka 2009.gada 9.jūnija Ministru kabineta sēdē pieņemtais lēmums, balstoties uz Finanšu ministrijas priekšlikumiem par valsts budžeta izdevumu samazinājumu, t.sk. neparedzot valsts budžeta finansējumu mērķdotācijai pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju atalgojumam, ir zaudējums, kas līdz šim bija nozīmīgs atbalsts pašvaldībām. Kultūras ministrijas priekšlikums atjaunot mērķdotāciju  2010.gada budžetā tika noraidīts.”

Pirms kāda laika intervijā laikrakstam „Diena” Latvijas koncertu direktors Guntars Ķirsis pauda viedokli, ka Dziesmu svētku tradīcijas ilgtspēja atkarīga ne no valsts dotācijas diriģentiem, bet no dziedātāju vēlmes: „Kamēr valsts maksā kolektīvu vadītājiem, process ir izkropļots, šķietamā masveidība tiek panākta ar vadītāju vēlmi veidot aizvien jaunus kolektīvus. Tas ir pilnīgi saprotami no individuālā biznesa viedokļa, bet kāds tam sakars ar Dziesmu svētkiem? Valsts uzdevums būtu pateikt: Dziesmu svētki ir reizi piecos gados. Mēs nodrošināsim atbalstu sagatavošanas procesam. Jūs gaida Rīgā uz Dziesmu svētkiem. Un tad Zilupē vai Varakļānos cilvēki pulcējas kopā: mēs gribam dziedāt un nokļūt uz Dziesmu svētkiem!” Turpināt lasīšanu “Pauž bažas par Dziesmu svētku norisi” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūrpolitika, Notikumi LV, Pētījumi

“Latvija 2030” papildinātā redakcija iekļauj sadaļu par kultūras telpas attīstību

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai “Latvija 2030” ir izstrādāts jauns redakcijas variants, kas ir būtiski papildināts pēc dokumenta 1.redakcijas sabiedriskās apspriešanas.

Stratēģijas uzdevums ir iezīmēt valsts attīstības vadlīnijas un telpisko perspektīvu laika periodam līdz 2030. gadam. Jaunajā redakcijā kā viens no mērķiem ir izvirzīta nepieciešamība saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi.

“Latvijas ilgspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam” Saeima varētu pieņemt kā likumu ar pielikumiem, pirms tam rīkojot plašas debates Saeimas komisiju paplašinātajās sēdēs.Tradicionāli šādos gadījumos dokuments tiek atbalstīts ar Saeimas lēmumu, bet, kā laikrakstam “Diena” sacīja apakškomisijas priekšsēdis Māris Kučinskis (TP), šādus dokumentus pēc pieņemšanas ātri aizmirst. Likums ir juridiski saistošs normatīvais akts. Atbildīgā par likumprojekta izstrādi būtu Izglītības un zinātnes komisija, kuras paspārnē darbojas minētā apakškomisija. Tā arī apkopotu visu pārējo komisiju iesniegtos priekšlikumus.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets

Rīgas dome sadala naudu pasākumiem

Laikraksts “Diena” raksta, ka Baltās nakts budžets šogad būs 45 000 latu 90 000 latu vietā pagājušajā gadā. Rīgas svētkiem piešķirtās naudas apjoms samazinājies no 90 000 latiem līdz 68 000 latu. No 90 000 uz 70 000 latu krities finansējums gaismas festivālam Staro Rīga.

Kopumā kultūras pasākumiem dome piešķīrusi 498 054 latu. Šī gada prioritāte būs, piemēram, 4.maija pasākumi, kam piešķirti 49 000 latu. Atvēlētā summa palielināta arī Mātes dienas un Ģimenes dienas koncertam – 9.maijā. J.Šmits komitejas sēdē izvirzīja priekšlikumu pēdējam pasākumam novirzīt naudu no programmas “Bluķa vakars Vecrīgā”, taču tāds pasākums Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sagatavotajā kultūras kalendārā šogad vispār nav paredzēts. Tā vietā ir atvēlēti 1000 latu ziemas saulgriežu sarīkojumu organizēšanai decembrī.

Ja izrādīsies, ka nauda laikmetīgās mākslas festivāla, Baltā nakts var nepietikt, tad pašvaldība domās, kur to rast, taču pagaidām Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājai Eiženijai Aldermanei (LPP/LC) neesot pamata domāt, ka līdzekļu apcirpšana uz pusi būtiski pasliktinās festivāla kvalitāti. Salīdzinot ar citiem lielākajiem kultūras notikumiem pilsētā, šim festivālam šogad atņemts visvairāk naudas.

Jau iepriekš kritiskus vārdus taupīšanai uz laikmetīgās mākslas rēķina veltījuši vairāki mākslinieki. “Acīmredzot laikmetīgo mākslu nesaprot,” Dienai sacījis Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) ģenerālsekretārs Haralds Matulis.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras infrastruktūra

Rīgas Mākslas telpai meklēs radošo direktoru

Lai arī pērnā gada nogalē steidzami tika izsludināts konkurss, lai nomā nodotu izstāžu zāli „Rīgas Mākslas telpa” un kinoteātri „Rīga”, laikraksts „Neatkarīgā Rīta Avīze” raksta, ka pašvaldības SIA „Rīgas nami” valdes priekšsēdētājs Andris Lācis informējis Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputātus, ka tie tiks nevis nodoti nomā kādam vienam uzņēmumam, bet sadarbosies ar visiem, kas kaut ko interesantu piedāvās. Lācis norādījis, ka izstāžu zālei tiks meklēts radošais direktors un šim nolūkam izsludinās konkursu.

Iepriekš rīkotā konkursa kontekstā izskanējušas kultūras profesionāļu bažas, ka „Rīgas nami” turpmāko darbību vēlēsies īstenot, pieprasot šo iestāžu darbību ar peļņu. Rīgas domes un „Rīgas Nami” amatpersonas solīja saglabāt gan kultūras funkciju, gan atstāt spēkā noslēgtos līgumus par izstādēm un filmu demonstrēšanu. Turpināt lasīšanu “Rīgas Mākslas telpai meklēs radošo direktoru” →

Culturelab Kultūrpolitika, Pētījumi

Apstiprināšanai virza sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes

Valsts sekretāru sanāksmē ir izskatītas „Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2010. – 2019.gadam”, un ar šo plānošanas dokumentu var iepazīties ikviens interesents.

Dokumentā definētas sabiedrības integrācijas politikas galvenās mērķa grupas – etniskās minoritātes jeb mazākumtautības, t.sk. romi, nepilsoņi, iedzīvotāji, kas pakļauti neiecietīgai attieksmei un diskriminācijai, jo sevišķi rasu un etniskajai, imigranti un sabiedrība kopumā.  Tāpat nosaukti galvenie kritēriji sabiedrības integrācijas politikas veidošanā – starpkultūru dialoga attīstība, etniskās, nacionālās un valstiskās identitātes stiprināšana, valsts valoda, pilsoniskā līdzdalība, pilsonība, pret-diskriminācija un iecietības veicināšana.

Kā viens no mērķiem izvirzīts attīstīt starpkultūru dialogu, kā arī tiek uzsvērts, ka kultūru dialogs tiek uzskatīts par optimālu formu mūsdienu kultūras savstarpējo attiecību organizācijā un nesaskaņu novēršanā.

Lai arī kultūra un starpkultūru dialogs atkārtoti tiek minēti gan pie mērķiem, gan realizācijas mehānismiem, tomēr kultūras loma integrācijā tiek skatīta samērā šauri.  Dokumentā ir atsauce arī uz Kultūras ministriju kā sadarbības partneri šo mērķu īstenošanā un uz Valsts kultūrpolitikas vadlīnijām 2006. -2015.gadam „Nacionālā valsts”.

No vienas puses Kultūras ministrija pašlaik nav definējusi aktīvu nostāju un vēlmi piedalīties sabiedrības integrācijas jautājumu risināšanā. Protams, ir lietas, kas tiek atbalstītas valstiskā līmenī (piemēram, teātru trupas, kas darbojas krievu valodā), tomēr uz „integrāciju” pamatā tiek attiecināts atbalsts mazākumtautību kultūras biedrībām.

No otras puses, arī integrācijas politikas nostādnes tā īsti neparedz kultūrai plašāku lomu, kas apvertu visas sabiedrības mērķgrupas (ne tikai etniskajā kultūrā ieinteresēto sabiedrības daļu), lai gan valstiskā līmenī varētu vismaz izcelt, atbalstīt un vairot visas tās nelielās integrācijas programmas un projektus, ko vairāk pēc savas iniciatīvas jau tagad īsteno daži muzeji un koncertorganizācijas. Tāpat aizmirsts ir Kultūras ministrijas izstrādātais kultūras kanons, kuru sākotnēji tika paredzēts izmantot kā instrumentu izglītības un integrācijas jomā.

Piemēram, Nīderlandē ir speciāls atbalsts profesionālām kultūras institūcijām, kas īpaši iesaista auditoriju, kas nāk no dažādām kultūrām. Eiropas kultūrpolitikas portālā “Compendium” Nīderlandes apskata nodaļās 4.2.1. un 4.2.3.var izlasīt dažus piemērus, kā veicināt integrāciju ar kultūras palīdzību.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Apstiprināts valsts budžeta dotācijas sadalījums septiņiem teātriem

Kultūras ministrija (KM) noslēgusi finansēšanas līgumus ar septiņiem valsts dotētiem teātriem. Kopējā valsts budžeta dotāciju summa 2010. gadā teātriem ir  Ls 4 248 011, tajā skaitā Ls 1 097 580, kas paredzēti Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra rekonstrukcijas izdevumiem. Tātad reālais teātriem piešķirtais valsts finansējums ir Ls 3 150 421. Līdzīga dotācija teātriem tika piešķirta 2004.gadā. Salīdzinot ar 2009.gada finansējumu, tas samazinājies par 37%.

Šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem valsts dotācija vairs netiek piešķirta Liepājas teātrim. Pērnā gada nogalē notika vienošanās starp Kultūras ministriju un Liepājas domi – Liepājas simfonisko orķestri nodot valsts pārziņā un tā darbību nodrošināt no Kultūras ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, savukārt Liepājas teātri turpmāk finansēt no Liepājas pašvaldības budžeta. Līdzīgu vienošanos KM vēlējās panākt ar Daugavpils pašvaldību, pamatojot to ar Daugavpils teātra zemajiem mākslinieciskajiem rādītājiem. Tomēr valsts dotācija šim teātrim, lai arī stipri samazinātā apjomā (par 52%), ir saglabāta arī 2010.gadā. Turpināt lasīšanu “Apstiprināts valsts budžeta dotācijas sadalījums septiņiem teātriem” →