Culturelab Notikumi LV

Popularizē kultūras kanonu

Pēc Nacionālā kino centra un Rīgas kinomuzeja iniciatīvas no 8. līdz 14.janvārim  Kinoteātrī “Rīga” norit Kultūras kanona filmu nedēļa. Tās ietvaros skatītājiem ir iespēja noskatīties gandrīz visas kultūras kanonā iekļautās filmas.

2008. gadā noslēdzās Kultūras ministrijas (KM) ierosinātais darbs pie Latvijas Kultūras kanona veidošanas, nosakot visu laiku labākos darbus septiņās kultūras nozarēs. Ekspertu darba rezultātā izveidots 12 filmu saraksts, kas lasāms portālā “kulturaskanons.lv”. 2009. gada nogalē šo filmu noskatīšanās kļuva iespējama portāla “filmas.lv” apmeklētājiem 874 Latvijas publiskajās bibliotēkās, bet 2010. gada sākumā Kultūras kanona filmas beidzot skatāmas tādā veidā, kam tās patiesībā tika radītas – uz lielā ekrāna kinoteātrī.

Par godu filmu skatei izdots informatīvs buklets, kas dod iespēju uz ierastām lietām paskatīties no citas puses – kinokritiķes Ditas Rietumas komentāri ļauj noskaidrot, kas ir tas būtiskais, kas šīm 12 filmām licis kļūt par mezgla punktiem Latvijas kinovēsturē.

Lai arī sākotnēji Kultūras ministrija bija iecerējusi veikt plašu kultūras kanonā iekļauto kultūras vērtību popularizēšanas darbu, tomēr, kā norāda KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule, iecerētā grāmatas un CD Rom izdošana samazinātā finansējuma situācijā nebūs īstenojama. Bet šogad ir iecere popularizēt kultūras kanona vērtības, īpaši akcentējot skolu mērķauditoriju, ja vien tiks piešķirts plānotais finansējums.

Portālā “Compendium: Cultural Policies and Trends in Europe” var izlasīt Peter Duelund rakstu par kultūras kanonu veidošanas procesu Eiropā “National Cultural Canons as a Cultural Policy Response to Globalisation?”. Viņš secina, ka rodas daudzi jautājumi par to, cik lielā mērā šie kanoni ietver daudzveidību, un vaicā, kāda būs kanonu ietekme nākotnē: vai tie apdraudēs daudzveidību jeb veicinās vienotību.

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Pārmaiņas kultūras institūciju pārvaldē

2010.gadā saskaņā ar iepriekš plānoto notikušas pārmaiņas kultūras institūciju un Kultūras ministrijas (KM) darbībā.

2009. gada 31. decembrī darbību pārtrauca pašvaldības iestāde Liepājas Simfoniskais orķestris. No pašvaldības iestādes tas kļuvis par valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Orķestrim Kultūras ministrijas izsludinātajā konkursā ir izraudzīts jauns direktors – tas ir Uldis Lipskis, kurš arī rosinājis pāmaiņas orķestra vadībā. U.Lipskis līdz šim bija Liepājas simfoniskā orķestra klarnešu grupas koncertmeistars. Ar 90% balsu pārsvaru jeb 62 balsīm orķestris par savu galveno diriģentu izvirzīja jauno un talantīgo diriģentu Atvaru Lakstīgalu.

Arī Daugavpils teātrim ir jauns direktors. Kultūras ministrijā izvērtēti VSIA „Daugavpils teātris” valdes locekļa amata vietas konkursa pretendentu pieteikumi, un no pieciem kandidātiem ar vienprātīgu komisijas lēmumu  amatam izvirzīts  līdzšinējais Daugavpils pilsētas domes Kultūras pārvaldes vadītājs Miervaldis Brodovs. Iepriekšējā direktore Inese Laizāne amatu atstāja pēc tam, kad KM 2009.gada nogalē paziņoja par būtisku finansējuma samazinājumu teātrim. Turpināt lasīšanu “Pārmaiņas kultūras institūciju pārvaldē” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Diskusija par kultūru 2010. gadā

“Latvijas Avīze” (07.01.2010.) publicējusi kultūras jomas profesionāļu pārdomas par kultūras nozares attīstības scenārijiem 2010. gadā – “Bez kultūras tautas nākotne apdraudēta” (07.01.2010., autors Linda Kusiņa). Sarunā piedalījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis un Valmieras Drāmas teātra valdes locekle Evita Sniedze.

Diskusijā tiek uzsvērta nepieciešamība saglabāt savstarpējo solidaritāti, tiek atgādināts par kultūras nozares ekonomisko vērtību un kultūras lomu ekonomiskās krīzes apstākļos. Māra Lāce: “Depresīvā situācijā tieši kultūra var sabiedrībai daudz palīdzēt. Tagad valdībai vajadzētu teikt: “Muzeji, mēs jums nesamazināsim finansējumu, bet laidiet cilvēkus apskatīt ekspozīcijas par velti, lai tauta gūst kādu prieku!” Arī muzeja komunikāciju speciālisti man pēdējā laikā arvien uzstājīgāk saka: biļetes cena par augstu. Bet vai samazinot mēs piesaistīsim divreiz vairāk apmeklētāju? Šo risku nevaram atļauties, jo LNMM pēc Finanšu ministrijas plāna šogad pašiem jānopelna 280 000 latu…”

Andris Vilks: “Domāju, ka visas kultūras iestādes neizdzīvos. Mums 2010. gadam ir līdzekļi deviņiem mēnešiem, un nevienā kultūras iestādē līdz gada beigām līdzekļu nepietiks. Bet negribētu, lai izskatās, ka žēlojamies par sevi. Galvenais jautājums, – ko zaudē sabiedrība. Līdz šim lepojāmies, ka LNB bija atvērta publikai 70 stundas nedēļā, arī brīvdienās. Tagad būsim pieejami 40 stundas nedēļā. Turpretī apmeklētāju ir par 20 – 30 procentiem vairāk, to var apliecināt jebkura bibliotēka.”

Edgars Vērpe: “Kāda ir galējā robeža, pie kuras iespējams budžetu samazināt par 60 – 80 procentiem, neko nezaudējot?… Gribēšu dzirdēt, ar ko kultūras ministrs leposies 2010. gada decembrī. Pastāv taču koeficients, zem kura izdzīvot vairs nav iespējams. Ja VKKF vidējais samazinājums ir 70 procenti, tad tas attiecas uz visu radošo procesu, kuru līdz šim esam atbalstījuši, – tas atsauksies sarīkojumos, muzejos, bibliotēkās, mākslinieku darbnīcās, izglītības iestādēs. Es nevaru teikt: viss, kas bija līdz šim, pastāvēs.”

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Pētījumi

Pārskats par tautas attīstību 2008./2009.gadā

Izdots desmitais Latvijas pētnieku sagatavotais “Pārskats par tautas attīstību”. To sagatavoja Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts (SPPI) sadarbībā ar partneriem no Rīgas un reģionālajām augstskolām – Rīgas Stradiņa universitāti, Daugavpils Universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Vidzemes Augstskolu. Pētījums iznācis ar Sorosa fonda finansiālu atbalstu.

2008./2009. gada pārskata uzmanības centrā – plaši sazarotā atbildības problēma. Apjomīgajā izdevumā var atrast dažādus datus un tendenču analīzi, tostarp no kultūras jomas eksperti sīkāk analizē valodas un kultūras mantojuma nozares, kā arī bibliotēku darbu.

Lai gan “gaismas tīkla” jeb bibliotēku attīstībā ieguldīti nozīmīgi līdzekļi, tomēr salīdzinājumā ar kaimiņvalsti Igauniju Latvijas iedzīvotāji ir mazāk aktīvi bibliotēku lietotāji (45,6 % no visiem iedzīvotājiem), katra lietotāja rīcībā ir mazāks informācijas vienību skaits (34,5 vienības), kā arī informācijas vienību skaits vidēji vienā bibliotēkā (38 768 vienības). Tātad Latvijas bibliotēkām optimāla skaita un pārklājuma situācijā būtu nepieciešams turpināt attīstīt krājumu, kā arī veicināt popularitāti (bibliotēkas publisko tēlu) sabiedrībā (pētījumā izmantoti dati par 2007.gada decembri).

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras budžets, Kultūras infrastruktūra

Pašvaldībām plāno piešķirt mērķdotācijas bezmaksas datoru un interneta izmantošanai 316 975 latu apmērā

Valsts sekretāru sanāksmē 2010.gada 7.janvārī tika izsludināts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par mērķdotāciju piešķiršanu no šā gada valsts budžeta, lai nodrošinātu iespēju pašvaldību bibliotēkās bez maksas izmantot internetu un datorus.

Bibliotēku likums nosaka, ka valsts un pašvaldību bibliotēku lietotājiem ir tiesības bez maksas izmantot publiski pieejamos datorus, internetu un vispārpieejamos elektroniskās informācijas resursus. RAPLM ir aprēķinājusi visām pašvaldībām piešķiramās mērķdotācijas summu 316 975 latu apmērā. Mērķdotācijas aprēķinātas pamatojoties uz valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas” iesniegto informāciju.

Jau 2001.gadā sāka īstenot Gaismas tīkla projektu, kas paredzēja, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam dzīves vietas tuvumā būs pieejama mūsdienīga bibliotēka, kurā būs vismaz piecas ar datoriem aprīkotas darba vietas, pieejams vienots Latvijas bibliotēku informācijas tīkls, piekļuve elektroniskajam katalogam un citai digitalizētai informācijai, kā arī tiks nodrošināta iespēja īsā laikā pasūtīt un saņemt grāmatu no citām bibliotēkām. Šo gadu gaitā projektā ir ieguldīti gan Latvijas valsts līdzekļi, gan apjomīgs finansējums no ES struktūrfondu līdzekļiem, gan tika īstenots Bila un Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā publisko bibliotēku attīstības projekts Trešais Tēva dēls www.3td.lv.

Piešķirtais finansējums nodrošinās pašvaldību bibliotēkām izdevumu, kas saistīti ar interneta abonēšanu 2010.gadā, kā arī 1.līmeņa palīdzības dienesta pakalpojumu izmantošanu, apmaksu.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Radošās industrijas

Andrejsalā pieejami biznesa inkubatora pakalpojumi radošo nozaru uzņēmumiem

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu HUB Riga piedāvā biznesa inkubatora pakalpojumus jauniem radošās industrijas uzņēmumiem, kas, iestājoties HUB Riga, ir vai nu jaundibināti vai nav vecāki par diviem gadiem. Biznesa inkubatora pakalpojumus uzņēmums varēs saņemt ne ilgāk kā četrus gadus, laikaposmā līdz 2014.gadā. Iespējamais atbalsts gadā vienam uzņēmumam – apmēram seši līdz deviņi tūkstoši latu. Plānots, ka programmas ietvaros atbalstu saņems ap 90 radošu industriju Rīgas uzņēmumi. Pieteikšanās – nosūtot aizpildītu pieteikuma anketu uz HUB Riga.

HUB ir starptautisks tīkls, kas apvieno ap 3000 uzņēmumus 12 pilsētās visā pasaulē. Par to vairāk var izlasīt mājas lapā www.the-hub.net, tomēr te praktisku informāciju atrast nevar. Plašāka informācija pie projekta vadītājiem – Ingas Dārznieces (inga.darzniece@the-hub.net)  vai Riharda Zariņa (rihards.zarins@the-hub.net).

Kamēr HUB Riga gaida radošo uzņēmumu pieteikumus, citviet Latvijā ar ES struktūrfondu atbalstu biznesa inkubatori (tiesa, tie nespecializējas radošo industriju uzņēmumu atbalstā) jau darbojas vai tiek veidoti. Arī citviet radošiem uzņēmumiem ir iespējas pieteikties atbalstam, kā vienu no piemēriem var minēt uzņēmumu „Patte”, kas pieteicies Cēsu biznesa inkubatorā „Magnus”. „Dizains plus amatniecība” vai „amatniecība plus dizains” – tāda ir SIA „Patte” biznesa pamatideja, taču ar laiku varētu kļūt par apjomīgu, Latvijā vēl nebijušu sociālā darba un uzņēmējdarbības apvienojumu.